Kultūra kā ilgtermiņa ieguldījums

Saruna ar Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētāju Sandi Voldiņu un Signet Bankas valdes locekli Inetu Doni par kultūru, mecenātismu, ilgtermiņa ieguldījumiem un vērtību, kas paliek arī nākamajām paaudzēm.

Ne viss, kam ir vērtība, ir skaitļos izmērāms.

uzsver Ineta Done, Signet Bankas valdes locekle.

1. Vai kultūras vērtību, jūsuprāt, vispār var izmērīt?

I: Mēs varam izmērīt kultūras ekonomisko ietekmi, taču tas ir tikai ārējais slānis. Praktiski mēs varam izmērīt pārdoto biļešu skaitu, skatītāju skaitu, izrādes vai muzeja ieņēmumus. Taču patiesā vērtība ir nemateriāla – tā ir sabiedrības empātija, kritiskā domāšana un nacionālā identitāte.

S: Tieši tā. Var izmērīt ietekmi – apmeklētāju skaitu, sociālekonomisko ietekmi utt. Bet pati kultūras esence – emocionālā, identitātes un simboliskā dimensija – nepakļaujas mērījumiem, un tās patiesā nozīme bieži atklājas tikai laika gaitā.

I: Man šķiet, ka mēs dzīvojam laikā, kurā ļoti daudz ko cenšamies pārvērst datos. Tas ir saprotami – skaitļi rada drošības sajūtu. Taču kultūra atgādina, ka ne viss, kam ir vērtība, ir izmērāms. Neviena formula nevar izmērīt, kā viena grāmata, glezna, izrāde vai skaņdarbs maina cilvēka skatījumu uz pasauli, tomēr tieši šīs pārmaiņas ilgtermiņā maina sabiedrību.

S: Un kultūras ietekme nav kvantitātē, bet kvalitātē. To, kā autors, konkrēta grāmata, kultūras personība vai izrāde ir ietekmējusi milzīgus sabiedrības procesus, bieži var novērtēt tikai pēc gadu desmitiem.

2. Kas, jūsuprāt, ir mecenātisms 21. gadsimtā? Vai tas ir pienākums, privilēģija vai ieguldījums?

S: Tas ir stratēģisks ieguldījums, kas balstās sociālajā atbildībā. Tā atdeve veidojas reputācijas, tīklu un ilgtermiņa vērtību veidošanā gan kultūrai, gan atbalstītājam.

I: Piekrītu, un, tāpēc ir vērts atcerēties, ka mecenātismam ir ļoti sena vēsture. Vārds “mecenātisms” cēlies Senajā Romā no Gaja Mecenāta – imperatora Augusta padomnieka, kurš atbalstīja dzejniekus un māksliniekus. Viņa vārds kļuva par apzīmējumu cilvēkam vai institūcijai, kas finansiāli un morāli atbalsta mākslu, zinātni un kultūru. Vēsturiski mecenātisms bija elites privilēģija, mūsdienās tas noteikti ir apzināts ieguldījums nākotnē. Tā noteikti ir privilēģija – būt finansiāli un intelektuāli spējīgam palīdzēt citiem radīt. Manuprāt, tas ir pienākums pret valsti un sabiedrību, kurā tavs bizness ir radies un attīstījies.

S: Un tas ir ieguldījums, kura rezultāts ne vienmēr ir redzams uzreiz.

I: Jā, mecenātisms atspoguļo attieksmi pret laiku, jo tas ne vienmēr sniedz tūlītēju atgriezenisko saiti. Ģēnija rašanos nav iespējams ieplānot – var tikai radīt apstākļus, kuros tas var notikt.

3. Kāpēc uzņēmumam ir svarīgi būt klātesošam kultūras dzīvē, ne tikai uzņēmējdarbībā?

I: Uzņēmums nav tikai ekonomiska vienība – tas ir daļa no sabiedrības, un klātbūtne kultūrā ir tikai likumsakarīga. Tas apliecina to, ka uzņēmums ir sasniedzis attīstības posmu, kurā domā ne tikai par peļņu un pašizaugsmi, bet arī par sabiedrības kultūrtelpas uzturēšanu. Kā Frīdrihs Šillers ir teicis: “Ja gribi izglītot cilvēku, izglīto viņa estētisko izjūtu.” Atbalstot kultūru, uzņēmēji veido radošāku un stabilāku vidi, kā arī tas ir sava veida dialogs un kopīga domāšana par nākotni.

S: Tieši tā. Kultūra veido sabiedrības audumu – piederību, radošumu un domāšanas daudzveidību, kas atgriežas arī ekonomikā un stabilitātē. Uzņēmumam būt klātesošam kultūrā nozīmē ieguldīt kopējā dzīves telpas kvalitātē, reputācijā un darbinieku motivācijā.

