Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Apmeklētāji tiek apkalpoti tikai ar iepriekšēju pierakstu. Lūdzu, piesakiet bankas apmeklējumu pie sava baņķiera vai piesakot vizīti vismaz vienu dienu iepriekš. Tālrunis: +371 67 080 000 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9.00 līdz 17.30
Pēdējie 2 gadi finanšu tirgos, nemaz nerunājot par ekonomiku un ģeopolitiku, ir dāsni ar notikumiem un pārsteigumiem. Covid-19 izraisītais haoss lika mums piedzīvot negatīvās naftas fjūčeru cenas 2020. gada pavasarī. Centrālo banku un valdību stimulējušie pasākumi rezultējās ne tikai negaidītā rallijā riska aktīvos, bet arī ar inflācijas atgriešanos. Protams, problēmas pasaules tirdzniecībā (traucējumi piegāžu ķēdēs), Krievijas agresija Ukrainā un ieviestās sankcijas tikai pasliktināja situāciju pasaules ekonomikā un investoru noskaņojumā.
Inflācijai kļūstot par grēkāzi vairumam problēmu (galvenokārt, stagflācijai un iespējamai smagai ekonomiskai recesijai, kas noved līdz dziļam tirgus kritumam), lielākās pasaules centrālās bankas (CB) reaģēja līdzīgi, bet kā ierasts ar dažādiem ātrumiem. Un tā kā izskatās, ka Eiropas Centrālā banka ir vissliktākajā situācijā no visām “lielajām” CB, kā arī tā nedrīkst steigties ar agresīvo monetāro politiku, tas nevarēja neietekmēt vienotās valūtas vērtību. 12. jūlijā, pirmo reizi kopš 2002. gada, tirdzniecības monitori EUR/USD valūtas pārī vienā brīdī fiksēja paritāti. Tomēr, gribu norādīt, ka atšķirībā no negatīvām naftas fjūčeru cenām, kolosāliem valdību tēriņiem vai kara Eiropā, eiro vērtības kritums līdz paritātei pret ASV dolāru nav nekāds pārsteigums (par šādu iespēju Signet Bank regulāri ir rakstījusi ikmēneša apskatos). Nebūs arī pārsteigums turpmākais EUR/USD kursa vājums ar iespējamo kritumu tuvāk 0.80 atzīmei.
Interesanti, ka diez vai ir jāpārmet ECB tas, ka tā vilcinās un nevēlas celt likmes. Teorijā un praksē monetārā politika tik pat kā nevar ietekmēt piedāvājumu, t.i. uz dotu brīdi tā trūkumu atsevišķos tirgus segmentos, kas arī dzen inflāciju uz augšu.
ECB un monetārā savienība tagad cieš no tām problēmām, kuras jau sen ir zināmas un sen bija paredzamas – pie lielas krīzes monetārā savienība bez fiskālās integrācijas, nemaz nerunājot par fiskālās disciplīnas un uzstādītu principu ilggadējo ignorēšanu, kļūst par ļoti trauslu veidojumu. “Piemetīsim klāt” virkni citu ļoti nopietnu problēmu un nonāksim pie secinājuma, ka eiro paritāte pret dolāru ir pat kompliments vienotai valūtai. Bet, ja būsim pilnīgi godīgi, jau vairāk nekā dekādi izvēlēties favorītu starp eiro, dolāru vai dažām citām valūtām ir kā izvēlēties mazāk netīro kreklu no netīro kreklu kaudzes.
Pēdējā laikā finanšu medijos arvien biežāk parādās brīdinājuma toņos ieturēti raksti par Japānas fiskālo situāciju, tomēr lielākā daļa ignorē Japānas monetārās politikas strukturālās īpatnības
ASV akcijas turpināja noteikt tirgus tempu, S&P 500 un Nasdaq Composite indeksiem pieaugot attiecīgi par 3,6% un 3,9%, un sasniedzot jaunas visu laiku augstākās atzīmes, lielākoties pateicoties veiksmīgam peļņas sezonas noslēgumam un pieaugošām cerībām uz federālo fondu likmes samazināšanu pēc Pauela paziņojuma Džeksonholas simpozijā
Izskatās, ka arī pieredzējušie tirgus dalībnieki, kuriem nācās pārdzīvot ne vienu vien tirgus turbulences periodu, ir manāmi sašutuši par aprīļa sākumā globālos akciju tirgos notiekošo. Trampa paziņojums par tarifiem un izraisītā eksplozija bija tas, par ko mēs jau sen brīdinājām: "rudā gulbja" efekts, kas izvērsās visā savā ugunīgajā krāšņumā
Martā globālos akciju tirgos saglabājās augsta volatilitāte, galvenokārt saasinoties tirdzniecības karam, kā arī recesijas un inflācijas bažu dēļ. Gan ASV, gan Eiropas akcijas piedzīvoja kritumu, lai gan zaudējumi Eiropā bija mazāk izteikti nekā ASV.
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?