Pārāk agri iesaistīties kautiņā

Varētu apgalvot, ka kopš pagājušā gada oktobra beigām kapitāla tirgos nekas globāli interesants nebija noticis. Šeit, protams, būtu vajadzīga atruna: Eiropas tirgi uzrāda (šobrīd) pārliecinošu izaugsmi, savukārt ASV akciju tirgus stagnē.

Tas pats Vācijas DAX un Francijas CAC kopš novembra sākuma ir pieauguši par vairāk nekā 15%, savukārt Eiropas Stoxx 600 ir palielinājies par 12,2%. Godīgi sakot, pēc 2008. gada finanšu krīzes eiropieši tādos īpatnējos mini mačos reti kad svin uzvaras. Tajā pašā laika posmā Japānas “Nikijs” neko izcilu neuzrādīja, Austrālijas ASX pievienoja nedaudz vairāk par 6% vērtībai, Šanhajas SSEC auga Eiropas tempā, savukārt Honkongas Hang Seng šokēja visus ar 40% pieaugumu.

Kas notika Amerikā? Šeit patiesībā mēs redzam “Catenaccio” stila cīņu starp buļļiem un lāčiem, kas turpinās jau aptuveni četrus mēnešus. Buļļi joprojām saglabā kritisko atbalsta zonu 3780-3880 S&P 500 līmeņos, kuras zaudēšana pavērs lāčiem ceļu uz 3450 punktu līmeni (un tālāk uz 2700). Jo ilgāk buļļiem izdosies noturēt šos līmeņus, jo lielāka varbūtība, ka mēs ieraudzīsim indeksu pie neseniem 4150 maksimumiem un tālāku ofensīvu līdz “lāču bastioniem” pie 4300-4550. Šobrīd nav vēlams izvēlēties puses – parasti tas maksā dārgi gan maciņam, gan nerviem. Ir labs laiks pavērot šo cīņu, kuras iznākums, protams, ietekmēs gandrīz visus pasaules tirgus, no malas.