Zviedri vilina ar kvalitāti un saprātīgākiem novērtējumiem

Zviedrija nav acīmredzami lēts tirgus. Tomēr tā arī neizskatās pārvērtēta, ņemot vērā tās uzņēmumu kvalitāti, kapitāla tirgus dziļumu un vēsturisko varēšanu pārspēt Eiropas indeksus.

Latvijas investoriem nebūt nav arvien jāmeklē savas iespējas tikai patālās aizokeānu zemēs. Jā, fakts, protams, ir tāds, ka ASV vērtspapīru tirgus ir lielākais un likvīdākais pasaulē. Tomēr mums Baltijā interesantas iespējas var piedāvāt arī krietni tuvāki tirgi – Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Somija un pat Polija. Iespējams, par šo valstu uzņēmumiem kādam investoram te pat var būt krietni dziļāka izpratne. Attiecīgi ir nobriedusi doma nelielai rakstu sērijai par šādiem mums fiziski tuvākiem akciju tirgiem.

Ilgi galvu gan šajā ziņā nelauzīsim un ķersimies klāt vērsim pie ragiem – pirmo apskatīsim Zviedrijas akciju tirgu.

Ar šo uzdevumu palīgā nāk Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare, kura izceļ, ka tieši Zviedrijas akciju tirgus ir viens no spilgtākajiem piemēriem Eiropā tam, kā kapitāla tirgus var kļūt par reālu uzņēmumu finansēšanas avotu. Lai gan Zviedrijā dzīvo tikai ap 10.5 miljoniem cilvēku, 2025. gada beigās tās akciju tirgū bija vairāk nekā 700 kotētu uzņēmumu, bet kopējā tirgus kapitalizācija sasniedza aptuveni 1.3 triljonus eiro jeb aptuveni 184% no šīs valsts IKP. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs, kas ir ap 67% no IKP, un būtiski augstāk nekā vairākās lielākās Eiropas ekonomikās, piemēram, Francijā un Vācijā.

Akciju tirgus kapitalizācija sadalījumā pa valstīm (% no IKP, 2025). Avots: Eurostat, Signet

Zviedrus mēs pazīstam

Ar Zviedrijas šo tirgu vajadzētu būt tā, ka daudzi šīs valsts uzņēmumi Latvijas investoriem varētu būt jau zināmi. Galu galā lielas daļas Latvijas sabiedrības ikdiena saistās, piemēram, ar kādu šajā valstī bāzēto banku. Proti, Zviedrijas pašu lielāko publiski kotēto uzņēmumu sarakstā redzama Swedbank un Skandinaviska Enskilda Banken (SEB). Tepat var piebilst, ka Swedbank akcijas cena gada laikā palielinājusies par 41%.

Tāpat zviedri gadu gaitā iespiedušies iekšā citās Latvijas ekonomikai ļoti nozīmīgās sfērās. Stokholmas biržā investori varēs atrast, piemēram, Telia Company un Tele2 akcijas. Šo uzņēmumu akciju cena gada laikā ir palēkusies par 36% un 23%. Latvijas investori, visticamāk, atpazīs vēl tādu uzņēmumus kā sakaru tīklu ražotāju Ericsson, Volvo Group, un H&M.

