Kur tu esi, Jon Snow?

Jezga ap omikronu sāk nedaudz kaitināt. Cik daudz pēdējā laikā bija dzirdēts par korekciju, pat tirgus sabrukumu? Likās, ka visi tam ir gatavi, taču pietika pat vienas ne īpaši patīkamas piektdienas, un nu klāt jau ir paniskie “Kāpēc viss krīt?”, “Vai slēgs robežas?”,  “Vai ekonomika sabruks?”, “Kur slēpties?”, “Ko darīt?”, “Kas notiek?”. Būsim godīgi, mēs jau gandrīz divus gadus dzīvojam ar Covid-19, bet kur ir akciju cenas? Cik maksā litrs benzīna? Apkure? Atbildes uz visiem šiem jautājumiem ir jāmeklē kaut kur citur, nevis ziņās par jauniem Covid paveidiem.

Bez tā ka omikrona simptomi (vismaz pagaidām) parādās “vieglā formā” (un to mēs uzzinājām tikai nedēļas nogalē), “Big pharma”, izskatās, ir gatava(i) tādam pavērsienam un sola ātri modernizēt vakcīnas. Ja vien tik pat ātri varētu modernizēt mūsu (pat Eiropas kopumā) medicīnas sfēru. Īstenībā, pietiktu pat atgriezt nepieciešamo ārstu, māsiņu un slimnīcu skaitu, kuru mēs tik vieglprātīgi mazinājām visus šos gadu desmitus. Dīvaini, ka par mediķu un Veselības Ministrijas brīdinājumiem visu šo gadu garumā visi ir piemirsuši.

Ko jaunu mums atklāja un vēl atklās jauni vīrusa štammi? Kaut ko negaidītu un neprognozējamu? Vai to dēļ kaut kā būtiski mainīsies valdības reakcijas un protokoli? Kopējās iekšējās un ārējās politikas virzieni? Šaubos. Robežu slēgšana? Pasaule jau pirms Covid gāja uz “robežu slēgšanu” (bēgļu krīze Eiropā, Trampa siena, Brexit), tāpēc tik ātra reakcija uz šķietami nevainīgu omikron nav nekas negaidīts, tomēr diezgan nepatīkams un skumjš.

Vai esat pamanījuši, ka vārdi “reformas” un “modernizācija” pēdējā laikā tiek minētas tad, kad kaut kas jau ir gandrīz sabrucis un klāt ir kreditori vai avārijas dienests? Kā kādreiz rakstīju Delfi portālam, mēs kaut ko mūžīgi “reformējam” vai “pārbūvējam”, dažas lietas pat vairākas reizes, un šķietami bez kaut kādas jēgas. Interesanti, cik daudz valsts varētu iegūt (gan naudas izteiksmē, gan pareizi novirzīta darbaspēka un laika ziņā, gan pat sabiedrības uztverē), ja vienkārši vairāk ieklausītos, piemēram, Kontroles dienesta ieteikumos vai ieguldītu dažu iestāžu modernizācijā un uzraudzības / valsts-pilsonis attiecību procesos? Šaubos, ka tam ir vajadzīgi lieli tēriņi un aizņēmumi, un Covid-19 “liela ēna” kā motivācija kaut ko darīt.

Nāk prātā Game of Thrones televīzijas seriāls, un Night’s Watch un Jon Snow mēģinājumi norādīt pasaulei uz tiešām svarīgām problēmām. Kā jau esmu vairākus gadus teicis, šī garā krīze ir sociāla un politiska, nevis finansiāla. Un ar katru mēnesi par to pārliecinos. Pasaulei trūkst īstu līderu, nevis skaļu saukļu, mūžīgi depresīvu ziņu par “kritušo skaitu” un vaininieku meklēšanas. Ceru, ka šie līderi tomēr eksistē un kaut kur slēpjas – ne tikai vēstures grāmatās…