Jā, šī nav parasta banka. Izprast klientu vajadzības un viņu pieredzi ir viens no mūsu galvenajiem darbības principiem. Mums nav standarta pieeju klientu mērķu sasniegšanai, ikkatrs risinājums tiek atrasts, pamatīgi analizējot katru situāciju individuāli un sekojot līdzi nozares globālajām tendencēm.
Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Tālrunis: +371 67 080 000 Fakss: +371 67 080 001 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9:00 līdz 17:30
Pēdējie 2 gadi finanšu tirgos, nemaz nerunājot par ekonomiku un ģeopolitiku, ir dāsni ar notikumiem un pārsteigumiem. Covid-19 izraisītais haoss lika mums piedzīvot negatīvās naftas fjūčeru cenas 2020. gada pavasarī. Centrālo banku un valdību stimulējušie pasākumi rezultējās ne tikai negaidītā rallijā riska aktīvos, bet arī ar inflācijas atgriešanos. Protams, problēmas pasaules tirdzniecībā (traucējumi piegāžu ķēdēs), Krievijas agresija Ukrainā un ieviestās sankcijas tikai pasliktināja situāciju pasaules ekonomikā un investoru noskaņojumā.
Inflācijai kļūstot par grēkāzi vairumam problēmu (galvenokārt, stagflācijai un iespējamai smagai ekonomiskai recesijai, kas noved līdz dziļam tirgus kritumam), lielākās pasaules centrālās bankas (CB) reaģēja līdzīgi, bet kā ierasts ar dažādiem ātrumiem. Un tā kā izskatās, ka Eiropas Centrālā banka ir vissliktākajā situācijā no visām “lielajām” CB, kā arī tā nedrīkst steigties ar agresīvo monetāro politiku, tas nevarēja neietekmēt vienotās valūtas vērtību. 12. jūlijā, pirmo reizi kopš 2002. gada, tirdzniecības monitori EUR/USD valūtas pārī vienā brīdī fiksēja paritāti. Tomēr, gribu norādīt, ka atšķirībā no negatīvām naftas fjūčeru cenām, kolosāliem valdību tēriņiem vai kara Eiropā, eiro vērtības kritums līdz paritātei pret ASV dolāru nav nekāds pārsteigums (par šādu iespēju Signet Bank regulāri ir rakstījusi ikmēneša apskatos). Nebūs arī pārsteigums turpmākais EUR/USD kursa vājums ar iespējamo kritumu tuvāk 0.80 atzīmei.
Interesanti, ka diez vai ir jāpārmet ECB tas, ka tā vilcinās un nevēlas celt likmes. Teorijā un praksē monetārā politika tik pat kā nevar ietekmēt piedāvājumu, t.i. uz dotu brīdi tā trūkumu atsevišķos tirgus segmentos, kas arī dzen inflāciju uz augšu.
ECB un monetārā savienība tagad cieš no tām problēmām, kuras jau sen ir zināmas un sen bija paredzamas – pie lielas krīzes monetārā savienība bez fiskālās integrācijas, nemaz nerunājot par fiskālās disciplīnas un uzstādītu principu ilggadējo ignorēšanu, kļūst par ļoti trauslu veidojumu. “Piemetīsim klāt” virkni citu ļoti nopietnu problēmu un nonāksim pie secinājuma, ka eiro paritāte pret dolāru ir pat kompliments vienotai valūtai. Bet, ja būsim pilnīgi godīgi, jau vairāk nekā dekādi izvēlēties favorītu starp eiro, dolāru vai dažām citām valūtām ir kā izvēlēties mazāk netīro kreklu no netīro kreklu kaudzes.
Ģeopolitiskie pavērsieni uz kādu laiku lika (un liek) tirgiem piemirst par Covid-19 un Centrālo banku politiku. Situācija pie Ukrainas robežām paildzina gada sākumā iesākto korekciju un volatilitāti. Gandrīz visas aktīvu klases tagad atrodas ļoti jūtīgās pozīcijās, asi reaģējot uz ziņām, baumām, pieņēmumiem un hipotēzēm. Eiropas akciju indeksi ir atpakaļ pie saviem janvāra minimumiem, ASV akciju...
Zemāk Jūs varat redzēt Teslas akciju cenas grafiku logaritmiskā skalā. Nav jēgas stāstīt jau labi zināmo stāstu par pagājušā gada vertikālo akciju cenu kāpumu, “short-squeeze”, elektromobiļiem un vizionāri Ilonu Masku. Mēs vienkārši vēlamies pievērst uzmanību P/E attiecībai (akcijas cena pret uzņēmuma peļņu). Jā, kādreiz šie divi burti kādam kaut ko nozīmēja, vismaz 90. gadu paaudzei....
“Atslēgšanas cunami” – 20 miljoni ASV mājsaimniecības kavē elektrības rēķinu apmaksu. Augošās elektrības cenas izraisa visu laiku lielāko krīzi novēlotu komunālo maksājumu jomā[i]”. Ar šādu virsrakstu viens no pasaules lielākajiem finanšu portāliem Bloomberg informēja lasītājus par satraucošās krīzes raksturu un apmēru ASV komunālo pakalpojumu jomā (un enerģētikā kopumā), kā arī ar mājsaimniecību spēju ar to...
Globāli “lokdauni” un naudas drukāšana rada globālu spiedienu resursu cenām. Lai arī dabas gāzes cenas pieaugums visvairāk jūtams tieši Eiropā, kur cenu pieauguma temps ir 4 līdz 5 reizes lielāks par ASV tirgū novēroto, šis fakts liek domāt, ka pie tik strauja cenu pieauguma drīzāk vainojami īstermiņa lokālie faktori. Londonā kotētais dabasgāzes nākotnes kontrakts pirms...
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?