Investoru klubs patiesībā periodiski jau ir vērsis uzmanību uz iespējām Zviedrijas tirgū. Mūsu Investoram Andrim joprojām pieder, piemēram, aizsardzības nozares milža SAAB akcijas. Tāpat agrāk Investoru Klubs aprakstījis uzņēmumu ar ļoti līdzīgu nosaukumu – SSAB, kas gan ir tērauda ražotājs. Investoru klubs tad sprieda, ka Eiropai tomēr lielākā mērā būs nepieciešami pašai savi resursi, kuru ieguve un pārstrāde arvien cēlusies prom uz aizjūru zemēm. Tā tur ir lētāka un saskaras ar mazākiem regulācijas šķēršļiem. Tomēr, ja Eiropa patiešām nozīmīgā apmērā un ekonomiski jēdzīgā veidā ir apņēmusies ražot pati savu dažāda veida to pašu militāro produkciju (bet ne tikai), tam tomēr būtu arī nepieciešama arī sava plašāka izejvielu ieguve un pārstrāde. Tas ir arī uzticamu un pašpietiekamākušādu piegāžu jautājums. Pieeja nosacīti pašam savam tēraudam ir ļoti svarīga lieta. SSAB akcijas cena nu gada laikā ir palēkusies par 57% un piecos gados – par 150%. Uzņēmums joprojām tiek tirgots vismaz pie daudzmaz saprotama novērtējuma – 15.5 tā nākamo 12 mēnešu prognozētajām peļņām (bet nav vairs zvanīts, ka tas būtu lēti).

Bet kādēļ viss šis tiek piesaukts? Tādēļ, ka ne obligāti Latvijas investoriem vienmēr ir jāskatās uz Ameriku. Labas peļņas iespējas ar patiesībā zināmu uzņēmumu akcijām iespējamas arī Zviedrijā.

Kopējā lielo Zviedrijas publiski kotēto uzņēmumu OMX Stockholm 30 indeksa vērtība šogad palielinājusies par 10.2%, 12 mēnešos – par 23%, bet piecos gados – par 37%. Tirgus zelta standarta ASV akciju S&P 500 indeksa atdeve šajos termiņos bijusi 10.6%, 20.6% un 73.4% apmērā.

Mazo un vidējo uzņēmumu armija

Zviedrijas tirgus gan nebūt nav tikai par kādiem tikai lieliem uzņēmumiem. Drīzāk pat šajā ziņā ir tieši pretēji.

Zviedrijas tirgus dziļums īpaši labi redzams IPO aktivitātē. Iepriekšējās desmitgades laikā Zviedrijā notikuši vairāk nekā 500 IPO, kas ir vairāk nekā Vācijā, Francijā, Itālijā un Nīderlandē kopā. Arī pēdējos gados Zviedrija ir bijusi viens no aktīvākajiem IPO tirgiem Eiropā, 2025. gadā piesaistot visvairāk IPO finansējuma Eiropā. Zviedrijas birža nav tikai lielo uzņēmumu tirgus. Aptuveni 90% kotēto uzņēmumu tirgus kapitalizācija tur ir zem 1 miljarda eiro. Tas nozīmē, ka publiskais kapitāla tirgus tiek izmantots arī mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai. Plašs kotēto uzņēmumu loks veido salīdzināmu uzņēmumu bāzi, uzlabo analītiķu un investoru izpratni par mazākām kompānijām un padara kotēšanos biržā par normālu izaugsmes finansēšanas soli,

norāda K. Janvare.

Viņa piebilst, ka viens no galvenajiem šādas aktivitātes iemesliem ir tieši spēcīga vietējo investoru bāze. Zviedrijas mājsaimniecības tikai ap 10–12% finanšu aktīvu tur naudā un noguldījumos, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Aptuveni 36% Zviedrijas mājsaimniecību tieši pieder akcijas, savukārt fondos iegulda ap 80% zviedru. Līdz ar to kapitāla tirgus Zviedrijā nav šaura profesionālu investoru niša, bet daļa no ikdienas uzkrājumu kultūras.

