Kā ziņas medijos par kapitāla tirgu piesaista investorus?

“Liels Latvijas uzņēmums piedāvās akciju emisijas biržā”, “Uzņēmums atceļ plānus kotēties biržā” – ar šādu un citu ziņu virsrakstu palīdzību ierasti no medijiem uzzinām par aktualitātēm kapitāla tirgū. Nenoliedzami, tiem ir liela loma izpratnes un finanšu pratības veicināšanā, kā arī sabiedriskās domas veidošanā. Cik daudz zinām, kāda noskaņa dominē medijos, un kāpēc svarīgi stāstīt par jebkuru uzņēmumu, kas iesaistās kapitāla tirgū?

Galvenais šķērslis kapitāla tirgus izmantošanai joprojām ir zināšanas, secināts 2025. gada Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometrā (Barometrs). Finanšu pratība un informētība par kapitāla tirgus iespējām diemžēl sarūk – 2026. gada sākumā 44 % aptaujāto uzņēmēju bija dzirdējuši par šo finansējuma piesaistes veidu, pērn Barometrā šis rādītājs bija 51 %. Vai tiešām medijos informācija par kapitāla tirgu izskanēja mazāk? Ne gluži – joprojām ir daudz stāstu par uzņēmumu finansēšanu ar obligāciju un akciju emisijām, tomēr 2025. gadā lielu daļu ētera aizņēma “airBaltic”, kas tika aprunāts gan politiskā, gan finanšu tematu griezumā. Uzņēmums, nenoliedzami, ir būtisks Latvijai, bet ar to saistīto stāstu negatīvie toņi, iespējams, aizēnoja pozitīvās pieredzes stāstus.

Kāda ir noskaņa informatīvajā telpā?

Barometrs rāda, ka 2025. gadā mediju publikāciju skaits pieaudzis par 18% gadu no gada, bet auditorijas apjoms par 11%. 2025. gadā kapitāla tirgus temati Latvijas medijos pieminēti 13 950 publikācijās, sasniedzot 394 milj. lielu potenciālo auditoriju – par 13 % vairāk nekā 2024. gadā. Visbiežāk minētie temati bija obligācijas, IPO un kotācija biržā. 2025. gadā kapitāla tirgus tematika medijos koncentrējas ap nelielu skaitu uzņēmumu un atsevišķiem projektiem, īpaši izceļot diskusiju par iespējamo “airBaltic” kotēšanu biržā, kas liecina, ka plaša un konsekventa politikas vai ekonomikas diskusijas neveidojas.

Ja lauvas tiesa ziņu, kas medijos izskan, ir par vienu konkrētu uzņēmumu un tā veiksmēm vai neveiksmēm kapitāla tirgū, arī auditorija, kura ar kapitāla tirgu ir uz “jūs”, sliecas domāt, ka lielākoties kapitāla tirgus saistās ar problēmām, skaidro mediju pētnieks un raidījuma “Nākotnes kapitāls” vadītājs Raivis Vilūns. Nevarētu teikt, ka sabiedrībā nav intereses, – tā ir informēta par ieguldījumu iespējām un citiem kapitāla tirgus tematiem, tomēr ne vienmēr tie mediju dienaskārtībā ir augšgalā.

Ziņas par “airBaltic” pilnīgi noteikti atstāj kaut kādu iespaidu un “garšu mutē”. Pat ja cilvēks nesaprot, kas ir kapitāla tirgus, kas ir obligācijas vai akcijas, bet ir dzirdējis šos vārdus kontekstā ar uzņēmumu, par kuru viss, ko tu dzirdi, ir ar negatīvu noskaņu, tad skaidrs, ka ar visiem saistītajiem atslēgvārdiem arī asociē negatīvas emocijas,

komentē Raivis Vilūns, mediju pētnieks un raidījuma “Nākotnes kapitāls” vadītājs.

Raivis Vilūns izpētījis, kādi satura rāmējumi izmantoti, kādi temati dominē un naratīva tendences identificējamas 2025. gadā publicētajās Latvijas mediju ziņās par kapitāla tirgus tēmu. Tā kā ar ekonomiku saistītās ziņas ir ļoti plaša tēma – sākot no valsts budžeta un beidzot ar atsevišķu uzņēmumu veiksmes stāstiem –, lielākoties mediji vēsta par sabiedrībai būtiskākajām aktualitātēm. Kapitāla tirgus parasti neiekrīt šajā “groziņā” un netiek iztirzāts plaši – vairāk parādās fakti, dati, preses relīzes. Publikācijās kapitāla tirgus saturs ierāmēts korporatīvā, iespēju un izaugsmes, tirgus kustības virzienā, kas drīzāk aktuāls uzņēmumiem un to vadītājiem.

Neskatoties uz to, ka mediji lielākoties vēsta par problēmām kapitāla tirgū, ziņu tonalitāte lielākoties ir neitrāla vai pat mēreni pozitīva, taču tas sabiedrībai liek skatīties uz kapitāla tirgu drīzāk distancējoties, nespējot ar to identificēties. Tas neļauj cilvēkam sasaistīties emocionāli ar ziņām, neraisa dziļāku izpratni. Tādējādi kapitāla tirgus paliek tikai “ekspertu teritorija”, nevis ikdienas auditorijai saprotams instruments.

