“Zaļās” investīcijas – ne tikai videi, bet arī biznesam draudzīgas

Nora Pastore, AS “Signet Bank” ilgtspējas vadītāja, Finanšu nozares asociācijas Ilgtspējīgas finansēšanas darba grupas vadītāja.

2020.-2023. gads bija periods, kad ilgtspējas koncepts Eiropā bija sasniedzis savu augstāko popularitāti. Eiropas Savienība (ES) izstrādāja ilgtspējas ietvarus un regulējumus, vārds “ilgtspēja” izskanēja gandrīz ikkatra uzņēmuma publiskajā paziņojumā un ilgtspējas speciālisti LinkedIn portālā auga straujāk nekā sēnes pēc lietus. Publiskajā komunikācijā pārmaiņu nepieciešamība lielākoties tika saistīta ar uzņēmuma atbildību pret vidi, tā pienākumu pret darbiniekiem, klientiem un sabiedrību kopumā. Savukārt uzņēmuma pamata intereses šajā stāstā atstājot otrajā plānā.

Šodien izpratne par ilgtspējas vietu uzņēmumā ir nobriedušāka un pragmatiskāka. Virspusīgo un nepastāvīgo atbildības sajūtu ir nomainījuši uzņēmumam ierastāki argumenti: izmaksu samazināšana, risku pārvaldīšana, jaunu peļņas iespēju radīšana – tie ir ieguvumi, ko “videi draudzīgas” investīcijas var sniegt uzņēmumam.

Videi draudzīgas investīcijas: ko nosaka regulējums

Formāli videi draudzīgu jeb vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību nosaka ES regula 2020/852, plašāk sabiedrībā zināma kā  Taksonomija. Tā nosaka sešus vides mērķus:

• klimata pārmaiņu mazināšana;
• pielāgošanās klimata pārmaiņām;
• ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība;
• pāreja uz aprites ekonomiku;
• piesārņojuma novēršana un kontrole;
• bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Ja ieguldījums atbilstoši Taksonomijā noteiktajiem kritērijiem būtiski sekmē kādu no sešiem vides mērķiem, vienlaikus nerada būtisku kaitējumu nevienam no tiem, turklāt uzņēmums ievēro starptautiskas pārvaldības vadlīnijas – to var uzskatīt par vides ziņā ilgtspējīgu.

Videi draudzīgas investīcijas: ko tas nozīmē praktiski

Lielākoties, runājot par videi draudzīgām investīcijām, vispopulārākie ir saules paneļi un elektroauto. Tomēr uzlabojumi var būt visdažādākie – sākot ar termostatu ierīkošanu apkures vadībai, beidzot ar advancētiem IKT risinājumiem, kas ļauj samazināt izejmateriālu patēriņu, vai ieguldījumiem ražošanas procesa efektivizēšanā. Viss atkarīgs no uzņēmuma darbības nozares, mēroga un, protams, arī ambīcijas par sasniedzamo mērķi. Tālāk rakstā īss ieskats jomās, kur visdrīzāk ir iespējams veikt uzlabojumus, no kā labumu gūtu vienlaikus gan vide, gan pats uzņēmums.

Ēku energo efektivitātes uzlabojumi

Biroji, nolikatavas, ražošanas telpas bieži vien ir lielākais enerģijas patēriņa avots uzņēmumiem. Slikta siltumizolācija, novecojušas apkures vai ventilēšanas sistēmas, neefektīvs apgaismojums, siltuma zudumi, tas viss var radīt ievērojamas izmaksas un ietekmēt ēkā darbojošos cilvēku labsajūtu un produktivitāti.

Ieguldījumiem inženiersistēmu atjaunošanā, energoefektīvā apgaismojumā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģijās, ēku vadības sistēmu (BMS) risinājumos un citos energoefektivitāres pasākumos, būs tieša pozitīva ietekme uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi (mazinās enerģijas patēriņš un ar to saistītās emisijas). Vienlaikus uzņēmumiem tie sniedz taustāmus ieguvumus: zemākus ekspluatācijas izdevumus, paaugsinātu darbinieku komfortu un uzlabotu īpašuma vērtību.

