Viedoklis par kakao cenu pieaugumu

Šokolādes cienītājiem un konfekšu ražotājiem 2025. gads sācies ar satraucošām ziņām – kakao cenas pasaules biržās turpina sasniegt jaunus rekordus, radot bažas par šokolādes produktu pieejamību un izmaksu pieaugumu. Kopš 2020. gada sākuma kakao tonnas cena ir pieaugusi par vairāk nekā 350%, un 2024. gada decembrī tā sasniedza 12 900 ASV dolārus – vēsturiski augstāko līmeni. Pašreizējo situāciju analizē Signet Bank investīciju analītiķis Kārlis Mārtiņš Gulbis.

Viena no galvenajām problēmām, kas šobrīd ietekmē kakao cenu ir klimata pārmaiņas. Rietumāfrikas valstis, it īpaši Kotdivuāra un Gana, kas nodrošina aptuveni 60% no pasaules kakao ražas, 2024. gadā saskārās ar katastrofāliem laikapstākļiem El Nino fenomena dēļ. Ilgstoši sausuma periodi, neparedzētas lietusgāzes un augstāka temperatūra samazināja kakao koku ražību. Papildu grūtības kakao audzētājiem radīja kakao koku slimības un kaitēkļi, kas ir izplatīti audzēšanas reģionos, īpaši pēc ekstrēmiem laikapstākļiem un stiprām lietusgāzēm. Piemēram, swollen shoot vīruss ātri izplatās no koka uz koku un divu gadu laikā var samazināt ražu līdz pat 50%. Šīs problēmas saasina arī pieaugošā nelegālo izrakteņu ieguve Rietumāfrikā, jo daudzi lauksaimnieki, kuri saskaras ar finansiālām problēmām, ir spiesti pārdot daļu savas zemes nelegāliem racējiem. Rezultātā, pieprasījuma un piedāvājuma disbalanss šobrīd dzen kakao cenas uz augšu.

Cenu svārstīgums kakao, kafijai un citām lauksaimniecības precēm, kuru ražošana koncentrēta vien dažos reģionos, ir saistīts ar iepriekš minētiem faktoriem – cenas mainās lielākoties atkarībā no laikapstākļiem un politiskām izmaiņām ražotājvalstīs. Skatoties ilgākā laika periodā, kafijas cenas, piemēram, ir svārstīgākas nekā kakao cenas. Kafijas augi ir jutīgāki par kakao kokiem pret klimata izmaiņām, slimībām un kaitēkļiem, un kafijas pupiņu ražošana ir koncentrēta mazāk valstīs nekā kakao. 2011. gadā kafijas cenas piedzīvoja augstāko līmeni pēdējo 34 gadu laikā, ko izraisīja slikta raža Brazīlijā un Vjetnamā. Turpinot, kakao pieprasījums ir ģeogrāfiski vienmērīgi izplatīts, kamēr kafijas pieprasījums ir koncentrēts lielākoties Eiropā un Amerikā. Tomēr arī kakao tirgus var piedzīvot straujas cenu izmaiņas, kā tas notika 2011. gadā, kad politiskā nestabilitāte Kotdivuārā izraisīja cenas pieaugumu līdz 30 gadu augstākajam līmenim.

2023./2024. gada sezonā pasaules kakao ražošanas apjomi samazinājās par 13%. Eiropā un ASV kakao krājumi šobrīd ir tikai 25% apmērā no tiem, kas bija 2023. gada decembrī, kas ir zemākais līmenis kāds jebkad ir reģistrēts. Prognozētais 11% kakao ražošanas pieaugums 2025. gadā nebūs pietiekams, lai atjaunotu šos ļoti zemos krājumus.

Eiropas lielveikalos populāru šokolādes zīmolu cenas pēdējos gados ir pieaugušas par 25–50%. Šis cenu kāpums jau ir radījis neapmierinātību patērētāju vidū, jo šokolāde daudziem patērētājiem attīstītajās valstīs ir ikdienas produkts, nevis luksusa prece. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc kakao turpina augt, īpaši jaunattīstības valstīs. Āzijas tirgū, kur pieaug vidusšķiras iedzīvotāju skaits, ir novērojams kakao produktu pieprasījuma pieaugums, kamēr Vācijā šokolādes patēriņš uz vienu iedzīvotāju no 2018. gada, kad tas bija nedaudz vairāk par 9 kilogramiem, ir pieaudzis līdz gandrīz 9,9 kilogramiem 2023. gadā. Tomēr līdz šim, cenu pieaugumam nav bijusi lielāka ietekme uz pieprasījumu attīstītajās valstīs.

Viens faktors, kas visticamāk ietekmēs Eiropas patērētājus, ir tas, ka no šī gada ir stājusies spēkā ES Atmežošanas regula (EUDR), kas ir vērsta uz mežu izciršanas efekta samazināšanu kakao, kafijas un citu dabisko produktu ražošanā. Šī regula varētu samazināt kakao produktu pārstrādi ES par aptuveni 20%.

Bloomberg analītiķi prognozē, ka kakao cenu stabilizācija varētu sākties ne ātrāk kā 2025. gada otrajā pusē, kad tirgū nonāks jaunā raža no Rietumāfrikas valstīm. Tomēr tas būs atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem un politisko situāciju reģionā. Ja 2025. gadā Rietumāfriku skars tādi paši klimatu apstākļi kā 2024. gadā, varēs ievērot arvien straujāku cenu kāpumu.

Pozitīvs signāls ir daudzu kakao audzētājvalstu investīcijas ilgtspējīgās metodēs, kas paredz izmantot izturīgākas kakao koku šķirnes un uzlabot ražību. Ja šīs iniciatīvas būs veiksmīgas, tas ilgtermiņā varētu mazināt piedāvājuma nepietiekamības problēmas.