Jā, šī nav parasta banka. Izprast klientu vajadzības un viņu pieredzi ir viens no mūsu galvenajiem darbības principiem. Mums nav standarta pieeju klientu mērķu sasniegšanai, ikkatrs risinājums tiek atrasts, pamatīgi analizējot katru situāciju individuāli un sekojot līdzi nozares globālajām tendencēm.
Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Tālrunis: +371 67 080 000 Fakss: +371 67 080 001 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9:00 līdz 17:30
Jezga ap omikronu sāk nedaudz kaitināt. Cik daudz pēdējā laikā bija dzirdēts par korekciju, pat tirgus sabrukumu? Likās, ka visi tam ir gatavi, taču pietika pat vienas ne īpaši patīkamas piektdienas, un nu klāt jau ir paniskie “Kāpēc viss krīt?”, “Vai slēgs robežas?”, “Vai ekonomika sabruks?”, “Kur slēpties?”, “Ko darīt?”, “Kas notiek?”. Būsim godīgi, mēs jau gandrīz divus gadus dzīvojam ar Covid-19, bet kur ir akciju cenas? Cik maksā litrs benzīna? Apkure? Atbildes uz visiem šiem jautājumiem ir jāmeklē kaut kur citur, nevis ziņās par jauniem Covid paveidiem.
Bez tā ka omikrona simptomi (vismaz pagaidām) parādās “vieglā formā” (un to mēs uzzinājām tikai nedēļas nogalē), “Big pharma”, izskatās, ir gatava(i) tādam pavērsienam un sola ātri modernizēt vakcīnas. Ja vien tik pat ātri varētu modernizēt mūsu (pat Eiropas kopumā) medicīnas sfēru. Īstenībā, pietiktu pat atgriezt nepieciešamo ārstu, māsiņu un slimnīcu skaitu, kuru mēs tik vieglprātīgi mazinājām visus šos gadu desmitus. Dīvaini, ka par mediķu un Veselības Ministrijas brīdinājumiem visu šo gadu garumā visi ir piemirsuši.
Ko jaunu mums atklāja un vēl atklās jauni vīrusa štammi? Kaut ko negaidītu un neprognozējamu? Vai to dēļ kaut kā būtiski mainīsies valdības reakcijas un protokoli? Kopējās iekšējās un ārējās politikas virzieni? Šaubos. Robežu slēgšana? Pasaule jau pirms Covid gāja uz “robežu slēgšanu” (bēgļu krīze Eiropā, Trampa siena, Brexit), tāpēc tik ātra reakcija uz šķietami nevainīgu omikron nav nekas negaidīts, tomēr diezgan nepatīkams un skumjš.
Vai esat pamanījuši, ka vārdi “reformas” un “modernizācija” pēdējā laikā tiek minētas tad, kad kaut kas jau ir gandrīz sabrucis un klāt ir kreditori vai avārijas dienests? Kā kādreiz rakstīju Delfi portālam, mēs kaut ko mūžīgi “reformējam” vai “pārbūvējam”, dažas lietas pat vairākas reizes, un šķietami bez kaut kādas jēgas. Interesanti, cik daudz valsts varētu iegūt (gan naudas izteiksmē, gan pareizi novirzīta darbaspēka un laika ziņā, gan pat sabiedrības uztverē), ja vienkārši vairāk ieklausītos, piemēram, Kontroles dienesta ieteikumos vai ieguldītu dažu iestāžu modernizācijā un uzraudzības / valsts-pilsonis attiecību procesos? Šaubos, ka tam ir vajadzīgi lieli tēriņi un aizņēmumi, un Covid-19 “liela ēna” kā motivācija kaut ko darīt.
Nāk prātā Game of Thrones televīzijas seriāls, un Night’s Watch un Jon Snow mēģinājumi norādīt pasaulei uz tiešām svarīgām problēmām. Kā jau esmu vairākus gadus teicis, šī garā krīze ir sociāla un politiska, nevis finansiāla. Un ar katru mēnesi par to pārliecinos. Pasaulei trūkst īstu līderu, nevis skaļu saukļu, mūžīgi depresīvu ziņu par “kritušo skaitu” un vaininieku meklēšanas. Ceru, ka šie līderi tomēr eksistē un kaut kur slēpjas – ne tikai vēstures grāmatās…
Jūlijā turpinājās akciju indeksu kāpums no jūnija minimumiem, kas, iespējams, kādu pat pārsteidza. Tomēr, lai arī cik dīvaini tas neizklausītos, gada sākumā iesācies kritums, kā arī pēdējo nedēļu pirkumi, noritēja salīdzinoši mierīgi. Notiekošais vairāk līdzinājās instrumentu pārvietošanai investoru portfeļos – nebija ne paniskas pozīciju slēgšanas, ne arī lielu institucionālo investoru vai riska ieguldījumu fondu pirkumu....
Zemāk Jūs varat redzēt Teslas akciju cenas grafiku logaritmiskā skalā. Nav jēgas stāstīt jau labi zināmo stāstu par pagājušā gada vertikālo akciju cenu kāpumu, “short-squeeze”, elektromobiļiem un vizionāri Ilonu Masku. Mēs vienkārši vēlamies pievērst uzmanību P/E attiecībai (akcijas cena pret uzņēmuma peļņu). Jā, kādreiz šie divi burti kādam kaut ko nozīmēja, vismaz 90. gadu paaudzei....
Karš Ukrainā noteikti nemazināja volatilitāti finanšu tirgos. Mūsu pēdējā Investīciju vides apskatā rakstījām par notikumiem gandrīz visās aktīvu klasēs; kopš tā laika maz kas ir mainījies, kaut gan resursu cenas nedaudz stabilizējās (par normalizāciju, vismaz pagaidām, nemaz nedomājam). Tirgus nebija gaidījis karu Ukrainā, tam kļūstot par lielu pārsteigumu visiem tā dalībniekiem. Daudzi domāja un domā,...
Novembra pēdējā piektdienā finanšu tirgos bija vērojams diezgan liels uztraukums. “Izpārdošanas” vaininieks bija omikrons – jauns koronavīrusa štams, par kuru mēs, kopumā, zinām tikai to, ka tā simptomi (pēc ārstu novērojumiem) parādās “ārkārtīgi vieglā formā”. Par jaunā paveida salīdzinošo “nekaitīgumu” mēs uzzinājām tikai nedēļas nogalē, tāpēc piektdien dažas aktīvu klases (atsevišķi akciju tirgus sektori, izejvielas,...
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?