Mūsu dolārs – jūsu problēmas

Frāzi “nav vērts cīnīties ar FRS” pēdējo desmit gadu laikā ir dzirdējusi lielākā daļa investoru. Parāda tirgū (it īpaši parāda tirgū) ASV Federālo rezervju sistēma, pat salīdzinot ar citām centrālajām bankām, ir kā 800 mārciņu smaga gorilla (tas ir manu amerikāņu kolēģu salīdzinājums, kuru darbu apkopoju turpmākajās rindkopās), bet pēdējā laikā pat šī gorilla sāk saskarties ar zināmām problēmām, kas izriet no stingras monetārās politikas.

Tā kā ASV ir daudz mazāk atkarīgas no ārējiem enerģijas avotiem nekā Eiropa vai Japāna un ASV dolārs ir pasaules rezerves valūta, FRS var būt agresīvāka nekā vairums citu attīstīto valstu centrālās bankas (daži Eiropas politiķi un baņķieri jau sāk sūdzēties par savu aizjūras kolēģu uzvedību). Tomēr ASV federālā parāda attiecība pret IKP ir aptuveni 125%, kas padara par gandrīz neiespējamu saglabāt pozitīvu reālo ienesīgumu (īpaši ar šāda veida inflāciju) parāda vērtspapīru tirgū. Īstenojot kvantitatīvās stingrības politiku, FRS tagad ir valsts parāda vērtspapīru neto pārdevējs, ļaujot obligācijām dzēsties, atkārtoti neieguldot ieņēmumus no tām. Ārvalstu investori jau kādu laiku ir samazinājuši savas pozīcijas ASV Valsts kases obligācijās, un arī ASV komercbankas regulējumu un citu ierobežojumu dēļ šobrīd ne pārāk aktīvi pērk valsts parādu. Rezultātā (un tas ir cienījamu analītiķu vērtējums) ASV valdības obligāciju tirgus likviditāte ir ļoti zema, bet volatilitāte turpina pieaugt.

Tirgus šīs likviditātes problēmas izjuta jau 2020. gada pavasarī. Toreiz starptautiskās naudas plūsmas dolāros daudziem uzņēmumiem kļuva nepieejamas, kamēr neviens neatcēla parāda apsaimniekošanu (dolāros). Daudzi ārvalstu uzņēmumi sāka pārdot ASV valsts parādu, lai iegūtu dolārus, kas lielā mērā ietekmēja tirgus likviditāti un piespieda Federālo rezervju sistēmu (pēc steidzamas sanāksmes) tos iegādāties. Trīs nedēļu laikā FRS nopirka valsts kases vērtspapīrus 1 triljona dolāru vērtībā (rekordliels temps).

Tagad problēma ir “pakāpeniskāka”, dolāram pieaugot visa gada garumā un ārvalstu centrālajām bankām samazinot savas treasuries pozīcijas, kas rada spiedienu uz šo tirgus segmentu un sāk radīt problēmas. Pagājušajā mēnesī, lai atbalstītu jenu, Japānas Banka veica pirmo ārvalstu valūtas intervenci vairāk nekā divu desmitgažu laikā, pārdodot rezerves 20 miljardu dolāru vērtībā. Daudzi analītiķi ir nobažījušies, ka ASV valsts parāda tirgus var kļūt nelikvīds un “nekontrolējams”, kā tas bija 2020. gada martā un kā tas notiek Apvienotās Karalistes valsts obligāciju tirgū. Un runa šeit pat nav par tirgus risku un vērtspapīru cenu, bet gan par to, kurš valsts vērtspapīrus varēs turēt uz savas bilances “par jebkuru cenu”, t.i. pašā (likvīda) tirgus funkcionēšanā. Ja radīsies šī akūtā likviditātes problēma, FRS būs jāpērk valsts parāds, nedomājot par inflāciju, kā to pašlaik dara Anglijas Banka.

Manuprāt, pieaug iespējamība, ka FRS jau iepriekš “ieraudzīs” esošās problēmas (lai gan Pauels un viņa komanda spītīgi pozicionē sevi kā cīnītājus ar inflāciju) un palēninās likmju paaugstināšanu un citas agresīvas darbības, kā to nesen izdarīja Austrālijas Rezervju banka. Neatkarīgi no tā, vai mēs atkal redzēsim akūtas likviditātes problēmas vai arī FRS mainīs savu politiku, lai no tām izvairītos, pastāv ievērojama varbūtība, ka tas novedīs pie dolāra kāpuma cikla beigām un vienlaikus būs katalizators nākamajam cenu pieauguma posmam daudzām precēm, kas vēl vairāk saasinās esošo inflācijas problēmu.