Ko izvēlēties, ja vēlaties ieguldīt ar mazu risku un aizsargāt savu naudu no inflācijas?

Mūsdienu finanšu pasaulē ieguldījumi kļūst arvien aktuālāki ne tikai pieredzējušiem investoriem, bet arī tiem, kas vēlas palielināt savus personīgos finanšu uzkrājumus, kā arī aizsargāt tos no inflācijas un ekonomikas svārstībām.

Pēdējā laikā sarunas par inflāciju kļūst retākas – tas ir skaidrojams ar galveno centrālo banku procentu likmju samazināšanas cikla sākumu un patīkamākām patēriņa cenu indeksa tendencēm. Saskaņā ar Eurostat datiem inflācija Eirozonā šobrīd ir 2,3% gadā, kamēr Latvijā – 2,2%. Dažviet, piemēram, Francijā un Ķīnā, jau vērojama pat cenu samazināšanās. Tas nozīmē, ka zemā riska ieguldījumu instrumenti šobrīd piedāvā pietiekamu aizsardzību pret inflāciju.

Ja nevēlaties uzņemties lielu risku, bet vēlaties saglabāt un, iespējams, nedaudz palielināt savus uzkrājumus, pastāv vairākas drošas un nosacīti drošas ieguldījumu iespējas. Signet Bank investīciju analītiķis Voldemārs Strupka iezīmē šī brīža drošākos ieguldījumu veidus:

• Valsts kases krājobligācijas šobrīd ir viens no drošākajiem ieguldījumu instrumentiem. Tās piedāvā fiksētu ienesīgumu, kas ļauj precīzi zināt, kāda peļņa būs termiņa beigās. Valsts kases krājobligācijas piedāvā ienesīgumu 2,6% gadā, ieguldot 12 mēnešu papīros, un 2,5%, ieguldot uz trim gadiem. Kā arī šie ieņēmumi netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
• Termiņdepozīts ir lieliska ieguldījumu iespēja ar zemiem riskiem. Fiksēta procentu likme un garantēta peļņa termiņa beigās neatkarīgi no tirgus svārstībām. Iespēja izvēlēties termiņus, kas atbilst jūsu vajadzībām – no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem.
• Korporatīvo obligāciju ienesīgumi iepriecina. Piemēram, Latvenergo obligācijas ar dzēšanas termiņu 2027. gada maijā piedāvā ienesīgumu virs 4%, CleanR grupas obligācijas ar dzēšanas termiņu 2025. gada decembrī virs 6%, bet Maxima Grupe – pie 5%. Jau riskantāki emitenti, kā, piemēram, Grenardi Group vai Delfingroup ir gatavi maksāt sava parāda turētājiem ap 10% gadā. Korporatīvo obligāciju gadījumā būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Šie instrumenti ir piemēroti tiem, kas vēlas nelielu riska un peļņas potenciāla līdzsvaru. Tomēr jāņem vērā, ka obligāciju ienesīgums tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Vēlos uzsvērt, ka nebūtu prātīgi cerēt, ka pie pašreizējiem ģeopolitiskiem riskiem, tirdzniecības kariem un kopējās fiskālās nevīžības inflācija nekad neatgriezīsies un procentu likmes būs tuvu nullei, kā tas bija iepriekšējā desmitgadē. Manuprāt, laiks, kad inflācija un procentu likmes ilgstoši bija ļoti zemos līmeņos, visticamāk, ir pagātne. Tāpēc, veidojot ilgtermiņa ieguldījumu portfeli ar bezriska instrumentiem vien nepietiks. Būtu jāapsver arī citi ieguldījumu veidi kā enerģētikas un izejvielu ieguvēju uzņēmumu akcijas, kombinējot tās ar zeltu, strukturētiem produktiem, augstā riska obligācijām un citiem instrumentiem ar lielāku peļņas potenciālu. Bet pašlaik droši var izmantot radušos situāciju un apsvērt ieguldījumus īstermiņa valsts obligācijās, depozītos un zināmās korporatīvās obligācijās ar (nedaudz) lielāku risku.

Ja apsverat iespēju sākt ieguldīt vai paplašināt savu portfeli, ieteicams konsultēties ar finanšu speciālistu, lai izvēlētos savām vajadzībām piemērotāko risinājumu.