Obligācijas - kas tās ir un kā ar tām pelnīt?

Pēdējo gadu laikā obligāciju emisijas kļūst arvien populārākas kā alternatīvs finansējuma veids ne tikai uzņēmējiem, bet arī Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk interesējas par obligācijām kā investīciju veidu. Kas ir obligācijas un kā ar tām gūt peļņu? Signet Bank eksperti bloga rakstā atbild uz populārākajiem jautājumiem:

1. Kādas iespējas iegādāties uzņēmumu/valsts obligācijas ir jebkuram iedzīvotājam?

Obligācijas ir parāda instrumenti, ar kuru palīdzību investors uz noteiktu laiku ar noteiktu procentu likmi aizdod naudu obligāciju emitentam. Obligāciju emitents var būt gan uzņēmumi, gan arī pašvaldības vai valstis. Obligācijas var tikt piedāvātas investoriem privātajā jeb slēgtajā vai publiskajā piedāvājumā. Slēgtie piedāvājumi ir pieejami ierobežotam investoru lokam un parakstīšanās brīdī nav pieejami katram iedzīvotājam, jo lielākoties tajos noteikts minimālais ieguldījuma slieksnis EUR 100 000 apmērā, kā arī nereti, kā tas bija arī airBaltic obligāciju emisijas gadījumā, lai investors varētu piedalīties šādās emisijās, tam jābūt piešķirtam profesionālā investora statusam.

Toties publiskie piedāvājumi ir pieejami jebkuram iedzīvotajam, kuram ir vērtspapīru vai investīciju konts bankā un nepieciešamā minimālā summa, lai veiktu ieguldījumu. Par publiskiem piedāvājumiem parasti tiek laicīgi ziņots kā biržā, tā arī dažādos mediju kanālos, lai informētu pēc iespējas vairāk potenciālos investorus. Ja neizdodas iegādāties obligācijas privātajā vai publiskajā piedāvājumā sākotnējās izvietošanas laikā, tās ir iespēja vēlāk iegādāties biržā otrreizējā tirgū par tā brīža obligāciju tirgus cenu.

Kā pēdējo publiskā piedāvājuma piemēru varam minēt vadošā un straujāk augošā juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkla Baltijā, Grenardi Group, obligāciju emisiju.

2. Kas ir institucionālie investori?

Institucionālie investori ir finanšu nozares profesionāļi, kas pārvalda naudas līdzekļus, piemēram, pensiju fondi, ieguldījumu fondi, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, bankas, apdrošināšanas sabiedrības u.c..

3. Cik liels parasti ir minimālais ieguldījumu slieksnis obligāciju gadījumā?

Minimālo ieguldījuma slieksni nosaka obligāciju piedāvājuma forma – slēgtais vai publiskais piedāvājums. Publiskajā piedāvājumā minimālais ieguldījuma slieksnis parasti ir viena obligācija, un vienas obligācijas nomināla vērtība parasti ir EUR 100 vai EUR 1000. Slēgtajos piedāvājumos visbiežāk minimālais ieguldījuma slieksnis ir EUR 100 000, tādējādi ierobežojot investoru loku, kas var šīs obligācijas iegādāties sākotnējās izvietošanas laikā.

4. Ja ir izdevies obligācijas iegādāties, kad var gaidīt peļņu – piemēram, reizi ceturksnī / gadā vai tikai tad, kad pienāk obligāciju dzēšanas termiņš?

Obligācijas pēc būtības ir uzņēmuma aizņēmums no investoriem, un, emitējot obligācijas, uzņēmums apņemas ar noteiktu regularitāti (piemēram, reizi mēnesī, ceturksnī vai pusgadā) maksāt investoriem kuponu jeb procentus par līdzekļu izmantošanu. Tādējādi investoram ir tiesības līdz obligāciju termiņa beigām saņemt regulārus kupona maksājumus, kā arī pamatsummu termiņa beigās.

Procentu maksājumu biežums ir aprakstīts obligāciju prospektā vai emisijas noteikumos.

5. Vai un cik drīz pēc obligāciju iegādes tās var pārdot? Atšķirībā no akcijām, obligācijām ir noteikta peļņas procentu likme. Līdz ar to, vai varētu vienkārši paskaidrot, kā ir iespējams pelnīt ar obligāciju pirkšanu/pārdošanu?

Pēdējā laikā ir būtiski pieaugusi obligāciju tirdzniecības aktivitāte Baltijas biržā, un investoru iespējas pārdot obligācijas otrreizējā tirgū, negaidot obligāciju dzēšanas termiņu ir būtiski uzlabojušās.

Vienkārši runājot – investori var nopelnīt no obligācijām gan no procentu ienākumiem, gan papildus – ja izdodas pārdot obligācijas par augstāku cenu nekā tās iegādātas. Obligāciju cenu konkrētajā brīdī ietekmē gan kopējā procentu likmju vide, gan arī konkrētā emitenta finanšu situācija un pievilcīgums investoru acīs, tādēļ to cenas, lai arī ne tik plašā diapazonā kā akcijām, otrreizējā tirgū var svārstīties. Obligāciju emisijām, kur investoru pieprasījums būtiski pārsniedzis emisijas apjomu, nereti cenas otrreizējā tirgū ir augstākas par cenām sākotnējās izvietošanas laikā, līdz ar to investoriem mēdz būt iespēja gūt peļņu pārdodot šīs obligācijas otrreizējā tirgū.

6. Kas parasti ir obligāciju pircēji – privātpersonas vai juridiskās?

Obligācijas iegādājas gan privātpersonas, gan juridiskās personas. Privātpersonas iegādājas obligācijas, lai diversificētu savus ieguldījumus un gūtu papildus ienākumus. Savukārt, juridiskās personas ir gan profesionālie institucionālie investori (pensiju un ieguldījumu fondi u.c.), gan arī privātie investori, kas izvēlējušās veikt ieguldījumus caur savām sabiedrībām.  

Kopumā novērojam, ka, jo mazāka obligāciju emisija, jo lielāks ir privāto investoru īpatsvars – mazās obligāciju emisijas lielajiem investoriem nav interesantas. Savukārt, jo lielāka obligāciju emisija, jo lielāku lomu spēlē institucionālie investori.

7. Salīdzinājumā ar 2022. gadu pērn Baltijas obligāciju kopējā tirgus apgrozījums pieaudzis par 74% jeb 23 milj. eiro. Kādas ir prognozes par šo gadu?

2022. gadā Baltijas obligāciju kopējā tirgus apgrozījums bija ap 32 milj. EUR, bet 2023. gadā tas pārsniedza 55 milj. EUR. Skatoties uz 2024. gada Baltijas obligāciju kopējā tirgus apgrozījumu, līdzšinējais šī gada apgrozījums ir jau pārsniedzis 35 milj. EUR. Sanāk, ka šī gada nepilnu piecu mēnešu apgrozījums ir lielāks par visu 2022. gadu kopumā. Ja Baltijas obligāciju tirgus saglabātu savu līdzšinējo, 2024. gada attīstību, gada kopējais apgrozījums varētu sasniegt teju 100 milj. EUR. Tomēr ir jāņem vērā, ka spiediens uz ekonomiku joprojām pastāv, ģeopolitiskā situācija joprojām ir trausla un procentu likmes joprojām ir augstas. Līdz ar to, kaut arī skatāmies uz 2024. gadu ar optimismu, atgādinām investoriem, ka riski saglabājas vienmēr un jebkurš ieguldījums vispirms ir pienācīgi jāizvērtē.