Vērtību pamatotas investīcijas – kas tās ir?

“Cena ir tas, ko jūs maksājat. Vērtība ir tas, ko jūs saņemat.” Šī slavenā Vorena Edvarda Bafeta (Warren Edward Buffett) frāze izceļ būtisko atšķirību starp izmaksām (cenu) un ieguvumiem (vērtību) gan investīcijās, gan citās dzīves jomās. Tā aicina investoru raudzīties tālāk par aktuālajām cenām un apsvērt vērtību tās plašākā kontekstā. Vai ir vērts tērēt laiku, naudu un pūles, meklējot “lētās” kompānijas, kad šķiet – vajag tikai “pasērfot” kādā forumā un vienkārši ieguldīt “Nvidia” vai “Tesla” akcijās? Bafets, protams, ir Bafets, bet laiki arī ir mainījušies. Kas vispār ir “vērtību pamatotas investīcijas” jeb value investing?

Vērtību investīciju cena.

Vērtību investīcijas nozīmē ieguldījumu akcijās, kuras, pēc investora domām, tiek tirgotas par zemāku cenu nekā to “patiesā” vērtība. Interesanti, bet loģiski, ka “vērtības investori” (value investors) neuzskata, ka tirgus ir pilnībā efektīvs, proti, ka akciju cenās jau ir iekļauta visa informācija par uzņēmumu, tirgu un jaunākajiem notikumiem. Viņi netic, ka cena, ko redz ekrānā, vienmēr precīzi atspoguļo uzņēmuma patieso vērtību. Vērtības investori uzskata, ka dažādu iemeslu dēļ akcijas var būt novērtētas pārāk augstu vai pārāk zemu. Tāpat viņi ir pamatoti pārliecināti, ka tirgus nereti pārspīlēti reaģē uz labām vai sliktām ziņām. Šīs pārmērīgās reakcijas sniedz iespēju gūt peļņu, iegādājoties akcijas par pazeminātām cenām, tādējādi nodrošinot lielāku atdevi ilgtermiņā.

Labs piemērs ir Covid-19 izraisītā panika finanšu tirgos, kad pārdots tika viss, ko vien varēja pārdot. Vēl viena galējība bija Dot.com burbulis, kad kāda bezvērtīga interneta mājaslapa tika novērtēta miljonos vai pat miljardos. Akciju cenas bieži vien paaugstina vai pazemina psiholoģiskie aizspriedumi, līdzīgi tās ietekmē arī ziņojumi medijos, analītiķu nepārdomāti (vai pārdomāti) izteikumi, kompānijas produktu atsaukšana vai gaidāmā parādīšanās tirgū, tiesas prāvas, sankcijas, potenciālas problēmas ar galveno piegādātāju, uzņēmuma vadītāja saslimšana. Tāpat akciju cenas ietekmē arī informācijas trūkums plašsaziņas līdzekļos un investīciju portālos.

Vērtību investoru ieguldījums

Vērtību investori izmanto fundamentālo finanšu analīzi, nereaģē uz īstermiņa cenu svārstībām un tirgus noskaņojumu, koncentrējoties uz ieguldījumiem kvalitatīvos uzņēmumos ilgtermiņā. Salīdzinot ar tā sauktajām “izaugsmes” akcijām (growth stocks), “vērtības” akcijām (value stocks) parasti ir vienmērīgāk sadalītas naudas plūsmas, tādēļ tās ir mazāk jutīgas pret procentu likmju izmaiņām, kas atkal kļūst aktuālas. Kad kapitāls ir lēts, ieguldītāji tiecas ieguldīt nākotnē, proti, izaugsmes akcijās, bet, kad kapitāls kļūst dārgāks, kā tas notiek pie augsta inflācijas līmeņa, viņi biežāk izvēlas vērtības akcijas. Pēc pandēmijas, pieaugot inflācijai un paaugstinoties obligāciju ienesīgumam, ir sākusies vērtības investoru atdzimšana, kuru daudzi gaidīja jau no 2000.gadu beigām. Lai gan inflācija varētu samazināties, vidējais inflācijas līmenis, visticamāk, vēl ilgu laiku saglabāsies virs centrālo banku noteiktajiem mērķiem, kas nāks par labu vērtības akcijām.

Protams, atrast lētas “pērles” nav viegls uzdevums. Lai noteiktu akciju “patieso vērtību”, tiek analizēti daudzi rādītāji, un katram analītiķim šis vērtējums būs subjektīvs un atšķirsies no citu industrijas kolēģu skatījuma. Tiek pētīti uzņēmuma finanšu rādītāji, ieņēmumi, peļņa, naudas plūsmas, zīmola potenciālā vērtība, uzņēmējdarbības modeļi, konkurenti un partneri, mērķa tirgus, konkurences priekšrocības un daudz kas cits. Nav pārsteigums, ka daži analītiķi, kuri specializējas “vērtību investīcijās”, visu savu karjeru var pavadīt, analizējot tikai viena sektora uzņēmumus vienā valstī, kuru skaits knapi pārsniedz pusduci.
Tikpat loģisks un saprotams būtu apgalvojums, ka vērtības investoriem piemīt daudzas iezīmes, kas raksturīgas pretēji domājošiem (contrarian) investoriem. Viņi ne tikai neuzticas uzskatam, ka tirgus ir efektīvs, bet arī ir gatavi pirkt, kad citi pārdod, un otrādi. “Modīgas preces” viņus īpaši neinteresē, jo tās parasti ir pārvērtētas, un viņi iegulda līdzekļus uzņēmumos, kas nav plaši pazīstami, jo uzskata, ka to patiesā vērtība ir augstāka par redzamo cenu, neatkarīgi no tā, ko saka vai dara citi.

