Obligāciju ienesīguma kāpums izraisa nopietnas bažas

Pozitīvas procentu likmes – pagājušā gadsimta 90. gados, kad sāku studēt ekonomiku un strādāt bankā, šis jēdziens bija pats par sevi saprotams un situācija Japānā, kur īstermiņa bankas noguldījumiem tika piemērota negatīva procentu likme, tika uztverta kā īslaicīgs pārpratums. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, un “nulles” vai pat negatīvas procentu likmes ir kļuvušas par ikdienu daudzās attīstītajās valstīs.

Cenu grafiki jau labu laiku signalizēja, ka šim ciklam ir jāmainās, bet tirgus “spītīgi” turējās pretim. Likās jau, ka nekas nespēs šo lietu kārtību ietekmēt – ne gadiem ilgstošais QE, ne pabalsti Covid-19 pandēmijas laikā, kad ražošana atradās dīkstāvē. Situācija kardināli mainījās ar Krievijas iebrukumu Ukrainā šā gada decembrī, kad inflācijas fakts vairs nebija noliedzams.

Kopš tā laika procentu likmes ir nozīmīgi pieaugušas, un tirgi turpina “iecenot” tālāku likmju paaugstināšanu. Atsevišķos gadījumos bažas par likmju pieaugumu ir nopietnas, kā, piemēram, Itālijas valdības satraukums par neseno 10-gadīgo obligāciju ienesīguma pieaugumu nedaudz virs 4.00%. Tad uz brīdi ECB izdevās visus nomierināt, un vērstpapīru ienesīgums kritās par apmēram 100 bāzes punktiem. Šobrīd šo vērtspapīru ienesīgums jau ir pietuvojies 5.00% atzīmei, un bažas paliek tikai nopietnākas.

Pavisam nesen arī Anglijas centrālajai bankai nācās iejaukties valdības parāda vērstpapīru tirgū un tos uzpirkt, lai novērstu pārāk strauju ienesīguma pieaugumu. Ir skaidrs, ka šis process ir sācies un iespējams turpināsies vēl ilgu laiku, bet cenu grafiku analīze tomēr dod zināmu varbūtību, ka likmju pieauguma temps tuvākajā laikā var samazināties, un procentu likmes sasniegs zināmu stabilizācijas periodu.

ASV 10-gadīgo valsts obligāciju cenu grafiks

Ieraksts tapis sadarbībā ar Signet Bank ekspertu Kasparu Punenovu