Signet Bankas aptauja: uzņēmēju vērtējums par finansējuma pieejamību un daudzveidību Latvijā uzlabojas, piesardzība lēmumos saglabājas

Uzņēmēji Latvijā, vērtējot biznesa izaugsmes iespējas, attīstības perspektīvas un finansējuma pieejamību tuvāko 12 mēnešu laikā, noskaņojumu raksturo ar piesardzīgu optimismu. Lai arī finansējuma pieejamība un piedāvājuma daudzveidība vairs netiek vērtēta tik kritiski kā iepriekšējos gados, lēmumos par biznesa attīstību joprojām dominē piesardzība. Šādu ainu iezīmē vietējās bankas Signet Bankas veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti*.

Aptauja liecina arī par pozitīvām tendencēm finanšu pratībā – 51% uzņēmēju ir dzirdējuši par alternatīvā finansējuma iespējām, 21% plāno tuvāko 12 mēnešu laikā piesaistīt papildu finansējumu, 33% tieši kapitāla tirgus finansējumu, savukārt 18% apsver iespēju mainīt sava uzņēmuma finansējošo banku. Tas norāda uz emocionālās piesaistes vienai bankai mazināšanos un veselīgāku konkurenci finanšu sektorā, kas uzņēmējiem nodrošina plašākas finansējuma izvēlēs iespējas.   

Noskaņojumus gadu no gada par finansējuma pieejamību kļūst pozitīvāks

Salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem uzņēmēju vērtējums par finansējuma pieejamību Latvijā ir uzlabojies. Ja 2023. gadā 40% uzņēmēju uzskatīja, ka aizdevumu vai citu finansējumu saņemt ir kļuvis grūtāk, tad 2025. gadā šādu vērtējumu pauda vairs tikai 25%. Vienlaikus pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata, ka finansējumu saņemt ir kļuvis vieglāk – 9%, kas ir par 6% vairāk nekā pirms diviem gadiem. Lai arī šī izaugsme procentuālā izteiksmē nav liela, tomēr iezīmē būtiskas pārmaiņas kopējā uzņēmējdarbības vidē un uzņēmēju noskaņojumā.  

Lielākā daļa uzņēmēju tuvāko 12 mēnešu laikā plāno piesaistīt finansējumu izaugsmes mērķu īstenošanai – to norāda 70% respondentu. Vienlaikus 25% finansējumu plāno izmantot ilgtspējas stratēģijas ieviešanai, savukārt 18% – uzņēmuma biznesa saglabāšanai, ko ietekmējis pēdējo gadu ģeopolitiskais konteksts. Neskatoties uz pozitīvu biznesa finansējuma virzienu, aktivitātes līmenis joprojām atpaliek no tirgus potenciāla.

Uzņēmumu lielums un atrašanās vieta būtiski ietekmē finansiālo gatavību. Mazāki uzņēmumi un tie, kas darbojas ārpus lielākajām pilsētām, biežāk atzīst, ka ar pašu līdzekļiem nepietiek. Savukārt lielāki uzņēmumi, kas ir ar vismaz 250 darbiniekiem, biežāk norāda, ka investīciju vajadzības iespējams segt no uzkrājumiem vai esošajiem banku kredītiem.

MVU joprojām izjūt grūtības piekļūt finansējumam

Neskatoties uz kopējā noskaņojuma uzlabošanos, mazie un vidējie uzņēmēji (MVU) joprojām uzskata, ka finansējumu saņemt ir grūti. Situācija salīdzinājumā ar 2023. gadu ir nemainīga  – tikai 2% uzņēmēju uzskata, ka MVU ir ļoti labas iespējas piekļūt nepieciešamajam finansējumam, savukārt 15% piekļuvi finansējumam vērtē kā praktiski neiespējamu.

“MVU piesardzība nav tikai Latvijas specifika. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas kopīgi veikto uzņēmumu aptauju Survey on the Access to Finance of Enterprises (SAFE),2024.-2025. gadā MVU piesardzību attiecībā uz finansējuma piesaisti galvenokārt noteica augstās aizņemšanās izmaksas un nenoteiktība par pieprasījuma attīstību. Papildu tam uzņēmējus ietekmēja arī ģeopolitiskais fons, energoresursu cenu jutīgums un pieaugošās regulējuma prasības, kas mudina uzņēmējus rūpīgāk izvērtēt ilgtermiņa saistības. Lai arī finansējuma pieejamība kopumā ir uzlabojusies, uzņēmēji bieži izvēlas atlikt investīciju lēmumus vai finansēt izaugsmi pakāpeniski, saglabājot rezerves,”

atzīmē Roberts Idelsons Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmēju viedokli ietekmē divvirzienu barjera domāšanā

Uzņēmēji, kuri uzskata, ka finansējumu pēdējā gada laikā saņemt ir kļuvis grūtāk, kā galvenos iemeslus min birokrātiju, sarežģītu pieteikšanās procesu, augstās prasības no finanšu iestāžu puses, kā arī nenoteiktību, kas saistītas ar kopējo ekonomisko un politisko situāciju.