Ektivitāte procesos un ražošanā

Efektivitātes uzlabojumus, tai skaitā SEG emisiju samazinājumu, ražošanā var panākt dažādi. Piemēram, pārskatot, digitalizējot un automatizējot ražošanas procesus, aizstājot novecojušas iekārtas ar efektīvākām alternatīvām, izvēloties piemērotākus izejmateriālus.

Šādu ieguldījumu ieguvums neaprobežojas tikai ar enerģijas rēķinu samazināšanu. Tie uzlabo kopējo procesu efektivitāti un produktivitāti, samazina izejmateriālu zudumu vai pārpalikumus. Kā rezultātā produkts vai pakalpojums kļūst konkurētspējīgāks, paverot ceļu arī uz jauniem tirgiem.

Aprites ekonomikas principu piemērošana

Katrs ES iedzīvotājs gadā rada apmēram piecas tonnas atkritumu [1]. Liela daļa no tiem nonāk atkritumu poligonos, piesārņo augsni, izdala metānu un citas siltumnīcefektu izraisošas gāzes. Aprites ekonomikas mērķis ir mainīt šo tendenci, ražošanā patērējot pēc iespējas mazāk resursu, ievērojot ekodizaina principus – remontējot, atkārtoti izmantojot, pārstrādājot, aizstājot jaunas izejvielas ar otrreizējām vai bioloģiskām alternatīvām, kā arī attīstot koplietošanas pakalpojumus.

Videi tas nozīmē mazāk atkritumu, mazāk SEG emisiju un samazinātu pieprasījumu pēc izejmateriāliem. Uzņēmumiem – efektīvāku resursu patēriņu, samazinātas izmaksas, potenciāli jaunas biznesa iespējas. Lielisks piemērs ir olu un olu produktu ražotājs “Balticovo”, kas uzsāka ražot biometānu, kā izjevielu izmantojot tā pamatdarbības blakusproduktu – vistu kūtsmēslus. Bet ieguldījumi, protams, var būt arī mazāk vērienīgi, piemēram, samazināt preču iepakojuma daudzumu vai aizstāt to ar vieglāk pārstrādājiem materiāliem.

Bezemisiju un mazemisiju mobilitāte

Transports ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem. Investīcijas transporta elektrifikācijā samazina gaisa piesārņojumu, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un pazemina trokšņa līmeni pilsētu teritorijās.

Viedokļi par eletroauto pārākumu pār iekšdedzes dzinēju auto dalās un dzirdēts ne mazums diskusiju, kas sākas ar “bet…”. Tomēr arvien vairāk pētījumu un atzinumu apstiprina, ka eletroauto tā kopējā dzīves ciklā ir gan draudzīgāks videi, gan arī izdevīgāks tā lietotājam apkalpošanas izmaksu ziņā. Protams, ne visos sektoros transporta elektrifikācija ir iespējama vai izmaksu ziņā attaisnojama (pagaidām). Tomēr lielai daļai uzņēmumu šis varētu būt viens no vienkāršāk realizējamiem ieguldījumiem savas ietekmes uz vidi mazināšanai.

Ieguldījumi adaptēšanās un noturības pasākumos

Līdz šim sabiedrībā vairāk runāts par nepieciešamajiem pasākumiem klimata pārmaiņu un citu negatīvo ietekmju mazināšanai. Tomēr tikpat svarīgs jautājums ir par spēju pielāgoties izmaiņām vidē, kas jau notikušas un arī tām, kas sagaidāmas pārskatāmā nākotnē.

Par adaptēšanās risinājumiem var domāt no diviem virzieniem. Pirmais – cik noturīga pret klimata un citu pārmaiņu radītajiem riskiem ir jūsu saimnieciskā darbība. Divi riski, ko vēlos izcelt kā piemērus ar ietekmi uz uzņēmuma darbību:

• karstuma viļņu un tropisko nakšu skaita paaugstināšanās, kas izraisa zemāku darba produktivitāti, lielāku risku veselībai un augstākas izmaksas par telpu dzesēšanu. Lai arī šogad Latvijā tropiskās naktis nebija novērojamas, karstuma viļņi tepat Eiropā bija piemērs tam, cik būtiskas var būt to sekas;
• nokrišņu daudzuma palielināšanās, tai skaitā biežākas stipras un ļoti stipras lietusgāzes, kas var radīt īpašumu un infrastruktūras bojājumus, paaugstināt apdrošināšanas izmaksas, apgrūtināt loģistiku, izraisot piegāžu kavējumus vai pat pārrāvumus utt.

