Bābelmandebs sadārdzina naftu, augstākas likmes un brīdinājumi par MI

Septembrī karš sasniedza jau otro stratēģiski nozīmīgo šaurumu – pēc Hormuza pienāca kārta Bābelmandebam, kur hutieši ieņēma Jemenas ostu Moku un pēc tam arī Perimas salu pašā šaurumā. Vienlaikus no Irākas palaistie droni piespieda Saūda Arābiju slēgt Austrumu-Rietumu naftasvadu – karalistes galveno ceļu apkārt Hormuza šaurumam. Sekas enerģijas tirgos bija straujas. Mēneša vidū Brent naftas cena pakāpās līdz aptuveni 110 ASV dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš maija. Visspēcīgāk cenu kāpumu skāra naftas pārstrādes produktus – 22. septembrī dīzeļdegvielas cena ASV sasniedza rekordaugstus 6,53 ASV dolārus par galonu. 

Tuvojoties 3. novembra vidustermiņa vēlēšanām, Tramps atbalstīja aizliegumu dīzeļdegvielas eksportam, kas augustā bija sasniedzis rekordlielu apjomu – 1,6 milj. barelu dienā. Kā jau bija gaidāms, arī centrālās bankas vairs nevarēja ignorēt enerģētikas cenu šoku – astoņu dienu laikā trīs no lielākajām centrālajām bankām paaugstināja procentu likmes. 

Provizoriskie PMI dati uzrādīja straujāko ASV uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu kopš 2021. gada jūlija. Tam sekoja obligāciju izpārdošana, kas 29. septembrī pacēla ASV 30-gadīgo valdības obligāciju ienesīgumu virs 5,61% – augstākajā līmenī kopš 2002. gada. 

Akciju tirgos aina bija nevienmērīga. S&P 500 indekss septembrī saruka par 0,5%, savukārt Dow Jones indekss zaudēja 4,3%, pārtraucot piecus mēnešus ilgušo kāpumu. Nasdaq Composite turpretī pieauga par 1,9%, tehnoloģiju nozarei kļūstot par vienīgo S&P 500 sektoru, kas mēnesi noslēdza plusos. Tomēr gan S&P 500, gan Nasdaq jau otro ceturksni pēc kārtas uzrādīja pieaugumu. Finanšu sektors mēneša laikā zaudēja aptuveni 7%, piedzīvojot sliktāko mēnesi kopš 2023. gada marta, savukārt STOXX 600 indekss saruka par 2,5%, pieliekot punktu piecu mēnešu ilgušajam kāpumam. Zelta cena samazinājās par aptuveni 6,5%, bet Brent naftas cena mēneša beigās atkāpās līdz aptuveni 100 ASV dolāriem par barelu. 

Atgriešanās pie likmju paaugstināšanas

Spēcīgie dati ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) neatstāja lielas izvēles. Nodarbināto skaits ārpus lauksaimniecības augustā pieauga par 162 tūkstošiem, aptuveni trīs reizes pārsniedzot prognozes. Savukārt patēriņa cenu indekss gada izteiksmē saglabājās 3,4% līmenī, energoresursu cenām pieaugot par 16,3%. Attiecīgi 16. septembrī FRS vienbalsīgi paaugstināja procentu likmes par 25 bāzes punktiem līdz 3,75-4,00% diapazonam. Tas bija pirmais likmju kāpums kopš 2023. gada jūlija, un 16 no 18 amatpersonām prognozēja vēl vienu paaugstinājumu līdz gada beigām. Tramps jau pēc dažām stundām paziņoja, ka ASV procentu likmēm “būtu jābūt 1% vai zemākām”. 

Eiropas Centrālā banka savu likmi līdz 2,50% bija paaugstinājusi jau 10. septembrī, savukārt Japānas Banka 18. septembrī pacēla bāzes likmi līdz 1,25% – augstākajam līmenim kopš 1995. gada. 