Būtiska loma esot arī pensiju sistēmai, kas aktīvi iegulda vietējos vērtspapīros. Zviedrijas fondēto pensiju aktīvi 2024. gadā sasniedza ap 115% no IKP, salīdzinot ar aptuveni 30% ES vidēji. Zviedrijas otrā un trešā līmeņa pensiju fondiem vidējā akciju ekspozīcija ir ap 50% no aktīviem, no kuriem aptuveni ceturtā daļa ir ieguldīti vietējās Zviedrijas akcijās. Salīdzinājumam, saskaņā ar Latvijas Bankas apkopoto statistiku uz 2026. gada 1. ceturkšņa beigām, Latvijas pensiju plānu kopējais ieguldījums Latvijas emitentu (tostarp valsts) obligācijās un akcijās veido nepilnus 4.5% no kopējiem otrā līmeņa pensiju plāna aktīviem, un lauvas tiesu no šī apjoma veido ieguldījumi valsts obligācijās. Savukārt ieguldījumi Latvijas uzņēmumu publiski kotētājās akcijās uz 2026. gada 1. ceturkšņa beigām veidoja mazāk nekā 0.1% no šī apjoma.

Šāda ilgtermiņa kapitāla bāze nodrošina stabilu vietējo pieprasījumu pēc akcijām un palīdz IPO tirgum. Citiem vārdiem sakot, Zviedrijas uzņēmumiem ir pieejams ne tikai ārvalstu kapitāls, bet arī plašs vietējais investoru loks. Tādēļ Zviedrijas akciju tirgus panākumi balstās nevis vienā faktorā, bet veselā ekosistēmā: plašā mājsaimniecību līdzdalībā, lielā pensiju kapitālā, attīstītā fondu tirgū, nodokļu stimuliem un biržas kultūrā, kur publiskais tirgus ir pieejams arī mazākiem uzņēmumiem. No Baltijas skatupunkta Zviedrija ir īpaši interesants piemērs tam, ka kapitāla tirgus dziļumu nosaka ne tikai valsts izmērs, bet arī tas, cik daudz vietējā kapitāla tiek novirzīts uzņēmumu finansēšanai,

stāsta Signet Bankas eksperte.

Augsta kvalitāte ar saprātīgu novērtējumu

Protams, var jau slavēt Zviedrijas kapitāla tirgus attīstības līmeni. Tomēr tas pats par sevi investoram kādus panākumus nebūt negarantē. Šis galu galā tāpat ir akciju tirgus ne tikai ar savām iespējām, bet arī niķiem un stiķiem.

Veiksmīgs kapitāla tirgus automātiski nenozīmē, ka tajā jebkurā brīdī ir izdevīgi ieguldīt. Investora skatījumā svarīgākais jautājums ir, vai Zviedrijas tirgus kvalitāte jau nav pilnībā iecenota akciju cenās. No vērtējuma skatupunkta Zviedrijas akciju tirgus P/E rādītājs ir ap 17.5. Tas ir zem pēdējo trīs gadu vidējā līmeņa ap 20.8. Salīdzinājumam, ASV akciju tirgus P/E rādītājs ir ap 31.9, kas ir tuvu tā trīs gadu vidējam līmenim ap 30.1. Arī citi Ziemeļvalstu tirgi atrodas līdzīgā diapazonā: Dānija ap 16.7, Norvēģija ap 15.5, bet Somija ap 22.4. Zviedrijas tirgus lielāko kompāniju indekss, OMXS 30 pēdējos gados ir spējis pārspēt gan Britu FTSE 100, gan kopējo Eiropas STOXX Europe 600, vienlaikus netirgojoties ar būtiski augstāku P/E rādītāju. Tas liecina, ka Zviedrijas pārākums nav skaidrojams tikai ar vērtējuma multiplikatoru pieaugumu. Drīzāk tas bijis saistīts ar spēcīgāku peļņas pieaugumu, augstāku kapitāla efektivitāti vai labāku uzņēmumu kvalitāti,

pauž K. Janvare.

Zviedrijas akciju tirgus P/E rādītāja attīstība kopš 1995. gada. Avots: Signet

OMX Stockholm 30 indeksa atdeve salīdzinājumā ar Stoxx 600 Europe un FTSE 100 kopš 1998.gada. Avots: Signet

To apstiprinot arī uzņēmumu finanšu dati. Zviedrijas kotēto uzņēmumu peļņa iepriekšējos trīs gados augusi par aptuveni 19% gadā, kamēr ieņēmumi kopumā saglabājušies gandrīz nemainīgi. Tas nozīmē, ka uzņēmumi ir spējuši būtiski uzlabot efektivitāti un maržas. Šajā pašā laikā tirgus vērtējums nav audzis līdzi peļņai, kas var nozīmēt, ka investori nav pārliecināti par šādas rentabilitātes noturību.