Papildu informācijai par Latvijai raksturīgiem apdraudējumiem un pielāgošanās pasākumiem var iepazīties ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam [3], kā arī Valsts civilās aizsardzības plānu [4].

Otra perspektīva – radīt produktus un risinājumus, kas sekmētu pielāgošanās un noturības iespējas citiem: uzņēmumiem, pilsētām, ēku īpašniekiem. Mākslīgā intelekta iespējas agrīnās brīdināšanas sistēmu uzlabošanā, atstarojošu vai atvēsinošu būvniecības materiālu izstrāde, risinājumi, kas ļauj pasargāt ēku apakšstāvu applūšanu stipru lietusgāžu laikā – ir tikai daži piemēri.

IKT, mākslīgais intelekts un digitalizācija

Visbeidzot noteikti jāpiemin arī IKT sektors, kas kļūst par nozīmīgu zaļās pārejas veicinātāju. Investīcijas tehnoloģijās, mākslīgā intelekta risinājumos un digitalizācijā ļauj uzņēmumiem optimizēt enerģijas un citu resursu patēriņu, samazināt radīto atkritumu apjomu, uzlabot, piemēram, loģistikas efektivitāti vai precīzāk monitorēt piesārņojuma līmeni, īsāk sakot – sniedz papildu iespējas mazināt uzņēmuma ietekmi uz vidi un vienlaikus arī uzlabot produktivitāti, samazināt dīkstāvi un izmaksas

“Zaļo” investīciju ieguvumi

Papildinot iepriekš minēto, videi un biznesam draudzīgas investīcijas sniedz pievienoto vērtību vairākos veidos:

• samazina izmaksas: mazāks enerģijas patēriņš un izmantotu resursu, ražošanas pārpalikumu nozīmē zemākas ekspluatācijas izmaksas. Pat nelieli efektivitātes uzlabojumi laika gaitā summējas, dodot jūtamu ietaupījumu;
• mazina riskus: laicīgas investīcijas videi draudzīgos procesos mazina iespēju, ka nākotnē būs jāveic pēkšņas un dārgas pārmaiņas – neatkarīgi no tā, vai to prasīs regulējums, klients vai konkurenti. Adaptācijas pasākumi savukārt pasargā no fiziskiem riskiem, piemēram, plūdiem vai karstuma viļņiem, kas var tieši ietekmēt uzņēmuma darbību;
• paver jaunas iespējas: ilgtspējas kritēriji jau šobrīd nereti ir sastopami gan publiskajos iepirkumos, gan starptautiskajās piegādes ķēdēs. Ieguldījumi jaunu ilgtspējīgu produktu vai procesu attīstībā var pavērt durvis arī pavisam jauniem tirgiem un klientu segmentiem;
• atvieglo finansējuma piesaisti: investori un bankas arvien biežāk vērtē uzņēmumu ilgtspējas sniegumu, pieņemot ieguldījumu lēmumus. Tiek analizēti gan riski, gan iespējas, ko rada uzņēmuma izvēlētā attīstības pieeja;
• palīdz piesaistīt talantus: pētījumi rāda, ka darbinieki, īpaši jaunākās paaudzes, arvien biežāk izvēlas strādāt uzņēmumos ar spēcīgu videi draudzīgu politiku. Deloitte 2025. gadā veiktajā aptaujā aptuveni 70% Gen Z un Millennials respondentu uzsvēruši, ka uzņēmuma ilgtspējas rādītāji ir būtiski viņu darba izvēlei, un 13-15% ir mainījuši darba vietu bažās par uzņēmuma negatīvo ietekmi uz vidi [4]

Faktori, kas kavē ilgstpējīgus ieguldījumus

Aplūkojot divus šogad publicētus pētījumus, kas cita starpā apskata arī faktorus vai barjeras, kas kavē uzņēmumus investēt ilgtspējīgos risinājumos: PWC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025 [5] un Morgan Stanley Ilgtspējīgu ieguldījumu institūta (Institute for Sustainable Investing) aptauja 300 valstīs “Sustainable Signals: Corporates 2025” [6], vērojamas kopīgas tendences ar atsevišķām interesantām niansēm:

1. Nauda ir galvenais šķērslis

Globāli: lielas nepieciešamās investīcijas (High levels of investment required) – 24% respondentu to ierindo starp trim galvenajām barjerām.

