Jā, šī nav parasta banka. Izprast klientu vajadzības un viņu pieredzi ir viens no mūsu galvenajiem darbības principiem. Mums nav standarta pieeju klientu mērķu sasniegšanai, ikkatrs risinājums tiek atrasts, pamatīgi analizējot katru situāciju individuāli un sekojot līdzi nozares globālajām tendencēm.
Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Tālrunis: +371 67 080 000 Fakss: +371 67 080 001 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9:00 līdz 17:30
Pēdējie 2 gadi finanšu tirgos, nemaz nerunājot par ekonomiku un ģeopolitiku, ir dāsni ar notikumiem un pārsteigumiem. Covid-19 izraisītais haoss lika mums piedzīvot negatīvās naftas fjūčeru cenas 2020. gada pavasarī. Centrālo banku un valdību stimulējušie pasākumi rezultējās ne tikai negaidītā rallijā riska aktīvos, bet arī ar inflācijas atgriešanos. Protams, problēmas pasaules tirdzniecībā (traucējumi piegāžu ķēdēs), Krievijas agresija Ukrainā un ieviestās sankcijas tikai pasliktināja situāciju pasaules ekonomikā un investoru noskaņojumā.
Inflācijai kļūstot par grēkāzi vairumam problēmu (galvenokārt, stagflācijai un iespējamai smagai ekonomiskai recesijai, kas noved līdz dziļam tirgus kritumam), lielākās pasaules centrālās bankas (CB) reaģēja līdzīgi, bet kā ierasts ar dažādiem ātrumiem. Un tā kā izskatās, ka Eiropas Centrālā banka ir vissliktākajā situācijā no visām “lielajām” CB, kā arī tā nedrīkst steigties ar agresīvo monetāro politiku, tas nevarēja neietekmēt vienotās valūtas vērtību. 12. jūlijā, pirmo reizi kopš 2002. gada, tirdzniecības monitori EUR/USD valūtas pārī vienā brīdī fiksēja paritāti. Tomēr, gribu norādīt, ka atšķirībā no negatīvām naftas fjūčeru cenām, kolosāliem valdību tēriņiem vai kara Eiropā, eiro vērtības kritums līdz paritātei pret ASV dolāru nav nekāds pārsteigums (par šādu iespēju Signet Bank regulāri ir rakstījusi ikmēneša apskatos). Nebūs arī pārsteigums turpmākais EUR/USD kursa vājums ar iespējamo kritumu tuvāk 0.80 atzīmei.
Interesanti, ka diez vai ir jāpārmet ECB tas, ka tā vilcinās un nevēlas celt likmes. Teorijā un praksē monetārā politika tik pat kā nevar ietekmēt piedāvājumu, t.i. uz dotu brīdi tā trūkumu atsevišķos tirgus segmentos, kas arī dzen inflāciju uz augšu.
ECB un monetārā savienība tagad cieš no tām problēmām, kuras jau sen ir zināmas un sen bija paredzamas – pie lielas krīzes monetārā savienība bez fiskālās integrācijas, nemaz nerunājot par fiskālās disciplīnas un uzstādītu principu ilggadējo ignorēšanu, kļūst par ļoti trauslu veidojumu. “Piemetīsim klāt” virkni citu ļoti nopietnu problēmu un nonāksim pie secinājuma, ka eiro paritāte pret dolāru ir pat kompliments vienotai valūtai. Bet, ja būsim pilnīgi godīgi, jau vairāk nekā dekādi izvēlēties favorītu starp eiro, dolāru vai dažām citām valūtām ir kā izvēlēties mazāk netīro kreklu no netīro kreklu kaudzes.
Pēdējos mēnešos, ja var ticēt finanšu presei, tirgu ļoti uztrauca procentu likmju potenciāla paaugstināšana (papildus obligāciju atpirkšanas samazinājumam) no Federālo rezervju sistēmas puses. Akciju tirgus bija tik pārbijies, ka S&P 500 bija tuvu savu maksimumu atjaunošanai nākamajā dienā pēc tam, kad Pauels paziņoja par stigrāku monetāro politiku. Protams, skaidrojums “neizskaidrojamajam” tika atrasts uzreiz – tirgum...
Jezga ap omikronu sāk nedaudz kaitināt. Cik daudz pēdējā laikā bija dzirdēts par korekciju, pat tirgus sabrukumu? Likās, ka visi tam ir gatavi, taču pietika pat vienas ne īpaši patīkamas piektdienas, un nu klāt jau ir paniskie “Kāpēc viss krīt?”, “Vai slēgs robežas?”, “Vai ekonomika sabruks?”, “Kur slēpties?”, “Ko darīt?”, “Kas notiek?”. Būsim godīgi, mēs...
Vai tiešām ir jābaidās no izmaiņām FRS politikā? Vairākas reizes esmu teicis, ka krīzes un lāču tirgi parasti sākās ar likmju pazemināšanu, nevis ar to kāpināšanu un stingru monetāro politiku. Šoreiz nerakstīšu daudz, jo vieglāk ir izmantot sausus ciparus. Man šķiet, ka cipari runā skaļāk par vārdiem. Tabulās ir izmantoti dati par S&P 500 vērtības...
Zemāk Jūs varat redzēt Teslas akciju cenas grafiku logaritmiskā skalā. Nav jēgas stāstīt jau labi zināmo stāstu par pagājušā gada vertikālo akciju cenu kāpumu, “short-squeeze”, elektromobiļiem un vizionāri Ilonu Masku. Mēs vienkārši vēlamies pievērst uzmanību P/E attiecībai (akcijas cena pret uzņēmuma peļņu). Jā, kādreiz šie divi burti kādam kaut ko nozīmēja, vismaz 90. gadu paaudzei....
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?