Kā pietrūkst, un kā to varētu labot? Jāceļ saulītē Latvijas uzņēmumu veiksmes stāsti – kā uzņēmējs izlēmis izmantot kapitāla tirgus iespējas, kā emitētas obligācijas, kā uzņēmums pirmo reizi piedāvā akcijas biržā (IPO) un ar kādiem rezultātiem, to visu stāstot caur cilvēka prizmu. Mediju pētnieks uzsver, ka te liela loma ir gan medija un žurnālista kapacitātei šādus stāstus veidot, gan pašu uzņēmumu atsaucībai, piekrītot sniegt intervijas.

Kāpēc par kapitāla tirgus aktualitātēm un niansēm jāvēsta?

Ir ļoti svarīgi stāstīt un atspoguļot Latvijas uzņēmumu aktivitātes kapitāla tirgū. Tādā veidā ne tikai veidojas dziļāka izpratne par to, kas notiek biržā, kāpēc daži uzņēmumi izvēlas akciju emitēšanu, savukārt citi – obligāciju, bet tiek radīta arī uzticamība, līdz ar to uzņēmumi uzdrīkstas sekot ASV un citu lielo kapitāla tirgu piemēriem un attīstās, audzē Latvijas ekonomiskos muskuļus, kas gādā par mūsu visu turīgumu.

Kopumā visai Latvijas sabiedrībai, medijiem, uzņēmumiem, privātpersonām un tā tālāk attīstīts kapitāla tirgus nozīmē attīstītu vietējo ekonomiku. Jo mums būs lielāka interese par vietējo kapitāla tirgu, jo vairāk vietējie uzņēmumi izvēlēsies akcijas vai obligācijas emitēt Rīgas biržā, Baltijas akciju tirgū. Tas nozīmē – jo vairāk mūsu investoru naudas un mūsu uzkrājumu paliks Latvijā, jo vairāk tiks palīdzēts vietējiem uzņēmumiem, kuri stiprina mūsu ekonomiku. Tas ļauj augt, attīstīties, celt jaunas ražotnes, algot jaunus darbiniekus. Viņi nomaksā vairāk nodokļu, un visi kopumā ir laimīgāki,

pauž Raivis Vilūns, mediju pētnieks un raidījuma “Nākotnes kapitāls” vadītājs.

Kapitāla tirgus attīstība iet roku rokā ar cilvēciskāku un saprotamāku komunikāciju par to. Pozitīvas pieredzes, saprotami skaidrojumi vienkāršākā valodā var būt izšķiroši, lai mainītu sabiedrības attieksmi un tā kļūtu izglītotāka. Turklāt tas palīdz arī citiem uzņēmumiem izskatīt iespēju izmantot kapitāla tirgu kā finansējuma avotu izaugsmei. Un – galu galā – biežāki ziņu virsraksti var veicināt arī investoru interesi.

Publiski kotēšanās stāsti padara kapitāla tirgu uzņēmējiem saprotamu un sasniedzamu. Redzot līdzīga mēroga un nozares uzņēmumu piemērus, kotēšanās vairs nešķiet ekskluzīva vai sarežģīta. Īpaši svarīgi ir stāsti par pašu ceļu – sagatavošanos, lēmumiem un izaicinājumiem, jo tie mazina bailes un neziņu. Katrs šāds piemērs vienlaikus stiprina arī investoru interesi un veido pozitīvu ķēdes reakciju visā tirgū,

stāsta Liene Dubava, “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja.

Vienlaikus katrs publisks kotēšanās stāsts stiprina arī investoru un sabiedrības uzmanību kapitāla tirgum kopumā. Tas rada lielāku interesi no investoriem, vairāk sarunu ar uzņēmumiem un, ilgtermiņā, arī vairāk uzņēmumu, kas sāk nopietni apsvērt kapitāla tirgu kā daļu no savas izaugsmes stratēģijas. Tieši caur šādiem redzamiem un saprotamiem piemēriem veidojas kapitāla tirgus ar ambicioziem, attīstīties gribošiem uzņēmumiem un informētiem investoriem,

pauž “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Liene Dubava. 

Un galu galā augšupejošs kapitāla tirgus nozīmē arvien turīgāku Latviju un tās iedzīvotājus.

“CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis par uzņēmuma pieredzi:

Obligāciju emisija “CleanR Grupai” ir bijis stratēģisks pagrieziena punkts, kas apliecina, ka arī vietējais uzņēmums var mērķtiecīgi izmantot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes instrumentu, nevis tikai alternatīvu finansējuma avotu. Piesaistītais kapitāls ļāvis mums paātrināt investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās un ilgtspējīgos risinājumos, vienlaikus stiprinot darbības mērogu un konkurētspēju. Obligāciju emisija devusi mums iespēju optimizēt kapitāla struktūru un fokusēti virzīt attīstību segmentos ar augstāku pievienoto vērtību. Arī finanšu rādītāji apliecina Grupas izaugsmi, parādot, ka kapitāla tirgus instrumenti var būtiski veicināt biznesa attīstību un efektivitāti. Vienlaikus “CleanR Grupas” piemērs kalpo kā praktisks signāls citiem uzņēmumiem un investoriem, ka kapitāla tirgus Latvijā var būt uzticams, caurspīdīgs un attīstību veicinošs mehānisms.

Raksta avots: delfi.lv

Raksts tapis sadarbībā ar Signet Banku