Vairāk cerību nekā reāliju

Šis gads tirgus noskaņojuma ziņā, lai uzņēmumi sāktu kotēt savas akcijas biržā, nav bijis veiksmīgākais gan joprojām sakāpinātās ģeopolitiskās situācijas dēļ, gan ASV prezidenta agresīvās tirdzniecības politikas dēļ. Piemēroti emisiju brīži ir laikos, kad finanšu tirgus interese gan par pašiem uzņēmumiem, gan investīciju vidi ir visaugstākā. Uzņēmumi noteikti vēlēsies veikt kapitāla piesaisti labvēlīgos tirgus apstākļos, kas tiem nodrošinātu iespējami plašāko investoru loku, norāda bankas Citadele Baltijas finanšu tirgus daļas vadītājs Ģirts Innis.

Līdz ar to Signet bankas Investment Banking pārvaldes vadītājs Edmunds Antufjevs vērtē, ka no valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kas reālistiski varētu būtu gatavi kotēt savas akcijas biržā 2026. gadā, būtu airBaltic, Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU). airBaltic un akciju kotēšana biržā jau ir kļuvuši par sinonīmiem, bet RNP un LAU pievienošanās sarakstam ļauj cerēt, ka vismaz vienu akciju emisiju var nākamgad sagaidīt.

Ietekmē noskaņojums

Lai arī RNP ir paudis par savu stratēģiju piesaistīt privāto kapitālu 2026. gadā, Ģ. Innis teic, ka līdz šim publiski pieejamā informācija neliecina par uzņēmuma aktīvu gatavošanos šādam solim. Tāpat viņš atzīmē, ka Rīgas ūdens šogad īstenoja veiksmīgu obligāciju emisiju, kas varētu būt solis ceļā uz akciju publiskas emisijas veikšanu. Tomēr uzņēmums nav paudis, ka šobrīd gatavotos šādam solim.

Jāatzīmē, ka arī LAU gadījumā īpašs entuziasms nav jūtams un uzņēmumam vēl ir gana tāls ceļš ejams līdz biržai. Diena jau vēstīja, ka LAU būtu skaidri jākomunicē attīstības plāni – kā tas plāno augt, kā stiprinās konkurētspēju, kā pielāgosies tirgus apstākļiem utt.

Runājot par privāto sektoru, E. Antufjevs atceras, ka dažādās intervijās ar uzņēmumu vadītājiem akciju kotēšanu biržā ir minējuši Storent (tuvāko divu gadu laikā), OC Vision, CleanR, Printful (pirms apvienošanās ar Printify), CrossChem. Kādam akciju kotēšana ir stratēģisks mērķis, kādam tā ir viena no iespējamām alternatīvām kapitāla piesaistei. Lai kvalitatīvi sagatavotos akciju emisijai biržā, ir nepieciešami 1-2 gadi, bet pati gatavošanās biržai jau nav uzņēmuma galvenā darbība – ir jāturpina strādāt, tikt galā ar tirgus izaicinājumiem, uzlabot finanšu rādītājus, tāpēc uzņēmumu nobriešana akciju emisijai parasti ir ilgāks process.

Runājot par potenciālo akciju emisiju skaitu nākamajā gadā, arī Ģ. Innis teic, ka tas ir process, kuram uzņēmumi gatavojas ilgu laiku un kurā iekļauj virkni aspektu, piemēram, finanšu rezultātu atspoguļošanas kultūras pilnveidi, caurspīdīgas un efektīvas korporatīvās pārvaldības izveidi, publiskā tēla veidošanu, komunikācijas veidošanu ar potenciālajiem investoriem u. c. Kad uzņēmums ir gatavs veikt kapitāla piesaisti publiskā emisijā un veicis visus nepieciešamos priekšdarbus emisijas sagatavošanai, nākamais būtiskais faktors ir piemērotākā emisijas brīža izvēle. Tas, vai kādi uzņēmumi lems par publiskas akciju emisijas veikšanu nākamajā gadā, lielā mērā būs atkarīgs no tirgus noskaņojuma.

Privātie izturas piesardzīgi Šāgada sākumā Latvijas Banka ziņoja, ka caur tās vērts papīru smilškasti, pārbaudot savu gatavību iziet biržā, ir izgājuši astoņi uzņēmumi: viens no privātā sektora, viens valsts uzņēmums un sešas Rīgas kapitālsabiedrības. Diemžēl šogad neviens jauns uzņēmums smilškasti nav izgājis. Ir izrādīta interese, taču reālos darbos tas nav īstenojies.

