Baltijas iedzīvotāju ieguldījumu paradumi – kur investē latvieši, lietuvieši, igauņi?

Pēdējo gadu laikā Baltijas iedzīvotāju attieksme pret personīgo finanšu pārvaldību pakāpeniski mainās – ja vēl salīdzinoši nesen galvenais mērķis bija veidot uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, tad arvien vairāk cilvēku sper nākamo soli, sāk interesēties par ieguldījumiem un kapitāla tirgus iespējām. Tomēr pāreja no uzkrāšanas uz investēšanu nenotiek vienmērīgi – vairāk nekā puse Baltijas iedzīvotāju joprojām nav ieguldījuši nevienā finanšu instrumentā. Kopējā tendence liecina, ka investēšanas kultūra reģionā pakāpeniski nostiprinās, bet investēšanas aktivitāte katrā valstī būtiski atšķiras.

Saskaņā ar Brand Capital 2025. gada zīmolu un patērētāju dzīvesveida pētījuma[1] datiem pirmais solis personīgo finanšu veidošanā Baltijas iedzīvotājiem joprojām ir drošības uzkrājumu izveide – to norādījis 51,1% respondentu. Savukārt ieguldījumu aktivitāte dažādos kapitāla tirgus instrumentos saglabājas nevienmērīga. 2025. gadā akcijās ieguldījuši vidēji 16,7% Baltijas iedzīvotāju, bet obligācijās vērojams neliels aktivitātes pieaugums – no vidēji 6,5% 2024. gadā līdz 6,7% 2025. gadā. Tomēr vairāk nekā puse jeb 57,4% Baltijas iedzīvotāju 2025. gadā nebija veikuši ieguldījumus nevienā finanšu instrumentā, salīdzinot ar 2024. gada 54%. Tādējādi investējušo iedzīvotāju īpatsvars Baltijā gada laikā sarucis no aptuveni 46% līdz 42,6%.

Investēšanas aktivitātes samazināšanās, piemēram, kapitāla tirgū, daļēji varētu būt saistīta ar jaunu, plašāku sabiedrības interesi raisošu IPO trūkumu Baltijā. 2024. gadā tirgum būtisku impulsu deva Eleving Group publiskais akciju piedāvājums, savukārt 2025. gadā līdzīga mēroga notikumu nebija. Vienlaikus Baltijā turpināja attīstīties obligāciju tirgus, taču daļai sabiedrības obligācijas joprojām var šķist pārāk konservatīvs vai pat “garlaicīgs” ieguldījums, jo tās nesaistās ar straujas peļņas iespējām. Tomēr ilgtermiņa kapitāla veidošanā būtiski ir tieši regulāri ieguldījumi stabilos finanšu instrumentos un pārdomāta portfeļa diversifikācija,

atzīmē Kristiāna Janvare, Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāja.

Visizteiktākais investējošo iedzīvotāju īpatsvara kritums gada laikā vērojams Igaunijā – no 48,9% 2024. gadā līdz 41,3% 2025. gadā, Latvijā no 46,9% 2024. gadā līdz 42,6% 2025. gadā, bet Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kur investēšanas aktivitāte gada laikā ir palielinājusies – no 42,3% 2024. gadā līdz 43,8% 2025. gadā

Ja skatāmies trīs gadu periodā sabiedrības ieguldījumu paradumu tendences – Latvijā neinvestējošu iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies no 60,4% 2023. gadā līdz 57,4% 2025. gadā. Savukārt Igaunijā tas šajā periodā pieaudzis no 54,6% līdz 58,7%, bet Lietuvā – no 55% līdz 56,2%. Tas parāda, ka investēšanas paradumu attīstība Baltijā nav vienmērīga un to var ietekmēt gan tirgus piedāvājums, gan sabiedrības noskaņojums un gatavība uzņemties risku.

Zinām vairāk, bet investējam vēl piesardzīgi

Finanšu pratības līmenis Baltijā saglabājas salīdzinoši augsts, tomēr iedzīvotāju pašvērtējums 2025. gadā ir nedaudz zemāks nekā 2024. gadā. Vidējais finanšu pratības pašvērtējums Baltijā ir 57,7%, kas ir par 4,9% zemāks nekā 2024. gadā. Visaugstāk savas finanšu zināšanas vērtē Igaunijas iedzīvotāji – 60,4%, kam seko Latvija (58%) un Lietuva (54,8%).

Lai arī zināšanu līmenī novērtējam sevi labi, tomēr gandrīz pusei joprojām nav izveidots pietiekams finanšu drošības spilvens. Puse respondentu atzīst, ka mēneša algas ienākumus visbiežāk iztērē viena mēneša laikā, bet vairāk nekā trešdaļa uztraucas par spēju savlaicīgi samaksāt rēķinus. Tas liecina, ka daudziem iedzīvotājiem prioritāte ir īstermiņa finansiālās stabilitātes nodrošināšana.

