Jā, šī nav parasta banka. Izprast klientu vajadzības un viņu pieredzi ir viens no mūsu galvenajiem darbības principiem. Mums nav standarta pieeju klientu mērķu sasniegšanai, ikkatrs risinājums tiek atrasts, pamatīgi analizējot katru situāciju individuāli un sekojot līdzi nozares globālajām tendencēm.
Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Tālrunis: +371 67 080 000 Fakss: +371 67 080 001 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9:00 līdz 17:30
Vienā no pēdējām intervijām ECB (Eiropas Centrālās bankas) prezidente Kristīne Lagarda nonāca diezgan nepatīkamā situācijā. Raidījuma vadītājs viņai jautāja: “Kā jūs plānojat samazināt ECB bilanci?” Viņa, savukārt, atbildēja: “Tas nāks. Tas nāks. Ar laiku tas pienāks.” Intervētājs apklusa un tad jautāja: “…kā?” Un viņa atbildēja: “Ar laiku tas pienāks.” Un tad pasmaidīja. Prezidente nesniedza ne atbildi, ne aprakstu, ne precizējumus, bilstot tikai neveiklus izteicienus.
Tāpat kā vairumam centrālo banku, ECB nav cita plāna kā monetizēt parādu tiktāl, cik tas nepieciešams. ECB tas ir īpaši smagi, jo tai vairāk nekā citām centrālām bankām ir jāmonetizē noteiktu valstu parādi. Inflācija, protams, tam visam nepalīdz. Tirgus to saprot un tam nepatīk ECB bērnišķīgās atrunas, nesaprotamās frāzes un kārtējās sarežģītās abreviatūras.
Trešdien ASV Federālā rezervju sistēma izvēlējās relatīvi agresīvu ceļu cīņā ar inflāciju, palielinot bāzes likmes par 0.75%, kas ir drastiskākais solis kopš 1994. gada. Tirgus sākuma reakciju var pat nosaukt par pozitīvu, bet, sākoties Eiropas tirdzniecības sesijai, tirgus sāka brukt, S&P fjūčeriem noslīdot zemāk par 3700 punktiem.
Par šo līmeni un tā svarīgumu rakstīju iepriekšējā bloga ierakstā. Ja mēs nespēsim noturēties šajās robežās, spēles noteikumi mainīsies un būs jādomā nevis par jauno maksimumu sasniegšanu, bet par kapitāla aizsargāšanu un investīcijām lāču tirgus laikos. Skatoties īstermiņā, tirgus ir stipri “pārpārdots”, kas ļauj cerēt vismaz uz “atvieglojuma ralliju”. Tieši veids kā tirgus reaģēs, sasniedzot lokālo zemāko punktu, arī noteiks, vai mēs varam cerēt uz buļļu tirgus turpinājumu un korekcijas beigām. Vai arī būs jāsamierinās, ka “labie” laiki beigušies…
Pēdējos mēnešos, ja var ticēt finanšu presei, tirgu ļoti uztrauca procentu likmju potenciāla paaugstināšana (papildus obligāciju atpirkšanas samazinājumam) no Federālo rezervju sistēmas puses. Akciju tirgus bija tik pārbijies, ka S&P 500 bija tuvu savu maksimumu atjaunošanai nākamajā dienā pēc tam, kad Pauels paziņoja par stigrāku monetāro politiku. Protams, skaidrojums “neizskaidrojamajam” tika atrasts uzreiz – tirgum...
Jūlijā turpinājās akciju indeksu kāpums no jūnija minimumiem, kas, iespējams, kādu pat pārsteidza. Tomēr, lai arī cik dīvaini tas neizklausītos, gada sākumā iesācies kritums, kā arī pēdējo nedēļu pirkumi, noritēja salīdzinoši mierīgi. Notiekošais vairāk līdzinājās instrumentu pārvietošanai investoru portfeļos – nebija ne paniskas pozīciju slēgšanas, ne arī lielu institucionālo investoru vai riska ieguldījumu fondu pirkumu....
Jau kopš 2020. marta Covid-19 izraisītās panikas preču tirgi piedzīvo cenu kāpumu. Vairāk vai mazāk ir pieaugušas visu galveno izejvielu cenas, bet vienu no iespaidīgākajiem kāpumiem piedzīvojusi naftas cena. Brent markas naftas cena ir pieaugusi 505% apmērā mazāk kā divu gadu laikā, bet no cenas grafika skaidri redzams, ka lielākā daļa šī cenu kāpuma notikusi...
Frāzi “nav vērts cīnīties ar FRS” pēdējo desmit gadu laikā ir dzirdējusi lielākā daļa investoru. Parāda tirgū (it īpaši parāda tirgū) ASV Federālo rezervju sistēma, pat salīdzinot ar citām centrālajām bankām, ir kā 800 mārciņu smaga gorilla (tas ir manu amerikāņu kolēģu salīdzinājums, kuru darbu apkopoju turpmākajās rindkopās), bet pēdējā laikā pat šī gorilla sāk...
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?