Sniedz arvien lielāku artavu

Bez mazumieguldītājiem vietējais kapitāla tirgus nevar attīstīties

Tikko akcijas kotēt biržā sāka kreditēšanas uzņēmums Eleving Group, šobrīd (līdz 29. novembrim) notiek pieteikšanās uz kafijas ražotāja Kalve Coffee akcijām. Tāpat Latvijā ir gaidāmi gan privāto uzņēmumu, gan valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju publiskie piedāvājumi. Līdz ar to svarīgi izvērtēt, cik lielu lomu varētu spēlēt mazumieguldītāji (Latvijas un pārējo Baltijas valstu) šajos publiskajos akciju piedāvājumos.

Piemēram, Eleving Group sākotnējais akciju piedāvājums piesaistīja 28% mazumieguldītāju un 72% institucionālo investoru. Protams, arī paši uzņēmumi ir ļoti dažādi – salīdzinoši mazs uzņēmums (Kalve Coffee), ar lielu un vietēju klientu bāzi (Rīgas Namu pārvaldnieks) un starptautiska lidsabiedrība (airBaltic).

Mazumieguldītājiem, Latvijas un Baltijas valstu uzņēmumiem kotējot savas akcijas biržā, ir nozīmīga loma, tomēr lielākās emisijās to īpatsvars procentuāli samazinās.

“Lielie institucionālie ieguldītāji dod priekšroku apjomīgām emisijām, jo tās nodrošina pietiekamu ieguldījumu apjomu un likviditāti otrreizējā tirgū. Pamatojoties uz iepriekšējiem uzņēmumu akciju emisijām rezultātiem, nākotnes publiskajos piedāvājumos varētu sagaidīt līdzīgas tendences Baltijas tirgū,” prognozē Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītājs Edmunds Antufjevs.

Ietekmē uzņēmums

Eleving Group sākotnējā akciju emisijā piedalījās gandrīz trešdaļa mazumieguldītāju, savukārt E. Antufjevs vērtē, ka Kalve Coffee plānoto 1,5 miljonu eiro emisijas apjoma dēļ nebūs piemērota institucionālajiem investoriem. Līdz ar to uzņēmums varētu piesaistīt lielāku mazumieguldītāju īpatsvaru, jo tā piedāvājums vairāk rezonē ar vietējo sabiedrību un investoriem, kuri meklē pazīstamus zīmolus.

Savukārt starptautiski zināmais airBaltic, kas plāno akciju emisiju līdz pat 300 miljonu eiro apmērā, visticamāk, piesaistītu galvenokārt institucionālos investorus.

Piemēram, Swedbank dati (uz 31.09.2024.) liecina, ka kopējais ieguldītāju skaits, kam kontā ir kāds vērtspapīrs, divu gadu laikā pieaudzis par 51%, savukārt kopējie bankas klientu ieguldītie aktīvi par 71%. Kopš gada sākuma investoru skaits audzis par 30%, bet aktīvu apjoms – par 28%. Kopumā Swedbank klienti deviņu mēnešu laikā ir ieguldījuši 47 miljonus eiro, kas ir par 53% vairāk nekā par visu 2022. gadu un 94% no visā 2023. gadā veiktajiem ieguldījumiem.

Te gan jāņem vērā, ka Swedbank populāri ir pašas bankas veidotie Robur fondi, un tajos arī redzams vislielākais pieaugums. Lielākas naudas plūsmas bija vērojamas tieši Robur fondos – 28,93 miljoni eiro –, bet obligācijās un biržā tirgotos fondos (ETF) – 7,73 miljoni eiro katrā. Savukārt Baltijas akciju ieguldītāju skaitā ir vērojama neliela piebremzēšanās.

Kopš gada sākuma šādu bankas klientu skaits ir samazinājies par 1,47%. Toties obligāciju segmentā to skaits ir audzis visstraujāk – divu gadu laikā par 399% un kopš gada sākuma – par 96%. Šādas tendences tiek saistītas ar zināmu atdzišanu Baltijas akciju frontes pusē un investoru daudz aktīvāku pāriešanu uz obligācijām.

Obligāciju gads

Atšķirībā no akciju publiskajiem piedāvājumiem Latvijā ļoti aktīvi šobrīd ir uzņēmumi ar obligāciju emisijām.

No vienas puses, mazumieguldītāji var palīdzēt samazināt obligāciju procentu likmes, no otras, mazumieguldītāji ir kļuvuši atvērtāki lielākam riskam un peļņai.

