Ģeopolitika ceļ naftas cenu, tehnoloģiju akciju kritums satricina Āziju

Atvieglojums, ko tirgi guva no jūnijā panāktās ASV un Irānas miera vienošanās, izrādījās īslaicīgs. Pamiers sabruka 8. jūlijā, un Brent naftas cena, kas mēnesi sāka četru mēnešu zemākajā līmenī pie 71,57 ASV dolāriem, 23. jūlijā pietuvojās 101 ASV dolāru atzīmei. Mēneša izskaņā triecienu pauze cenu atkal nospieda līdz aptuveni 88 ASV dolāriem, tomēr arī pēc šīs korekcijas jūlijs naftai bija spēcīgākais mēnesis kopš marta. 

Taču jūlija tirgus drāmas epicentrs atradās nevis Persijas līcī, bet Seulā, kur beidzot materializējās atmiņas mikroshēmu koncentrācijas risks, uz kuru jau iepriekš bijām norādījuši: KOSPI piedzīvoja sliktāko mēnesi kopš 1997. gada Āzijas finanšu krīzes, bet pēdējā tirdzniecības dienā uzrādīja lielāko vienas dienas kāpumu indeksa vēsturē. 

S&P 500 mēnesi noslēdza faktiski bez izmaiņām (+0,1%), Nasdaq Composite mākslīgā intelekta (MI) akciju korekcijas dēļ zaudēja 2,6%, savukārt Dow pieauga par 0,3% – jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Eiropa atkal izrādījās klusais līderis: stabilā peļņas sezona atbalstīja STOXX 600, kas kāpa par 1,5% un 31. jūlijā sasniedza rekordaugstu līmeni, iezīmējot ceturto kāpuma mēnesi pēc kārtas. 

Koreja maksā koncentrācijas cenu 

Korejas tirgus, kura struktūru jau iepriekš raksturojām kā “bipolāru” – Samsung Electronics un SK Hynix kopā veido aptuveni pusi no KOSPI vērtības, kļuva par jūlija centrālo stāstu. Rekordliels maržinālo aizņēmumu skaits bija koncentrēts tieši tajās akcijās, kas krita visstraujāk, un korekcija pārauga plašā izpārdošanas vilnī: maržas prasības saņēma vairāk nekā 1,2 milj. kontu – aptuveni katrs trīsdesmitais Korejas pieaugušais. 

Situāciju vēl saasināja Korejas Bankas 16. jūlija lēmums pirmo reizi kopš 2023. gada paaugstināt procentu likmes, sašaurinot likviditāti tieši piespiedu pārdošanas brīdī. Mēneša pēdējā nedēļā, kad indekss jau atradās 27% zemāk par jūnija maksimumu, Ķīnas panākumi DUV litogrāfijā (pusvadītāju ražošanas tehnoloģija) un CXMT (atmiņas mikroshēmu ražotājs) IPO Šanhajā lika apšaubīt pieņēmumu par Korejas dominanci atmiņas mikroshēmu tirgū. Sekoja investoru kapitulācija, kas pirmo reizi indeksa vēsturē divas dienas pēc kārtas iedarbināja tirdzniecības apturēšanas mehānismus, un KOSPI mēnesi noslēdza ar 22% kritumu. Tomēr, kad Microsoft un Amazon apstiprināja, ka pieprasījums pēc MI infrastruktūras joprojām strukturāli pārsniedz piedāvājumu, indekss pēdējā tirdzniecības dienā pieauga par rekordlielajiem 18%, bet SK Hynix akcijas sasniedza 30% dienas pieauguma limitu. Zīmīgi, ka fundamentālie rādītāji paniku tā arī neapstiprināja – Korejas mikroshēmu eksports jūlijā pieauga par 179% gada griezumā, sasniedzot 41 mljrd. ASV dolāru. 

