Jā, šī nav parasta banka. Izprast klientu vajadzības un viņu pieredzi ir viens no mūsu galvenajiem darbības principiem. Mums nav standarta pieeju klientu mērķu sasniegšanai, ikkatrs risinājums tiek atrasts, pamatīgi analizējot katru situāciju individuāli un sekojot līdzi nozares globālajām tendencēm.
Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Tālrunis: +371 67 080 000 Fakss: +371 67 080 001 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9:00 līdz 17:30
Vienā no pēdējām intervijām ECB (Eiropas Centrālās bankas) prezidente Kristīne Lagarda nonāca diezgan nepatīkamā situācijā. Raidījuma vadītājs viņai jautāja: “Kā jūs plānojat samazināt ECB bilanci?” Viņa, savukārt, atbildēja: “Tas nāks. Tas nāks. Ar laiku tas pienāks.” Intervētājs apklusa un tad jautāja: “…kā?” Un viņa atbildēja: “Ar laiku tas pienāks.” Un tad pasmaidīja. Prezidente nesniedza ne atbildi, ne aprakstu, ne precizējumus, bilstot tikai neveiklus izteicienus.
Tāpat kā vairumam centrālo banku, ECB nav cita plāna kā monetizēt parādu tiktāl, cik tas nepieciešams. ECB tas ir īpaši smagi, jo tai vairāk nekā citām centrālām bankām ir jāmonetizē noteiktu valstu parādi. Inflācija, protams, tam visam nepalīdz. Tirgus to saprot un tam nepatīk ECB bērnišķīgās atrunas, nesaprotamās frāzes un kārtējās sarežģītās abreviatūras.
Trešdien ASV Federālā rezervju sistēma izvēlējās relatīvi agresīvu ceļu cīņā ar inflāciju, palielinot bāzes likmes par 0.75%, kas ir drastiskākais solis kopš 1994. gada. Tirgus sākuma reakciju var pat nosaukt par pozitīvu, bet, sākoties Eiropas tirdzniecības sesijai, tirgus sāka brukt, S&P fjūčeriem noslīdot zemāk par 3700 punktiem.
Par šo līmeni un tā svarīgumu rakstīju iepriekšējā bloga ierakstā. Ja mēs nespēsim noturēties šajās robežās, spēles noteikumi mainīsies un būs jādomā nevis par jauno maksimumu sasniegšanu, bet par kapitāla aizsargāšanu un investīcijām lāču tirgus laikos. Skatoties īstermiņā, tirgus ir stipri “pārpārdots”, kas ļauj cerēt vismaz uz “atvieglojuma ralliju”. Tieši veids kā tirgus reaģēs, sasniedzot lokālo zemāko punktu, arī noteiks, vai mēs varam cerēt uz buļļu tirgus turpinājumu un korekcijas beigām. Vai arī būs jāsamierinās, ka “labie” laiki beigušies…
Varu droši teikt, ka investīcijās un treidingā (šīs divas nodarbes ļoti atšķiras) gandrīz neesmu sastapis cilvēkus (pārvaldītājus, treiderus, investorus) kuri labi pieprastu “neiejaukšanos” mākslu. Tik pat droši varu atzīties, ka paša rezultāti, tos post factum analizējot, ir apgriezti proporcionāli darījumu biežumam.
Pēdējie 2 gadi finanšu tirgos, nemaz nerunājot par ekonomiku un ģeopolitiku, ir dāsni ar notikumiem un pārsteigumiem. Covid-19 izraisītais haoss lika mums piedzīvot negatīvās naftas fjūčeru cenas 2020. gada pavasarī. Centrālo banku un valdību stimulējušie pasākumi rezultējās ne tikai negaidītā rallijā riska aktīvos, bet arī ar inflācijas atgriešanos. Protams, problēmas pasaules tirdzniecībā (traucējumi piegāžu ķēdēs),...
Pēc kārtējās garās pauzes ir vērts pateikt dažus vārdus par situāciju akciju (un arī dažos citos) tirgos. Nu jau skaidrs, ka jūlijā minētais “pēdējais lāču bastions” palika nepārvarēts, un tagad, pēc 3 mēnešiem, mēs redzam pilnīgi pretēju situāciju – buļļiem ir jācīnās tuvu savai (priekš)pēdējai aizsardzības zonai. Situācija ir diezgan komfortabla tiem, kas līdzīgi mums...
Kaut gan ar lielu novēlu, bet pasaules indeksi janvārī tomēr nolēma iepriecināt investorus ar ievērojamiem kāpumiem, nervozitātei nedaudz samazinoties. Tirgum ļoti patīk apaļie cipari, un (uz rakstīšanas brīdi) S&P 500 ir pietuvojies 4000 punktu atzīmei, kuru, visticamāk, buļļiem (jau kuru reizi) izdosies pārvarēt, kas atvērs ceļu uz 4150+ zonu. Kā biju rakstījies mēnesi atpakaļ, “īstermiņā...
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?