ECB lamatās, FRS ceļ likmes un akciju tirgus gatavs “padoties”

Vienā no pēdējām intervijām ECB (Eiropas Centrālās bankas) prezidente Kristīne Lagarda nonāca diezgan nepatīkamā situācijā. Raidījuma vadītājs viņai jautāja: “Kā jūs plānojat samazināt ECB bilanci?” Viņa, savukārt, atbildēja: “Tas nāks. Tas nāks. Ar laiku tas pienāks.” Intervētājs apklusa un tad jautāja: “…kā?” Un viņa atbildēja: “Ar laiku tas pienāks.” Un tad pasmaidīja. Prezidente nesniedza ne atbildi, ne aprakstu, ne precizējumus, bilstot tikai neveiklus izteicienus.

Tāpat kā vairumam centrālo banku, ECB nav cita plāna kā monetizēt parādu tiktāl, cik tas nepieciešams. ECB tas ir īpaši smagi, jo tai vairāk nekā citām centrālām bankām ir jāmonetizē noteiktu valstu parādi. Inflācija, protams, tam visam nepalīdz. Tirgus to saprot un tam nepatīk ECB bērnišķīgās atrunas, nesaprotamās frāzes un kārtējās sarežģītās abreviatūras.

Trešdien ASV Federālā rezervju sistēma izvēlējās relatīvi agresīvu ceļu cīņā ar inflāciju, palielinot bāzes likmes par 0.75%, kas ir drastiskākais solis kopš 1994. gada. Tirgus sākuma reakciju var pat nosaukt par pozitīvu, bet, sākoties Eiropas tirdzniecības sesijai, tirgus sāka brukt, S&P fjūčeriem noslīdot zemāk par 3700 punktiem.

Par šo līmeni un tā svarīgumu rakstīju iepriekšējā bloga ierakstā. Ja mēs nespēsim noturēties šajās robežās, spēles noteikumi mainīsies un būs jādomā nevis par jauno maksimumu sasniegšanu, bet par kapitāla aizsargāšanu un investīcijām lāču tirgus laikos. Skatoties īstermiņā, tirgus ir stipri “pārpārdots”, kas ļauj cerēt vismaz uz “atvieglojuma ralliju”. Tieši veids kā tirgus reaģēs, sasniedzot lokālo zemāko punktu, arī noteiks, vai mēs varam cerēt uz buļļu tirgus turpinājumu un korekcijas beigām. Vai arī būs jāsamierinās, ka “labie” laiki beigušies…