Svarīgs jautājums šādā tirgū būtu – cik viegli vispār ir atrast nenovērtētas kompānijas, kad viss šķiet fundamentāli pārvērtēts, cenas ir augstas un indeksu vērtības ir sasniegušas savus vēsturiskos maksimumus? Jāsaka, ka šī ieguldījumu pieeja paredz spēju pacietīgi gaidīt labas iespējas. Lai arī kompāniju pamatrādītāji var būt stabili, bieži vien nākas nogaidīt, ja to cena ir pārāk augsta. Loģiski, ka visizdevīgāk iegādāties akcijas ir tad, kad to cena ir vispievilcīgākā, kas parasti notiek tirgus panikas brīžos. Ja neviena akcija neatbilst vērtības investora kritērijiem, viņš labāk ļaus naudai palikt bezdarbībā, līdz radīsies kāda izdevīgāka iespēja vai ieguldījuma ideja.

Piemēri Baltijas tirgū

Lai labāk izprastu vērtību investīcijas, jāaplūko empīriski piemēri no Baltijas tirgus. Jau tika minēts, ka Covid-19 izraisīja būtiskas pārmaiņas finanšu tirgos, un vērtību investori izmantoja mirkli, kad tirgū valdīja šoks.

Viens no piemēriem ir “Apranga APB”, vadošais apģērbu mazumtirgotājs Baltijā, kuru arī skāra pandēmijas ierobežojumi. Covid-19 situācija ievērojami apgrūtināja tirdzniecību iepirkšanās centros, taču e-komercijas iespējas un valsts atbalsts palīdzēja saglabāt finansiālo stabilitāti, un situācija diezgan ātri normalizējās. Akcijas cena pandēmijas laikā samazinājās par 31%, bet līdz 2023.gada sākumam tā atguvās līdz iepriekšējam līmenim. Papildus tam uzņēmums nodrošināja ievērojamas dividendes (pēdējos 3 gados atdeve sasniedza 23,2%, 10,5% un 8,9%), un kapitāla pieaugums akcijām, salīdzinot ar vidējo svērto cenu, šobrīd ir 40%. Tā rezultātā investori, kas neļāvās šoka iespaidam un investēja ilgtermiņā, teju dubultoja savas investīcijas. Turklāt šajā periodā “Apranga” lielākais akcionārs aktīvi uzpirka uzņēmuma akcijas, rīkojoties pretēji lielākajai daļai investoru, tādējādi iegūstot akcijas ar vērā ņemamu atlaidi.

Būtiski atcerēties, ka tā saucamie insider darījumi, kurus veic ilgtermiņa investori, kas vislabāk pārzina nozari un uzņēmuma stāvokli, bieži kalpo kā noderīgs rādītājs akciju cenas un patiesās vērtības atšķirībām.
Paralēles varam vilkt arī ar “Tallink Grupp”, kas Covid-19 un degvielas cenu pieauguma ietekmē saskārās ar īslaicīgām grūtībām. Tomēr 2023.gadā uzņēmums uzrādīja rekordlielu peļņu, lai gan tā akcijas tika tirgotas par 24% zemāk, salīdzinot ar vidēji svērto līmeni pirms pandēmijas. Paredzētas arī dividendes ar 9,7% atdevi (salīdzinot ar vidēji svērto cenu 2023.gadā), kas ir viens no augstākajiem līmeņiem, ņemot vērā arī laiku pirms pandēmijas. Šajā periodā arī “Tallink” lielākais akcionārs aktīvi uzpirka akcijas, izrādot pārliecību par uzņēmuma ilgtermiņa potenciālu un pievilcīgu investīciju atdevi.

Vorens Bafets ir mūsu laiku slavenākais investors, par kuru ir dzirdējuši pat tie, kas ir tālu no finanšu tirgiem un investīcijām. Viņš joprojām izmanto vērtības investīciju pieeju, ko lielā mērā iedvesmoja vērtības ieguldīšanas krusttēvs Bendžamins Grehems (Benjamin Graham). Viens no viņa slavenākajiem citātiem bija: “Akcija nav tikai simbols uz ekrāna vai īslaicīgs elektronisks traucējums. Tā ir īpašumtiesības uz reālu uzņēmumu, kura patiesā vērtība nav atkarīga no tā akciju cenas.” Katram investoram, rūpējoties par riskiem un diversifikāciju, vajadzētu atrast savu “Apple” akciju, kā to savulaik izdarīja Bafets. Dažkārt “pērles” nav jāmeklē Volstrītas džungļos, bet gan tepat, Baltijas jūras krastos.