Korejas tirgus satricinājumi sasniedz Japānu 

Japānas tirgus piedzīvoja līdzīgu, taču mērenāku korekciju. Tā kā indeksa kāpumu līdz pat jūnijam bija virzījuši MI un pusvadītāju smagsvari, Japāna nespēja izvairīties no šo akciju krituma pat ar vājākas jenas atbalstu: Nikkei, jūnijā sasniedzot rekordaugstu līmeni tuvu 72 tūkst. atzīmei, jūlijā zaudēja aptuveni 8,7% – pirmo reizi piecu mēnešu laikā noslēdzot mēnesi mīnusos. Vissmagāk cieta atmiņas mikroshēmu ražotājs Kioxia, kura akcijas sabruka par 48%, nokrītot zem puses no jūnija sasniegtā maksimuma. 

Japānas Banka bāzes likmi saglabāja 1% līmenī – augstākajā kopš 1995. gada, taču galvenie notikumi risinājās valūtas tirgū. Jena bija noslīdējusi līdz 164 jenām par ASV dolāru, sasniedzot zemāko līmeni kopš 1986. gada, pirms Tokija 30. jūlijā veica intervenci jenas atbalstam aptuveni 8,45 trilj. jenu apmērā. Tā, visticamāk, bija lielākā vienas dienas intervence Japānas vēsturē, turklāt tā saņēma retu publisku atbalstu no Vašingtonas – ASV finanšu ministrs Skots Besents jenu raksturoja kā “ļoti zemu novērtētu”. 

Peļņas rādītāji uztur MI stāstu dzīvu 

Līdz mēneša beigām otrā ceturkšņa rezultātus bija paziņojuši 61% S&P 500 uzņēmumu: 86% pārspēja peļņas uz akciju (EPS) prognozes – augstākais īpatsvars kopš 2021. gada otrā ceturkšņa, savukārt 77% pārsniedza ieņēmumu prognozes. Kopējais ieņēmumu pieaugums sasniedza 14%. Kopējais peļņas pieaugums par 47,4% gada griezumā gan sniedz nedaudz pārspīlētu priekšstatu, jo to būtiski palielināja Alphabet vienreizējā peļņa 98 mljrd. ASV dolāru apmērā. Izslēdzot to un Amazon 53 mljrd. ASV dolāru peļņu, pieaugums sarūk līdz joprojām iespaidīgiem 28,8% – tas ir jau septītais ceturksnis pēc kārtas ar divciparu kāpumu. Microsoft akcijas, pateicoties Azure rezultātiem, pieauga par 16%, Amazon, pateicoties AWS izaugsmei, kāpa par vairāk nekā 15%, neraugoties uz aptuveni 220 mljrd. ASV dolāru lielajiem kapitālizdevumiem. Savukārt Meta akcijas zaudēja 9%, bet Apple akcijas saruka par 7% mikroshēmu deficīta dēļ. Eiropā prognozes pārspēja aptuveni puse no pirmajiem pārskatus publicējušajiem STOXX 600 uzņēmumiem, EPS pieaugumam sasniedzot gandrīz 18% gada griezumā.

Likmes nemainīgas, tonis stingrāks 

Kamēr akciju tirgi bija pārņemti ar mikroshēmām, jūlija nozīmīgākā pārcenošana, iespējams, notika ASV Valsts kases obligāciju tirgū. 30 gadu obligāciju ienesīgums pieauga līdz 5,25% – augstākajam līmenim kopš 2007. gada, savukārt 10 gadu obligāciju ienesīgums pārsniedza 4,7% atzīmi. Gan ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), gan Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes atstāja nemainīgas, taču abu centrālo banku retorika bija visai stingra: Federālā atklātā tirgus komiteja mērķa likmes diapazonu saglabāja 3,50-3,75% līmenī ar balsojumu 9 pret 3 – trīs komitejas locekļi deva priekšroku tūlītējam paaugstinājumam, iezīmējot pirmo šādu viedokļu šķelšanos kopš 2016. gada. 

Savukārt ECB, kas jūnijā ar 25 bāzes punktu paaugstinājumu bija iezīmējusi atgriešanos pie stingrākas monetārās politikas, 23. jūlijā likmi saglabāja 2,25% līmenī, vienlaikus 10. septembra paaugstinājumu pasniedzot kā praktiski izlemtu. Mēneša beigās tirgi iecenoja aptuveni 60% varbūtību FRS likmju paaugstinājumam septembrī, bet ECB virzība uz 2,50% bija iecenota gandrīz pilnībā.