Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Apmeklētāji tiek apkalpoti tikai ar iepriekšēju pierakstu. Lūdzu, piesakiet bankas apmeklējumu pie sava baņķiera vai piesakot vizīti vismaz vienu dienu iepriekš. Tālrunis: +371 67 080 000 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9.00 līdz 17.30
Vienā no pēdējām intervijām ECB (Eiropas Centrālās bankas) prezidente Kristīne Lagarda nonāca diezgan nepatīkamā situācijā. Raidījuma vadītājs viņai jautāja: “Kā jūs plānojat samazināt ECB bilanci?” Viņa, savukārt, atbildēja: “Tas nāks. Tas nāks. Ar laiku tas pienāks.” Intervētājs apklusa un tad jautāja: “…kā?” Un viņa atbildēja: “Ar laiku tas pienāks.” Un tad pasmaidīja. Prezidente nesniedza ne atbildi, ne aprakstu, ne precizējumus, bilstot tikai neveiklus izteicienus.
Tāpat kā vairumam centrālo banku, ECB nav cita plāna kā monetizēt parādu tiktāl, cik tas nepieciešams. ECB tas ir īpaši smagi, jo tai vairāk nekā citām centrālām bankām ir jāmonetizē noteiktu valstu parādi. Inflācija, protams, tam visam nepalīdz. Tirgus to saprot un tam nepatīk ECB bērnišķīgās atrunas, nesaprotamās frāzes un kārtējās sarežģītās abreviatūras.
Trešdien ASV Federālā rezervju sistēma izvēlējās relatīvi agresīvu ceļu cīņā ar inflāciju, palielinot bāzes likmes par 0.75%, kas ir drastiskākais solis kopš 1994. gada. Tirgus sākuma reakciju var pat nosaukt par pozitīvu, bet, sākoties Eiropas tirdzniecības sesijai, tirgus sāka brukt, S&P fjūčeriem noslīdot zemāk par 3700 punktiem.
Par šo līmeni un tā svarīgumu rakstīju iepriekšējā bloga ierakstā. Ja mēs nespēsim noturēties šajās robežās, spēles noteikumi mainīsies un būs jādomā nevis par jauno maksimumu sasniegšanu, bet par kapitāla aizsargāšanu un investīcijām lāču tirgus laikos. Skatoties īstermiņā, tirgus ir stipri “pārpārdots”, kas ļauj cerēt vismaz uz “atvieglojuma ralliju”. Tieši veids kā tirgus reaģēs, sasniedzot lokālo zemāko punktu, arī noteiks, vai mēs varam cerēt uz buļļu tirgus turpinājumu un korekcijas beigām. Vai arī būs jāsamierinās, ka “labie” laiki beigušies…
Jūnijs finanšu tirgos iezīmējās ar strauju investoru fokusa maiņu – ģeopolitiskās spriedzes mazināšanos nomainīja bažas par stingrāku centrālo banku politiku, tehnoloģiju sektora pārvērtējumu un Japānas jenas kritumu. Lai gan mēneša nogalē tirgos pieauga svārstīgums, kopumā otrais ceturksnis ASV un Eiropas akciju tirgiem noslēdzās ļoti spēcīgi.
Aprīlis, visticamāk, paliks atmiņā kā paradoksu pilns mēnesis, kurā pirmā ceturkšņa atskaišu sezona un mākslīgā intelekta “supercikls” šķietami aizēnoja negatīvi mainīgo ģeopolitisko fonu, volatīlās energoresursu cenas un inflācijas prognozes.
Martā globālā ģeopolitiskā vide strauji pasliktinājās – ASV militārā operācija “Epic Fury” no galvenokārt spekulatīva ģeopolitiskā naratīva pārauga reālā, piedāvājuma puses izraisītā makroekonomiskā šokā, kas būtiski ietekmēja akciju tirgu.
Februārī Irānā uzsākta ASV speciālā militārā operācija "Epic Fury". Brent naftas cenas uzkāpa virs 80 dolāriem par barelu, pieaugot bažām par ilgstošu Hormuza šauruma blokādi. Straujš kāpums bija vērojams arī dabas gāzes cenām Eiropā pēc tam, kad “QatarEnergy” pārtrauca sašķidrinātās dabasgāzes ražošanu. Savukārt dārgmetālu tirgos marta pirmajās dienās bija vērojama liela volatilitāte. Kriptovalūtu tirgus uz militārajiem notikumiem reaģēja salīdzinoši mierīgi.
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?