Akciju tirgi nonāk pie pēdējā “lāču bastiona”

Pagājuši vairāki mēneši kopš mana iepriekšēja bloga ieraksta par akciju tirgiem. No pieredzes zinu, ka daudziem nepatīk, vai šķiet aizdomīgi, kad “nekas netiek darīts”, vai viņu vērtspapīru portfeļos (un dzīvē kopumā) nav nekādas kustības. Domāju, “kaut ko darīt” ir mūsu dabā, jo, nezinu kāpēc, “nekā nedarīšana” daudziem asociējās ar slinkumu un laika izšķiešanu.

Varu droši teikt, ka investīcijās un treidingā (šīs divas nodarbes ļoti atšķiras) gandrīz neesmu sastapis cilvēkus (pārvaldītājus, treiderus, investorus) kuri labi pieprastu “neiejaukšanos” mākslu. Tik pat droši varu atzīties, ka paša rezultāti, tos post factum analizējot, ir apgriezti proporcionāli darījumu biežumam.

Atgriežoties pie akciju tirgiem un S&P 500 indeksa, mēs redzam, ka šie četri mēneši pagāja buļļiem pārraujot visu lāču aizsardzību un nonākot pie martā minētā “lāču bastiona” 4300-4550 S&P 500 zonas. Vēl pāris procentupunkti augstāk, un mēs būsim spiesti aizdomāties par lāču pilnīgu kapitulāciju.

Man nav ne mazākas nožēlas par šo šķietami palaisto iespēju / peļņu (pat pievērot acis uz to, ka indeksi ir tik augstu pateicoties tikai dažiem tech milžiem). Vairākkārt esmu uzsvēris, ka daudz patīkamākas alternatīvas akciju tirgiem saskatu citās aktīvu klasēs (fiksēta ienākuma tirgus, dārgmetāli), un šīs idejas sevi atpelnīja. Pie tam, augošas depozītu un valsts krājobligāciju likmes arī “nav zemē metamas” (ko nevar teikt par hipotekāriem maksājumiem).

Ko tad darīt ar akciju tirgu? Es palieku pie savas (un savu kolēģu) domas “pastāvēt malā”. Izskatās, ka FOMO efekts ir atgriezies, kas, parasti, ne ar ko labu nebeidzas. Mēs varam ieraudzīt vēl tālāku kāpumu, bet lekt tirgū tagad nozīmē pakļaut sevi absolūti nevajadzīgam riskam. Šobrīd es pat ieteiktu mazināt akciju ekspozīciju portfeļos un piebiedroties mums skatītāju tribīnēs, baudot vasaru.