Latvijas Banka, vērtējot iemeslus, secinājusi, ka privātā sektora uzņēmumi nelabprāt dalās ar uzņēmuma informāciju, līdz ar to arī baidās no dalības šādā mehānismā. Taču tas nenozīmē, ka šis atbalsta mehānisms beidz savu darbību. Latvijas Banka turpinās uzrunāt uzņēmumu organizācijas.

«Kopumā privātā sektora interese par kapitāla piesaisti ar biržas starpniecību publiskā emisijā joprojām ir vairāk piesardzīga. Uzņēmēji domā par to un interesējas, tomēr, kā redzams biržā, jaunu Latvijas emitentu skaits ir bijis neliels. Jūtams, ka uzņēmējiem pietrūkst vairāk veiksmīgu piemēru un lielākas kapitāla aprites biržā jeb tirdzniecības aktivitātes, lai izlemtu par labu akciju emisijai,» norāda Ģ. Innis.

Vienlaikus viņš teic, ka pozitīvs signāls ir tas, ka arvien vairāk uzņēmumu izvēlas veikt publisku obligāciju emisiju, kas tiem sniedz būtisku pieredzi informācijas atklāšanā un pasniegšanā, kā arī darbā ar investoriem, tādējādi sperot jau soli tuvāk arī kļūšanai par pilnvērtīgi publisku kompāniju. No tāda aspekta raugoties, iespējams, kāds no līdzšinējiem obligāciju emitentiem var lemt arī par kapitāla daļu publisku kotāciju un papildināt Baltijas biržas biedru sarakstu.

Labs sākums

«Obligāciju emisija var būt ļoti labs sākums akciju kotēšanai biržā pēc vairākiem gadiem, jo ceļā uz obligāciju emisiju uzņēmumi ir spiesti veikt izmaiņas pārvaldībā, ziņošanā investoriem u. c. Darbs ar investoriem nav nemaz tik vienkāršs. Pēc tam akciju emisijā kā nākamajā solī daļa no priekšdarbiem jau ir veikta. Bet tas prasa jau pavisam citu atvērtību un gatavību no uzņēmumiem,» teic Signet Asset Management valdes priekšsēdētājs Pēteris Stepiņš.

Piemēram, obligāciju investoram tik ļoti nerūp uzņēmumu finanšu rādītāji, ja vien, protams, nav kardinālu izmaiņu un kamēr tiek maksāti kuponu procenti. Savukārt akciju cenas biržā svārstās, un lielam uzņēmumam ir daudz investoru, lielāka interese no medijiem, līdz ar to uzņēmumiem jābūt gataviem atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Ja kādam uzņēmumam neiet labi, ir jāstāsta, kāpēc tā. P. Stepiņš atzīmē: var būt arī tā, ka uzņēmuma vadītājs, kurš ir bijis obligāciju periodā, vairs neiederēsies laikā, kad uzņēmums ir akciju biržā. Nepieciešama lielāka atvērtība.

Jāīsteno mērķis

Jāatzīmē, ka valdības mērķis ir sasniegt 9% tirgus kapitalizāciju no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2027. gadam. Latvijas akciju tirgus kapitalizācija 2024. gada beigās sasniedza vien aptuveni 1% no IKP.

«Valstiskā līmenī būtu svarīgi apzināties, ka kaut cik nozīmīgs akciju kapitāla tirgus Latvijā pats no sevis neattīstīsies. Ja reiz valsts deklarē, ka vēlas redzēt attīstītāku kapitāla tirgu, tad valstiskā un nevis uzņēmumu vadību līmenī arī jālemj par to, kurus uzņēmumus un kā dēļ vest uz biržu. Ir grūti radīt labu pirmo iespaidu ar otro reizi. Lēmumi par to, kuri valsts vai pašvaldību uzņēmumi būs pirmie, kas tiks piedāvāti plašākai sabiedrībai, nedrīkst būt pašplūsmas procesa vai spiestu vajadzību iznākuma rezultāts,» teic Swedbank Korporatīvo finanšu un kapitāla tirgus nodaļas vadītājs Raimonds Krūza.

Avots: Diena; Dace Skreija