Par enerģētikas sektoru

Mēs noteikti varam lepoties ar mūsu “strukturāli pozitīvo” pozīciju enerģētikas nozarē, un šai pozīcijai drīz apritēs pusotrs gads. Vēl pagājušā gada maijā ikmēneša pārskatā mēs rakstījām: “Mēs saprotam, ka “nafta šajos līmeņos ir lēta”. Šāds domāšanas veids ir diezgan vecmodīgs, taču, skatoties ilgtermiņā, tā tiešām izskatās. Pēc grafikos redzamā var domāt, ka šobrīd atrodamies cikla virziena maiņas punktā – no desmitgades, kuras laikā naftas cenas ir strauji kritušas lejā, ieejam desmitgadē ar pieaugošām cenām. Protams, šī pāreja var ilgt vairākus mēnešus vai pat gadus, naftai ievērojamu laiku svārstoties starp 20 un 50 USD par barelu, taču pēc laika mums vajadzētu ieraudzīt jaunu “buļļu” stratēģiju, kas atspoguļosies naftas tirgū”.

Runājot par uzņēmumiem enerģētikas nozarē, kā arī sniedzot konsultācijas klientiem, mēs esam bijuši nepārprotami jau kopš pagājušā gada beigām. Proti, ilgtermiņa portfeļiem iesakot “būt” šajā nozarē nākamos 5 līdz 10 gadus. Iepriekšējo 5 līdz 7 gadu laikā enerģētikas uzņēmumi ir kļuvuši ne tikai salīdzinoši lēti un veselīgi, bet arī aizmirsti un ne pārāk iecienīti tirgū, kas var kalpot par labu investīciju recepti. Tomēr pēdējos mēnešos un nedēļās sektors ir kļuvis par “konsensus ideju”, nozares akciju cenām nedaudz pārkarstot. Tāpēc no taktiskā viedokļa mēs nesteigtos palielināt portfeļa īpatsvaru par labu šim sektoram. Ilgtermiņā tirgus joprojām relatīvi maz iegulda enerģētikas uzņēmumos, tāpēc mūsu padoms “pirkt pēc kritumiem” joprojām ir aktuāls.