“Šie faktori kopā norāda uz divvirzienu barjeru – no vienas puses, subjektīva uztvere par sistēmas sarežģītību, no otras – reāli šķēršļi, kas prasa politikas vai regulatoru reakciju. Protams, šie faktori tieši neierobežo piekļuvi finansējumam, bet ietekmē uzņēmēju vēlmi uzņemties ilgtermiņa saistības,”

uzskata Ineta Done, Signet Bankas valdes locekle.

Savukārt uzņēmēji, kuri atzīst uzlabojumus, kā galveno argumentu min plašāku atbalsta programmu pieejamību – piemēram, Altum un Eiropas Savienības fondi –, kā arī pieaugošo konkurenci starp aizdevējiem, tostarp nebanku sektorā. Tā rezultātā daļa banku esot kļuvušas pretimnākošākas un elastīgākas savā pieejā.

Uzņēmēju informētība par alternatīvā finansējuma iespējām turpina pieaugt

Informētības līmenis par alternatīvā finansējuma iespējām turpina pieaugt – 67% uzņēmēju ir dzirdējuši par ALTUM programmām, 46% par iespēju piesaistīt finansējumu no citām Latvijas vai Eiropas Savienības atbalsta programmām. Pieaudzis arī uzņēmēju skaits, kuri ir informēti par kapitāla tirgus finansējuma iespējām: 46% par kapitāla piesaistīšanu no investoriem, 26% obligāciju emisijām, savukārt iespēju kotēt savu uzņēmumu biržā tuvāko gadu laikā saredz  jau 28%, kas ir par 9% vairāk nekā 2023. gadā.

Kapitāla tirgus vairs nav nezināmais lielums

Aptaujas dati liecina, ka 2025. gadā jau 51% uzņēmēju ir dzirdējuši par kapitāla tirgus piedāvātajām finansējuma iespējām – tas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Salīdzinājumam: 2021. gadā tie bija tikai 29%, bet 2023. gadā – 43%. Tādējādi pēdējo četru gadu laikā uzņēmēju informētība par kapitāla tirgus priekšrocībām ir pieaugusi gandrīz divās reizēs, apliecinot pozitīvu finanšu pratības uzlabošanās tendenci.

Turklāt 33% aptaujāto uzņēmēju norādīja, ka tuvāko 12 mēnešu laikā plāno izmantot kādu no alternatīvā finansējuma iespējām. Tas liecina, ka tirgus izglītošana un informācijas pieejamība pakāpeniski pārtop konkrētos lēmumos.

Neskatoties uz informētību, tikai 39% ir izmantojuši vismaz vienu no alternatīvā finansējuma iespējām. Vairāk nekā puse no respondentu, kuri šādus risinājumus nav izmantojuši, kā galveno iemeslu norāda to, ka ārējais finansējums viņu uzņēmumam nav bijis nepieciešams. Vienlaikus daļa uzņēmēju pauž pārliecību, ka tradicionālais banku finansējums ir pietiekams – šis rādītājs ir samazinājies par 3%, kopš 2023. gada līdz 17%.

“Kapitāla tirgus Latvijā pakāpeniski no nišas instrumenta kļuvis par reālu un saprotamu finansējuma alternatīvu arvien plašākam uzņēmumu lokam. To apliecina gan pieaugošā uzņēmēju informētība, gan pēdējo gadu aktivitāte obligāciju tirgū, kur 2025. gadā sasniegti vēsturiski labāki rezultāti – rekordi gan piesaistītajā finansējuma apjomā, gan uzņēmumu skaitā, kas emitēja obligācijas. Šī attīstība liecina par nobriedušāku uzņēmējdarbības vidi un ilgtermiņa domāšanas nostiprināšanos finanšu lēmumos,”

noslēdz Roberts Idelsons.

*Aptauja veikta 2025. gada pavasarī sadarbībā ar Mindscan. Tajā piedalījās 503 uzņēmumu īpašnieki, vadītāji un finanšu direktori no ražošanas, tirdzniecības, būvniecības un pakalpojumu nozarēm visā Latvijā.