Baltijā: 25% respondentu norāda, ka pieejamo finanšu līdzekļu trūkums ietekmē lielā vai ļoti lielā mērā.

2. Regulējuma sarežģītība un politiskā nenoteiktība

Globāli: nenoteiktība par regulējuma un politikas attīstību (Uncertainty over regulatory and government policy outlook) – 14%.

Baltija: regulējuma sarežģītība (piemēram, politikas izmaiņas) – 30% to uzsver kā lielu vai ļoti lielu problēmu.

Redzam, ka Baltijā izteiktāk uzņēmumiem ir grūti orientēties ES ilgtspējas uzstādījumos un ir bažas par pēkšņām politiskā virziena maiņām (kas nav nepamatoti).

3. Nav pietiekoša pieprasījuma no tirgus

Globāli: zema klientu un/vai pasūtītāju interese (Low customer and/or client interest) ir relatīvi zema sarakstā – 10%.

Baltijā pieprasījuma trūkums no ieinteresēto personu puses ir daudz izteiktāks – 46% to atzīmē kā faktoru, kas ietekmē mērenā vai lielā/ ļoti lielā apjomā.

4. Barjeras uzņēmuma iekšienē

Globāli: iekšējās izpratnes trūkums (Lack of internal understanding of current sustainability performance) – 16%, pieredzes un prasmju trūkums (Lack of sustainability experience and skills) – 13%, grūtības pārvērst stratēģiju faktiskā rīcībā (Difficulty translating strategy into tactical action) – 15%.

Baltija: vadības vai valdes atbalsta trūkums – aptuveni 19% to novērtē mērenā vai lielā/ ļoti lielā apjomā.

Kopumā varam secināt, ka globālā mērogā šķēršļi galvenokārt ir finansiāli un tehniski — izmaksas, nenoteiktība un spējas. Baltijā šos šķēršļus pastiprina vājāks pieprasījums un ierobežotāks atbalsts uzņēmuma iekšienē. Jeb citiem vārdiem sakot:

Pasaulē: “Mēs vēlamies to darīt, bet tas ir dārgi un sarežģīti.”

Baltija: “Mēs vēl neesam pārliecināti, ka mums tas ir jādara — un pat ja mēs to darīsim, mums trūkst resursu un vadības atbalsta.”

Ar skatu konkurētspējīgākā nākotnē

Noslēgumā vēlreiz vēlos uzsvērt, ka zaļās investīcijas vairs nav tikai jautājums par uzņēmuma atbildību – tās ir instruments konkurētspējas stiprināšanai un noturības veicināšanai. Jā, šķēršļi pastāv – sākot no finansējuma pieejamības līdz regulējuma sarežģītībai –, taču tie nav nepārvarami, un pirmie soļi šodien var nodrošināt priekšrocības rītdien. Uzņēmumi, kas ilgtspēju uztvers kā iespēju, būvēs gudrāku, spēcīgāku un noturīgāku biznesu nākotnei.

Rakstā izmantotie avoti:

[1] https://www.eea.europa.eu/en/topics/in-depth/waste-and-recycling

[2] https://likumi.lv/ta/id/308330-par-latvijas-pielagosanas-klimata-parmainam-planu-laika-posmam-lidz-2030-gadam

[3] https://likumi.lv/ta/id/317006-par-valsts-civilas-aizsardzibas-planu

[4] https://www.deloitte.com/global/en/issues/work/genz-millennial-survey.html

[5] https://www.pwc.com/lv/lv/about/case-studies/baltijas-uznemumu-vaditaju-aptauja-2025.html

[6] https://www.morganstanley.com/insights/articles/corporate-sustainability-signals-report-2025

Avots: iBizness