«2024. gads noteikti ir izteikts obligāciju gads visā Baltijā tieši mazumieguldītāju intereses dēļ, turklāt vairākas publiskās emisijas ar zemu minimālo apjomu kļūst pieejamākas mazumieguldītājiem, palielinot to īpatsvaru,” skaidro E. Antufjevs. Piemēram, DelfinGroup piesaistīja 15 miljonus eiro ar vairāk nekā 2700 investoriem, no kuriem 60% bija no Latvijas. Grenardi pirmā emisija piesaistīja 12 miljonus eiro, un pieprasījums pārsniedza piedāvājumu par 75%, kopā sasniedzot 21 miljona eiro pieprasījumu, kur lielāko daļu veidoja Latvijas investori. Otrā emisija piesaistīja 7,85 miljonus eiro un 590 investorus, no kuriem 86% bija no Latvijas.

E. Antufjevs norāda, ka vietējās bankas ir labi pastrādājušas, lai padarītu gan akciju, gan obligāciju sākotnējās parakstīšanas orderu izlikšanu ērtu un saprotamu, un iedzīvotāji to labprāt izmanto. Viņš zina investorus, kas neseko līdzi biržas ziņām, bet reizi nedēļā ieiet savā bankā un apskatās, kādi vērtspapīru piedāvājumi tur ir pieejami. Internetbanka ir Latvijas mazumieguldītāju kapitāla tirgus veikala skatlogs. Lielākā atšķirība starp Igaunijas, Lietuvas un Latvijas mazumieguldītāju obligāciju darījumos ir tāda, ka Latvijas mazumieguldītāji lielākoties iegādājas obligācijas tikai tad, kad tās tiek piedāvātas publiskā piedāvājumā.

Bet Igaunijas un Lietuvas investori ir daudz aktīvāki otrreizējā tirgū, kur bieži vien var atrast labākas obligāciju iegādes iespējas nekā tā paša uzņēmuma paralēla publiskā obligāciju emisija.

Nevar bez mazajiem

Bez mazumieguldītājiem (tikai ar institucionālajiem investoriem) vietējais kapitāla tirgus nevarēs attīstīties. Baltijas kapitāla tirgus konferencē Citadele bankas ekonomists Kārlis Purgailis norādīja, ka no 8,7 miljardiem eiro, kas ir uzkrāti pensiju otrajā līmenī, apmēram 20% tiek pārvaldīti pasīvi, ieguldot dažādos indeksu fondos, bet šie fondi neiegulda Baltijas valstīs. Vēl 30% tiek pārvaldīti daļēji pasīvi, un līdz ar to apmēram puse no visiem šiem ieguldījumiem nenonāk vietējā tirgū.

“Valsts un pašvaldību uzņēmumu daļējai akciju kotēšanai biržā ir nolūks aktivizēt Latvijas mazumieguldītājus, ko varēja novērot Igaunijā un Lietuvā. Šobrīd Latvijā mazumieguldītāju segments atrodas miera stāvoklī, iedzīvotāji lielākoties naudu tur bankās.

Un līdz ar mazumieguldītāju kūtrumu nav otrreizējā tirgus biržā. Tāpēc pensiju pārvaldnieki bieži vien tikai pērk uzņēmumu akcijas, obligācijas (buy and hold stratēģija), un nenotiek aktīva tirdzniecība.

Tirgus nevar būt likvīds bez mazumieguldītājiem, un lielie valsts uzņēmumi varētu aktivizēt tirgu,” vērtē K. Purgailis.

Šogad Baltijas biržu uzņēmumu akciju tirdzniecības apgrozījums vidēji mēnesī ir virs 30 miljoniem eiro, tas ir ļoti maz. Līdz ar to ir jādomā ne tikai par jaunu uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, bet arī par otrreizējo tirgu.

Igaunijas un Lietuvas investori ir daudz aktīvāki otrreizējā tirgū

“KALVE COFFEE plānoto 1,5 miljonu eiro emisijas apjoma dēļ nebūs piemērota institucionālajiem investoriem. Līdz ar to uzņēmums varētu piesaistīt lielāku mazumieguldītāju īpatsvaru, jo tā piedāvājums vairāk rezonē ar vietējo sabiedrību un investoriem, kuri meklē pazīstamus zīmolus,” vērtē Edmunds Antufjevs.

Avots: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/sniedz-arvien-lielaku-artavu-14327277