K. Janvare izceļ, kašeit arī slēpjoties galvenais ieguldījumu jautājums. Proti, ieguldījums Zviedrijas akcijās šobrīd būtībā ir likme uz to, ka uzņēmumi spēs saglabāt vai vēl vairāk uzlabot maržas, vai arī uz to, ka pēc vairākiem vājākiem gadiem atsāksies ieņēmumu pieaugums. Ja peļņas pieaugums izrādīsies strukturāls, pašreizējais vērtējums izskatoties pievilcīgs. Savukārt, ja tas bijis tikai īslaicīgs maržu cikls, tad tirgus piesardzība gan esot pamatota.

Kas ir ar dividendēm

Salīdzinājumā ar britu FTSE 100 un STOXX Europe 600 Zviedrijas OMXS30 piedāvā zemāku dividenžu ienesīgumu – ap 2.3%. Tas ir nedaudz zemāk nekā Eiropas un Lielbritānijas indeksiem. Taču pretī tam Zviedrijas tirgus uzrāda augstāku kapitāla atdevi. OMXS 30 ROE ir ap 21%, salīdzinot ar aptuveni 13% STOXX Europe 600 un ap 12% FTSE 100. Tas nozīmē, ka Zviedrija drīzāk ir kvalitātes un peļņas reinvestēšanas tirgus, nevis augstas dividenžu ienesīguma tirgus, vēl piebilst Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāja.

Tādēļ Zviedrijas akciju tirgus šobrīd izskatās kā viens no interesantākajiem Eiropas tirgiem ilgtermiņa investoram. Tas piedāvā likvīdu ekspozīciju pret augstas kvalitātes, efektīviem un starptautiski konkurētspējīgiem uzņēmumiem, vienlaikus tirgojoties ar līdzīgiem vērtējuma multipliem kā plašāks Eiropas tirgus. Galvenais risks ir tas, ka pēdējo gadu peļņas pieaugums balstījies vairāk uz maržu uzlabošanos nekā ieņēmumu kāpumu. Tādēļ tālāka tirgus atdeve būs atkarīga no tā, vai Zviedrijas uzņēmumi spēs pierādīt, ka augstāka rentabilitāte ir noturīga. Kopumā Zviedrija nav acīmredzami lēts tirgus, bet tā arī neizskatās pārvērtēta, ņemot vērā tās uzņēmumu kvalitāti, kapitāla tirgus dziļumu un vēsturisko varēšanu pārspēt Eiropas indeksus. Investoriem tas nozīmē, ka Zviedrija drīzāk ir selektīva kvalitātes ekspozīcija Eiropā, nevisīstermiņa lēta tirgus stāsts,

pauž K. Janvare.

Sava valūta

Tiem vietējiem investoriem, kuri lūkojas pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju, vērā jāņem vēl viens apstāklis. Pagaidām Zviedrija nav aizdzīvojusies līdz eiro, kur tā savu dzīvi ved ar savām kronām. Attiecīgi, pērkot Zviedrijas akcijas, jārēķinās ar šīs valūtas svārstībām. Piemēram, šogad eiro cena Zviedrijas kronās ir augusi par 2.3%. Piecos gados tas ir kāpums par 8.5% un 10 gados – par 19.5%.

No Eiropas investoriem pieejamiem Zviedrijas akciju biržā tirgotajiem fondiem gan manāms tikai viens šāds produkts (justetf.com informācija) – iShares OMX Stockholm Capped UCITS ETF.

Avots: Zviedri vilina ar kvalitāti un saprātīgākiem novērtējumiem