Dažas prognozes 2022. gadam

Manas tirgus prognozes kopumā paliek nemainīgas. Attīstīto valstu akcijās es turpinu pacietīgi gaidīt nozīmīgu korekciju, kura, izskatās sāksies no augstākiem līmeņiem nekā tika gaidīts – S&P 500 indekss jau ir virs 4800 punktu atzīmes un tiecas uz manis daudzkārt piesaukto 4950 līmeni. Decembrī rakstīju, ka S&P 500 līmeņi virs 4700 punktiem bija un paliek diezgan ērti, lai (pakāpeniski) piefiksēt daļu no peļņas. Ja tirgus atsāks kustību lejup, būs iespēja izmantot kritumu un pirkt par izdevīgākam cenām nekā tagad. Ja tirgus turpinās “dzīties pakaļ” 4950 punktiem, tas ļaus vēl vairāk palielināt skaidrās naudas pozīciju, – kritumam sākoties no virsotnēm, kas ir tuvu 5000 punktiem, maz reāli, ka tie būs tikai daži procentu punkti. Kritumu, protams, būs jāizmanto riska palielināšanai portfeļos.

Jau kopš 2020. gada vasaras esmu teicis, ka 2009. gadā uzsāktais buļļu tirgus akcijās un citos riskantos aktīvos nav beidzies un, visticamāk, padzīvos ar mums vēl kādus gadus. Šo pusotru gadu es biju daudz “optimistiskāks” par vairākumu ekspertu un to nenožēloju. “Plāns A” saka, ka tirgus “padosies”, S&P 500 indeksam pārspējot 5500 vai pat 6000 punktu atzīmi. Pie tekošiem ienesīgumiem konservatīvajos instrumentos un inflācijas līmeņa (kas padara reālo ienesīgumu obligāciju segmentā par augsti negatīvo) daudz variantu, kur ieguldīt ar pozitīvo iespējamo atdevi, investoriem vienkārši nav.

Attīstīto valstu finanšu tirgi savās gaitās jau vairākus gadus ir tik tālu no ekonomikas, ka mēģināt balstīt prognozes uz “reālām lietām” (IKP izaugsmes tempi, uzņēmumu finanšu rādītāji, utt.) nav jau īsti korekti (diemžēl). Tāpēc paliek tikai sentiments un tas, kaut gan ir ļoti mainīgs īstermiņā, pagaidām paliek pozitīvs. Protams, vienu dienu šī ballīte beigsies līdzīgi 1929. vai 2000. gadam, redzot tekošus maržas līmeņus brokeru kontos, attieksmi pret risku un kopējo vidējo tirgus dalībnieku pieredzi (par FRS lomu un naudas masu pat nerunājot).

Izejvielām ir vairāk “fundamenta” apakšā, tāpēc šis tirgus man un maniem kolēģiem patīk “vairākās dimensijās”, un mēs no 2020. gada pavasara-vasaras ļoti pozitīvi uz to skatāmies (lūdzam skatīt mūsu ikmēneša rakstus). Inflācija ir klāt un tuvākos gadus mēs diez vai ieraudzīsim lētās dabasgāzes vai naftas cenas.

Fundamentāli mums arī patīk attīstības valstu tirgi (tur gan jārēķinās ar politiskiem riskiem), kuros noteikti ieguldīsim ilgtermiņā. Nerunājot par politiku, attīstības valstu tirgos (gan akciju, gan augstā ienesīguma obligāciju) būs gan ieguvēji, gan zaudētāji. Uzņēmumi, kuri spēs “pārnest” pieaugošās izejvielu, darba spēka izmaksas uz savu produktu un pakalpojumu cenām, nezaudējot pieprasījumu, būs lielākie ieguvēji un spēs parādīt arī peļņas pieaugumu un akciju cenu kāpumu. Savukārt, tiem uzņēmumiem, kuriem jau šobrīd ir zema rentabilitāte, kapitālintensīva un smagnēja bilance un biznesa modelis, kas ir balstīts uz ilgtermiņa līgumiem, var nākties piedzīvot bēdīgus laikus.