Pētījuma dati apliecina, ka Baltijā pakāpeniski aug interese par ieguldījumiem, tomēr joprojām pastāv būtiska plaisa starp finanšu zināšanām un praktisku rīcību. Daudzi iedzīvotāji vispirms koncentrējas uz finansiālās drošības veidošanu, un tas ir saprotams pirmais solis. Vienlaikus ir svarīgi veicināt izpratni, ka uzkrājumu veidošana un investēšana nav alternatīvas, bet gan savstarpēji papildinoši personīgo finanšu pārvaldības posmi. Drošības spilvens palīdz saglabāt stabilitāti, savukārt mērķtiecīgi ieguldījumi ilgtermiņā ļauj veidot kapitālu un uzlabot finansiālo noturību,

saka Kristiāna Janvare.

Populārākie ieguldījumi – 3. pensiju līmenis un akcijas

Visās trīs Baltijas valstīs populārākais ieguldījumu veids joprojām ir 3. pensiju līmenis – to izmanto 28,1% Latvijas, 26,8% Igaunijas un 19,4% Lietuvas iedzīvotāju. Tas apliecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju par pirmo soli ieguldījumu pasaulē bieži vien izvēlas ilgtermiņa uzkrājumu risinājumus ar salīdzinoši konservatīvu riska profilu.

Nākamais izplatītākais ieguldījumu veids ir akcijas. Tajās iegulda 23,2% Igaunijas iedzīvotāju, savukārt Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir līdzīgs – attiecīgi 13,4% un 13,5%. Igaunija joprojām ir līdere privāto investoru aktivitātes ziņā, ko veicinājušas gan ilgākas kapitāla tirgus tradīcijas, gan aktīvāka sabiedrības iesaiste investēšanā, kas veidojusies vairāku gadu desmitu laikā.

Lai arī uzņēmumu obligāciju tirgus Baltijā pēdējos gados ir attīstījies īpaši strauji, paplašinot gan vietējo uzņēmumu finansējuma piesaistes iespējas, gan privātajiem investoriem pieejamo ieguldījumu klāstu – obligācijas pagaidām izvēlas salīdzinoši neliela sabiedrības daļa – Lietuvā tajās iegulda 9,4%, Igaunijā 5,9%, bet Latvijā 4,7% iedzīvotāju.

Investoru paradumi, kas iedzīvotājos veidojas lēnām un pakāpeniski, Baltijas valstīs joprojām būtiski atšķiras. Igaunijā izteikti populāras ir investīcijas akcijās, ko izskaidro lielu Biržā kotētu uzņēmumu akciju vēsturiskā atdeve. Piemēri kā Hansabank akciju cenas pieaugums vairāk nekā 10x deviņdesmito gadu beigās, palīdzēja stiprināt pārliecību par ilgtermiņa ieguldījumiem akcijās. Interesanti redzēt, kā lietuvieši, kas aktīvi investē visos finanšu instrumentos, pēdējos gados ir aktīvi sākuši investēt parāda instrumentos, kas iekļauj sevī ne tikai obligācijas, bet arī parāda instrumentu platformas. Tieši parāda tirgus, kas iepriekš bija slēgts profesionālu un turīgu investoru klubs, ir kļuvis demokrātisks un pieejams ikvienam Baltijas investoram. Latvietis savukārt joprojām ir uzticīgs diversificētiem un pārvaldītiem ieguldījumiem – trešajā pensiju līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā – kas bieži vien ir pirmie soļi, lai paralēli sāktu veidot tiešus ieguldījumus akcijās vai obligācijās. Pirmie soļi tieši akciju investēšanā bieži vien ir pazīstamu vietējo uzņēmumu akcijas,

skaidro Kristiāna Janvare.

Nākamajos gados investoru paradumus Baltijā noteiks vairāki faktori – finanšu pratības pārtapšana praktiskā rīcībā, digitālo ieguldījumu risinājumu attīstība, vietējo uzņēmumu aktīvāka ienākšana kapitāla tirgū un kopējā sabiedrības uzticēšanās finanšu nozarei. Jo vairāk cilvēku redzēs pozitīvus ieguldīšanas piemērus un sapratīs, ka investēt iespējams arī ar nelielām summām, jo straujāk pieaugs privāto investoru skaits un nostiprināsies investēšanas kultūra Baltijā.

[1] Brand Capital, Baltijas zīmolu un sabiedrības dzīvesstila pētījums 2025. Sabiedriskās domas aptauja tika veikta 2025. gada jūnijā un jūlijā, to veica Norstat sadarbībā ar Magic Agency, aptaujājot 3010 Baltijas iedzīvotājus vecumā no 15-74 gadiem.