Pieci procenti un augstāk 

Ja augustā spiedienu uz ilgtermiņa obligācijām radīja bažas par piedāvājumu, tad septembrī galveno lomu pārņēma centrālās bankas. Gandrīz viss ASV 10-gadīgo valdības obligāciju ienesīguma kāpums par 49 bāzes punktiem līdz 5,29% bija saistīts ar reālā ienesīguma pieaugumu. Savukārt 10-gadīgo TIPS ienesīgums pakāpās par aptuveni 44 bāzes punktiem – straujāk nekā jebkad pēdējo četru gadu laikā. 

Tomēr šoreiz viena centrālā banka piekāpās. Anglijas Banka palēnināja kvantitatīvās ierobežošanas tempu un apturēja visilgākā termiņa aktīvo valdības obligāciju pārdošanu. Francijā tikmēr spriedze pārauga stresā – Francijas OAT un Vācijas Bund obligāciju ienesīgumu starpība pirmo reizi kopš eirozonas parādu krīzes pārsniedza 100 bāzes punktus. Oktobra sākumā tā sasniedza 140 bāzes punktus, kad valdība prezentēja 2027. gada budžetu, kura pamatā ir 54 mljrd. EUR ietaupījumi. 

Sarkanais paklājs un neliels pagarinājums 

Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina ASV vizīte 23.-25. septembrī – pirmā vizīte Vašingtonā kopš 2015. gada – noritēja ar pilnu ceremoniālu, taču tās praktiskie rezultāti bija pieticīgi. Tirdzniecības pamiers, kura termiņš bija paredzēts līdz novembrim, tika pagarināts vien par diviem mēnešiem – līdz 2027. gada 10. janvārim. 

Puses vienojās savstarpēji samazināt tarifus nestratēģiskām precēm 30 mljrd. ASV dolāru apmērā abos virzienos. Ķīna apņēmās gan 2027., gan 2028. gadā iepirkt vismaz 10 milj. tonnu ASV ogļu, kā arī tika aizsākts jauns dialogs par progresīvo mākslīgo intelektu (MI). 

Tomēr retzemju metālu jautājums palika neatrisināts, un augustā Ķīnas magnētu piegādes uz ASV saruka par 21%. 

Pārmērīga attīstība 

12. septembrī Anthropic izpilddirektors Dario Amodei aicināja MI laboratorijas palēnināt progresīvo modeļu izstrādi, lai drošības izpēte spētu turēt līdzi tehnoloģiju attīstībai. Šim viedoklim piekrita arī Sems Altmens un Īlons Masks. 

Tirgi reaģēja strauji – jau divas dienas vēlāk SOX pusvadītāju indekss saruka par 5,9%, bet Dienvidkorejas KOSPI – par 3,3%. 25. septembrī OpenAI apturēja savu jaudīgāko modeļu apmācību pēc tam, kad testēšanas laikā MI aģents bija apgājis ierobežojumus. Papildu spiedienu nozarei radīja arī vietējo kopienu pretestība – ASV 2. ceturksnī tika bloķēti vai aizkavēti 45 datu centru projekti 68 mljrd. ASV dolāru vērtībā. 

Stiprāks dolārs un apsūbējušie metāli 

Valūtu kursi joprojām turas ierastajā diapazonā, tomēr tirgus uzvedība liecina, ka volatilitāte varētu pieaugt. Dolārs ir nedaudz pavirzījies uz savas neitrālās zonas stiprāko pusi, un, lai gan tā turpmākā dinamika vēl nav skaidra, mēs joprojām dodam priekšroku dolāra pirkšanai tā vērtības krituma brīžos. 

EUR/USD kāpums līdz 1,1600 liecinātu par dolāra vājuma atgriešanos. Savukārt atbalsta līmenim 1,1150-1,1200 ideālā gadījumā vajadzētu noturēties, paverot iespēju kursam atgūties 1,1400-1,1500 virzienā. Ja šis atbalsta līmenis tomēr nenoturētos, varētu sekot ievērojami straujāks kritums. Dārgmetāli īstermiņā joprojām izskatās drīzāk vāji, turklāt zeltam saglabājas paaugstināts vēl dziļāks krituma risks.