4. Ko kultūra dod uzņēmējiem, un ko uzņēmējdarbība var dot kultūrai?

S: Partnerība nozīmē kopēju vērtības radīšanu. Kultūra sniedz radošumu, empātiju un spēju domāt plašāk – tās ir priekšrocības jebkuram uzņēmumam. Uzņēmējdarbība savukārt var nodrošināt stabilitāti, resursus un profesionālu vadību kultūras projektiem, palīdzot to ilgtspējai un pieejamībai.

I: Kā arī uzņēmējdarbība kultūrai var dot finansējumu, stabilitāti un strukturētu pieeju ideju īstenošanai. Taču ne mazāk svarīga ir arī pieredze pārvaldībā, ilgtermiņa domāšanā un spējā ambiciozas idejas aizvest līdz plašākai auditorijai. Savukārt kultūra uzņēmējdarbībai dod radošu iedvesmu, plašāku skatījumu un spēju domāt ārpus ierastajiem rāmjiem. Tā palīdz cilvēkiem kļūt cilvēcīgākiem un veidot dziļāku saikni ar sabiedrību. Manuprāt, visvērtīgākā sadarbība rodas tad, kad abas puses viena no otras mācās. Bizness palīdz kultūrai notikt, savukārt kultūra piešķir šai sadarbībai jēgu, saturu un emocionālo vērtību.

5. Kādu vēlaties redzēt Latvijas kultūras vidi pēc pieciem gadiem?

S: Dinamisku, iekļaujošu vidi, kur klasika un mūsdienīga radošā izpausme sadarbojas un kurā ir dzīvas, spēcīgas iespējas nākotnes talantiem. Proti, kultūras vide domā tālāk par konkrēto vakaru vai sezonu un veido nākotnes mantojumu – talantus un risinājumus, kas funkcionē ilgtermiņā.

I: Papildinot minēto, es gribētu redzēt drosmīgu un pašpārliecinātu kultūras vidi, kas vienlaikus ir dziļi sakņota Latvijas identitātē un atvērta pasaulei. Vidi, kurā jaunajiem talantiem ir iespēja augt un attīstīties, nejusties vientuļiem, bet būt drosmīgiem un saprastiem. Vidi, kur kultūras organizācijas jūtas pārliecinātas un kur privātais un publiskais finansējums viens otru papildina. Esmu pārliecināta, ka uzlabojumi valsts nodokļu politikā motivētu privāto investīciju ieplūšanu kultūrā. Priecētu jaunas un modernas kultūras telpas un uzņēmēju rindas, kuri vēlas atbalstīt mākslu. Būtu svarīgi, lai Latvijas kultūra būtu augstvērtīga un arvien biežāk kļūtu starptautiski atpazīstama.

6. Ko jūs gribētu, lai sabiedrība saprot par mecenātismu?

I: Es gribētu, lai mēs mazāk domātu par mecenātismu kā par došanu un vairāk – kā par uzticēšanos. Par to, ka mecenātisms nav labdarība klasiskajā izpratnē, bet gan ieguldījums sabiedrības nākotnē. Manuprāt, mecenātismam ir jākļūst par normālu uzņēmējdarbības kultūras sastāvdaļu – nevis reputācijas projektu, bet apzinātu atbildību par vidi, kurā dzīvojam mēs un mūsu bērni.

S: Un tāpēc mecenātisms nav tikai sponsoru logo bukletā. Patiess mecenātisms ir ieguldījums sevī – personībā, vērtībās un nākotnē. Tas rada atdevi, kas novērtējama plašāk par naudas summu.

I: Jo ieguldījums kultūrā vienmēr vispirms ir ieguldījums cilvēkos.

Patiess mecenātisms ir ieguldījums sevī.

norādīja Sandis Voldiņš, LNOB valdes priekšsēdētājs.

Atbalstām iedvesmotājus kultūrā

Signet Bankai ir gods būt Latvijas Nacionālās operas un baleta partnerim.

Kā vietējai bankai mums ir svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kas bagātina Latvijas kultūras dzīvi, stiprina mūsu identitāti un iedvesmo sabiedrību. Latvijas Nacionālā opera un balets jau vairāk nekā gadsimtu ir izcilības simbols, kur satiekas talants, meistarība, disciplīna un radošums.

Mēs ticam, ka ieguldījumi kultūrā ir ieguldījumi sabiedrības nākotnē. Tāpēc ar lepnumu atbalstām vietu, kur top māksla, kas vieno paaudzes un turpina nest Latvijas vārdu pasaulē.