Reiz Mežaparka koncī totāli samīlējos vienā čalītī. Sākumā, lai pievērstu viņa uzmanību, izdomāju nejauši apliet viņu ar alu. Reāli nostrādāja, jo sākām runāties, uzzināju, ka arī viņam garšo alus un izrādījās mums bija vēl daudz kopīgu lietu. Bez Prāta Vētras, es domāju. Pie Spogulīt Spogulīt viņš mani spontāni bildināja, un es teicu, JĀ!!!

Samanta

Draugi zina, ka esmu kaislīga Prāta Vētras fane. Šoreiz nolēmu iet kopā ar savu vecmammu. Viņai ir 80 gadi. Svarīgi piebilst, ka ikdienā viņa staigā ar spieķīti un ik pa laikam sūdzas par muguras sāpēm. Pūlis omai nepārāk gāja pie sirds, bet koncerts gan. Jo, kad atskanēja dziesma “Lec”, viņa pēkšņi kopā ar visiem ņem un arī lec. Ne spieķis traucēja, ne sāpošā mugura. Tāda sajūta, ka viņai būtu nevis 80. gadi, bet astoņpadsmit.

Sintija

Man Prāta Vētra ir patikusi jau no bērna kājas. Varbūt tieši tāpēc visus apmeklētos Prāta vētras koncertus esmu uztetovējis uz savas labās kājas. Datumu un vietu. Zinu, ka daudzi maratonisti tā dara. Sanāk, ka es esmu Prāta Vētras koncertu maratonists.

Juris

Mēs ar draugiem ieradāmies koncertā ar vecu busiņu, kas gandrīz izjuka ceļā. Bet tas bija tā vērts! Mēs dziedājām visu ceļu, un, kad sākās “Ogles”, mēs visi sadevāmies rokās un lēkājām kā traki. Tā bija vasaras nakts, kuru atcerēšos vēl ilgi.

Reinis