Investīciju vides apskats 10/2026

Oktobris akciju tirgos sākās ar jauniem rekordiem, bet noslēdzās ar Nasdaq lielāko vienas dienas kritumu kopš jūnija. Mēneša sākumā Tramps paziņoja, ka līdz ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām jauni triecieni Irānai netiks veikti, tomēr miers nebija ilgs. Uzbrukumi kuģiem Hormuza šaurumā kļuva intensīvākie kopš kara sākuma, un 23. oktobrī Brent cena pakāpās līdz aptuveni 117 ASV dolāriem par barelu.

Mēneša beigās tehnoloģiju akcijām pienāca patiesības brīdis – lielāko nozares uzņēmumu rezultāti atkal raisīja bažas, ka kapitālieguldījumi aug straujāk nekā to radītā naudas plūsma. Mierinājumu nesniedza arī centrālās bankas. ASV inflācija septembrī paātrinājās līdz 3,7% gada izteiksmē, daļēji benzīna cenu kāpuma par 9,1% dēļ, un FRS ar balsojumu 10 pret 2 atstāja procentu likmes nemainīgas. Likmes nemainīja arī ECB un Japānas Banka, saglabājot tās attiecīgi 2,50% un 1,25% līmenī.

Tagad uzmanība pievērsta ASV vidustermiņa vēlēšanām un tam, vai pauze triecienos Irānai saglabāsies arī pēc tām. Oktobrī Nasdaq Composite krita par 5,3%, kas ir sliktākais mēneša rezultāts kopš 2025. gada marta, savukārt Nasdaq-100 zaudēja 6,7% un nonāca korekcijas zonā. S&P 500 saruka par 0,9%, turpretim Dow Jones un Eiropas STOXX 600 pieauga attiecīgi par 1,7% un 1,9%.

Tehnoloģiju milžu tēriņiem pienāk rēķins

Neraugoties uz akciju izpārdošanu, 3. ceturkšņa atskaišu sezona līdz šim bijusi visai veiksmīga. Rezultātus jau publicējusi vairāk nekā puse S&P 500 uzņēmumu, un to peļņa gada izteiksmē augusi par 30,2%. Tas ir jau trešais ceturksnis pēc kārtas, kad peļņas pieaugums indeksam pārsniedz 25%. Interesanti, ka septiņi lielākie ASV tehnoloģiju uzņēmumi jeb Mag7 vairs nav līderu lomā – to peļņa augusi par 22,6%, bet pārējiem 493 indeksa uzņēmumiem tā pieaugusi par 32,6%. Pārējais indekss tehnoloģiju milžus apsteidz pirmo reizi kopš 2022. gada 4. ceturkšņa.

Tirgus reakcija bijusi nežēlīga. Alphabet akcijas pēc rezultātu publicēšanas noslīdēja par 12,6%, jo uzņēmuma brīvā naudas plūsma kļuva negatīva. Tā bija sliktākā diena kopš akciju kotēšanas sākuma 2004. gadā. Amazon akcijas saruka par vairāk nekā 7%, kad kļuva zināms, ka ceturkšņa kapitālieguldījumi sasnieguši 77,3 mljrd. ASV dolāru.

Pat labāki par gaidītajiem rezultāti no krituma nepasargāja – Intel pārspēja prognozes, taču tā akcijas nogāzās par 29%, jo uzņēmums brīdināja, ka šogad tērēs vairāk naudas, nekā nopelnīs. Tik straujš vienas dienas kritums nebija piedzīvots kopš 1974. gada. Ievērojams izņēmums bija Microsoft, kura akcijas, pateicoties straujai Azure mākoņpakalpojumu izaugsmei, pieauga par aptuveni 4%. Drīzumā tirgu gaida vēl viens pārbaudījums. 26. oktobrī Anthropic iesniedza pieteikumu akciju kotēšanai Nasdaq biržā, atklājot, ka gada pirmajā pusē tā neto zaudējumi sasnieguši 80,7 mljrd. ASV dolāru jeb gandrīz piecas reizes vairāk nekā ieņēmumi (16,3 mljrd. ASV dolāru). Investoriem nu ir pamats sākt jautāt, vai MI revolūcija nekļūst dārgāka, nekā bija paredzējuši pat tās dedzīgākie atbalstītāji.

