Jā, šī nav parasta banka. Izprast klientu vajadzības un viņu pieredzi ir viens no mūsu galvenajiem darbības principiem. Mums nav standarta pieeju klientu mērķu sasniegšanai, ikkatrs risinājums tiek atrasts, pamatīgi analizējot katru situāciju individuāli un sekojot līdzi nozares globālajām tendencēm.
Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Tālrunis: +371 67 080 000 Fakss: +371 67 080 001 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9:00 līdz 17:30
Jezga ap omikronu sāk nedaudz kaitināt. Cik daudz pēdējā laikā bija dzirdēts par korekciju, pat tirgus sabrukumu? Likās, ka visi tam ir gatavi, taču pietika pat vienas ne īpaši patīkamas piektdienas, un nu klāt jau ir paniskie “Kāpēc viss krīt?”, “Vai slēgs robežas?”, “Vai ekonomika sabruks?”, “Kur slēpties?”, “Ko darīt?”, “Kas notiek?”. Būsim godīgi, mēs jau gandrīz divus gadus dzīvojam ar Covid-19, bet kur ir akciju cenas? Cik maksā litrs benzīna? Apkure? Atbildes uz visiem šiem jautājumiem ir jāmeklē kaut kur citur, nevis ziņās par jauniem Covid paveidiem.
Bez tā ka omikrona simptomi (vismaz pagaidām) parādās “vieglā formā” (un to mēs uzzinājām tikai nedēļas nogalē), “Big pharma”, izskatās, ir gatava(i) tādam pavērsienam un sola ātri modernizēt vakcīnas. Ja vien tik pat ātri varētu modernizēt mūsu (pat Eiropas kopumā) medicīnas sfēru. Īstenībā, pietiktu pat atgriezt nepieciešamo ārstu, māsiņu un slimnīcu skaitu, kuru mēs tik vieglprātīgi mazinājām visus šos gadu desmitus. Dīvaini, ka par mediķu un Veselības Ministrijas brīdinājumiem visu šo gadu garumā visi ir piemirsuši.
Ko jaunu mums atklāja un vēl atklās jauni vīrusa štammi? Kaut ko negaidītu un neprognozējamu? Vai to dēļ kaut kā būtiski mainīsies valdības reakcijas un protokoli? Kopējās iekšējās un ārējās politikas virzieni? Šaubos. Robežu slēgšana? Pasaule jau pirms Covid gāja uz “robežu slēgšanu” (bēgļu krīze Eiropā, Trampa siena, Brexit), tāpēc tik ātra reakcija uz šķietami nevainīgu omikron nav nekas negaidīts, tomēr diezgan nepatīkams un skumjš.
Vai esat pamanījuši, ka vārdi “reformas” un “modernizācija” pēdējā laikā tiek minētas tad, kad kaut kas jau ir gandrīz sabrucis un klāt ir kreditori vai avārijas dienests? Kā kādreiz rakstīju Delfi portālam, mēs kaut ko mūžīgi “reformējam” vai “pārbūvējam”, dažas lietas pat vairākas reizes, un šķietami bez kaut kādas jēgas. Interesanti, cik daudz valsts varētu iegūt (gan naudas izteiksmē, gan pareizi novirzīta darbaspēka un laika ziņā, gan pat sabiedrības uztverē), ja vienkārši vairāk ieklausītos, piemēram, Kontroles dienesta ieteikumos vai ieguldītu dažu iestāžu modernizācijā un uzraudzības / valsts-pilsonis attiecību procesos? Šaubos, ka tam ir vajadzīgi lieli tēriņi un aizņēmumi, un Covid-19 “liela ēna” kā motivācija kaut ko darīt.
Nāk prātā Game of Thrones televīzijas seriāls, un Night’s Watch un Jon Snow mēģinājumi norādīt pasaulei uz tiešām svarīgām problēmām. Kā jau esmu vairākus gadus teicis, šī garā krīze ir sociāla un politiska, nevis finansiāla. Un ar katru mēnesi par to pārliecinos. Pasaulei trūkst īstu līderu, nevis skaļu saukļu, mūžīgi depresīvu ziņu par “kritušo skaitu” un vaininieku meklēšanas. Ceru, ka šie līderi tomēr eksistē un kaut kur slēpjas – ne tikai vēstures grāmatās…
Covid-19 sekas, militārās darbības un sankcijas ir mainījušas pasauli, tuvinot strukturālo krīzi. Efektīva, bet trausla globālās ekonomikas “formula”, kur, nosacīti {Ķīnas darbaspēks un loģistikas infrastruktūra + izejvielas no Krievijas un Brazīlijas + attīstīto tirgu institūcijas un biznesa prakses + Rietumu kapitāls = preces un pakalpojumi}, un kura strādāja gandrīz 30 gadus, sākusi redzami buksēt. Kad...
Ierastais “Santas rallijs” akciju tirgos šogad, visticamāk, nenotiks. Pēc lieliskiem sniegumiem oktobrī un novembrī indeksi atcerējās, ka tomēr atrodas lejupslīdes fāzē, un būtu neprātīgi dot investoriem pārlieku cerības. 13. decembrī S&P 500 marta fjūčeri sasniedza manis iepriekš minēto 4150+ zonu, no kuras sekoja ātra atkāpšanās un tagad mēs atkal esam tuvu 3800 atzīmei. Īstermiņā tirgum...
Ģeopolitiskie pavērsieni uz kādu laiku lika (un liek) tirgiem piemirst par Covid-19 un Centrālo banku politiku. Situācija pie Ukrainas robežām paildzina gada sākumā iesākto korekciju un volatilitāti. Gandrīz visas aktīvu klases tagad atrodas ļoti jūtīgās pozīcijās, asi reaģējot uz ziņām, baumām, pieņēmumiem un hipotēzēm. Eiropas akciju indeksi ir atpakaļ pie saviem janvāra minimumiem, ASV akciju...
Pēdējie 2 gadi finanšu tirgos, nemaz nerunājot par ekonomiku un ģeopolitiku, ir dāsni ar notikumiem un pārsteigumiem. Covid-19 izraisītais haoss lika mums piedzīvot negatīvās naftas fjūčeru cenas 2020. gada pavasarī. Centrālo banku un valdību stimulējušie pasākumi rezultējās ne tikai negaidītā rallijā riska aktīvos, bet arī ar inflācijas atgriešanos. Protams, problēmas pasaules tirdzniecībā (traucējumi piegāžu ķēdēs),...
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?