Santas ralliju (ne)gaidot

Ierastais “Santas rallijs” akciju tirgos šogad, visticamāk, nenotiks.

Pēc lieliskiem sniegumiem oktobrī un novembrī indeksi atcerējās, ka tomēr atrodas lejupslīdes fāzē, un būtu neprātīgi dot investoriem pārlieku cerības. 13. decembrī S&P 500 marta fjūčeri sasniedza manis iepriekš  minēto 4150+ zonu, no kuras sekoja ātra atkāpšanās un tagad mēs atkal esam tuvu 3800 atzīmei. Īstermiņā tirgum var pietikt spēka vēlreiz mēģināt tuvoties augusta maksimumiem (nedaudz virs 4300 punktiem), tomēr jāatceras, ka mēs atrodamies ļoti nepatīkamā tirgus vidē, un tā to arī ir jāuztver. Kā jau vairākkārt esmu teicis, tagad ir jādomā par sava kapitāla pasargāšanu un risku mazināšanu.

Tas gan nenozīmē, ka tirgus dalībniekiem ir jāieslīgst apātijā. Es un mani kolēģi jau ilgu laiku runājam par obligāciju tirgu relatīvo pievilcīgumu, kā arī par iespējām dārgmetālos un naftā, kuras mēs arī cenšamies izmantot. Obligāciju tirgus pēdējā laikā uzrāda teicamu sniegumu, bet mūsu garās pozīcijas sudrabā izrādījās “zelta vērtas”. No septembra sākuma metāls ir izaudzis par vairāk nekā 30%, savulaik naftas cenu kritums dod labas iespējas ieguldījumiem vidējā termiņā.

Man dažkārt jautā, cik dziļi, akciju tirgus var nokrist. Vienā no bankas oktobra pasākumiem biju rādījis šadu bildi (kura daļēji jau piepildījās):

No grafika var redzēt, ka iepriekšējo gadu “Plānu A” šogad biju spiests mainīt uz alternatīvu “Plānu B”, pēc kura tagad vados. Protams, detaļas un laika parametri nav (un reti kad ir) skaidri un vairākas reizes mainīsies, bet ģenerālā ideja ir saprotama – prognozēju grūtus laikus priekšā un zemākus indeksa līmeņus. Vai tos sasniegsim ātri (teiksim, nākamgad), līdzīgi kā tas bija 2020. vai pat 2007.-2009. gados, vai tieši otrādi, mūs sagaida desmitgades ilga maļamā mašīna līdzīgi kā tas bija 40tajos vai 65.-80. gg. periodā, to zināt nevar.