Palīgā nāk valsts komanda

Ķīnas MI akciju korekcija bija daudz straujāka nekā ASV. STAR 50 indekss mazāk nekā četru mēnešu laikā zaudējis 40%, tomēr tā cenas un peļņas attiecība (P/E) joprojām ir aptuveni 100, salīdzinot ar aptuveni 30 Nasdaq 100 indeksam. Kritums skar ne tikai atsevišķus uzņēmumus, bet visu tirgu, jo saskaņā ar Goldman Sachs datiem ar MI saistītās akcijas veido 42% no tirgus kapitalizācijas un 57% no apgrozījuma Ķīnas A un H kategorijas akciju tirgos.

Problēma nav tikai tajā, ka novērtējumi bija kļuvuši pārmērīgi; arī gaidas bija ievērojami apsteigušas uzņēmumu faktiskos darbības rezultātus. To labi ilustrē Ķīnas vadošais MI mikroshēmu izstrādātājs Cambricon, kura ceturkšņa ieņēmumi divkāršojās līdz 3,53 mljrd. juaņu, taču analītiķi bija gaidījuši aptuveni 6,26 mljrd. juaņu, un uzņēmuma akcijas kopš jūnija zaudējušas pusi vērtības.

Pekina nav palikusi malā: Goldman Sachs lēš, ka valsts atbalstītā „nacionālā komanda” oktobrī iegādājās indeksu ETF aptuveni 170 mljrd. juaņu vērtībā. Šoreiz pirkumi koncentrējušies tehnoloģiju nozarē, kas ieņem centrālo vietu Pekinas pašpietiekamības stratēģijā. Vēl janvārī situācija bija pretēja: valsts fonds Central Huijin, kas ir Pekinas galvenais instruments akciju tirgus stabilizēšanai, pēc mediju ziņām pārdeva ETF aptuveni 67,5 mljrd. ASV dolāru vērtībā, lai bremzētu akciju cenu kāpumu. Citiem vārdiem sakot, Pekina, šķiet, ir pārdomājusi, kuras tirgus daļas ir pelnījušas palīdzīgu roku. Investoriem galvenais jautājums ir, vai valsts atbalsts spēs stabilizēt novērtējumus, vai tikai attālinās nākamo sāpīgo korekciju.

Lula uzvar, tirgi zaudē

Tirgi lielākoties bija rēķinājušies ar Flāviu Bolsonaru uzvaru Brazīlijā, tāpēc Lulas panākums vēlēšanu otrajā kārtā 25. oktobrī kļuva par lielu pārsteigumu. 26. oktobrī Ibovespa indekss noslīdēja par 13,9%, un tirdzniecība biržā tika uz laiku apturēta. Brazīlijas reāls pret ASV dolāru zaudēja 8,8%, piedzīvojot straujāko vienas dienas kritumu kopš 1999. gada.

Investori baidās no fiskālās politikas atslābināšanas un pieaugošas valdības ietekmes ekonomikā, kurā valsts parāds jau pārsniedz 80% no IKP. Oktobri Brazīlijas akcijas noslēdza ar aptuveni 12% kritumu ASV dolāru izteiksmē, un papildu politisko nenoteiktību rada Bolsonaru atteikšanās atzīt vēlēšanu rezultātus. Šie notikumi investoriem atgādina, ka tirgi ne vienmēr sagaida to iznākumu, kuram tie gatavojušies. Dažkārt lielākais risks nav tas, kas notiek, bet gan tas, kas notiek tā vietā, ko visi gaidīja.

Dolārs saglabā pārsvaru

EUR/USD ir atkāpies līdz 1,1150–1,1200 atbalsta zonai, uz kuru norādījām jau pagājušajā mēnesī, un šobrīd mēģina stabilizēties. Iespējamo atlēcienu, visticamāk, ierobežos pretestība ap 1,1300–1,1400. Mēs saglabājam pozitīvu skatījumu uz dolāru, kamēr valūtu pāris noturas zem 1,1500. Kāpums virs šī līmeņa mūsu skatījumu padarītu neitrālu, bet izlaušanās virs 1,1600 palielinātu risku, ka dolārs atsāks kritumu. Ja turpretī eiro noslīdēs zem 1,1100, pirms tam nepārbaudot pretestības līmeni, tas liecinātu par turpmāku eiro vājumu. Dārgmetālu cenas mēneša laikā turpināja izjust pārdošanas spiedienu un tuvojas līmeņiem, kas atkal izskatās pievilcīgi. Izņēmums ir zelts, kuram joprojām saglabājas dziļākas korekcijas risks.