Skandināvijā pieaugošais uzņēmumu bankrotu skaits nav katalizators ekonomikas recesijai Baltijas valstīs

Skandināvijā strauji augošais uzņēmumu bankrotu skaits ir izraisījis diskusijas par situācijas potenciālo ietekmi uz Baltijas valstīm, tomēr, visticamāk, panikai nav pamata, un tas nav katalizators ekonomikas recesijai Baltijas valstīs, norāda “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Baltijas valstis demonstrē lielāku noturību, saglabājot samērā mērenu parāda slogu un stabilu ekonomisko vidi.

Idelsons skaidro, ka ekonomiskā nenoteiktība turpina radīt spiedienu uz Zviedrijas un Somijas uzņēmumiem, pieaugot bankrotu skaitam gan lielu, gan mazu uzņēmumu vidū. Tajā pašā laikā pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmumi ir spiesti atlaist darbiniekus, un investīcijas, piemēram, Zviedrijas uzņēmējdarbībā ir vēsturiski zemā līmenī.

Skandināvijas nekustamo īpašumu un celtniecības sektors ir piedzīvojis vislielāko bankrotu skaitu pēdējos gados, ko ietekmējušas augstās procentu likmes un lielie mājsaimniecību parādi, informē Idelsons. Piemēram, Zviedrijas nekustamo īpašumu sektorā aizņemšanās izmaksas ir palielinājušās no 1,7% 2021.gadā līdz vidēji 5% 2023.gadā.

Nekustamo īpašumu un celtniecības nozares lejupslīde Zviedrijā sākās, kad Zviedrijas Centrālā banka (“Riksbank”) 2022.gada aprīlī pēc vairāk nekā septiņus gadus ilga nulles vai zemāka procentu likmju līmeņa sāka tās palielināt, 2023.gada jūnijā likmes sasniedza 3,75%, izraisot dzesējošu efektu nekustamo īpašumu tirgū, norāda Idelsons. Situāciju ir saasinājuši arī papildu faktori, tostarp pēdējos gados vājā Zviedrijas krona un ārzemju darbaspēka pakāpeniska aizplūšana.

Šie apstākļi ir izraisījuši strauju nekustamā īpašuma pieprasījuma kritumu un būvniecības aktivitātes ievērojamu palēnināšanos, atzīst Idelsons. Līdzīga situācija vērojama arī Somijā, kur nekustamā īpašuma nozarē ir vislielākais bankrotu īpatsvars. Savukārt Baltijas valstis šajā periodā ir demonstrējušas lielāku noturību, saglabājot mērenu parāda slogu gan mājsaimniecībās, gan korporatīvā segmentā.

Idelsons informē, ka Latvijā būvniecības izmaksas ir nostabilizējušās, un nekustamo īpašumu tirgū, kas ir ļoti svarīgs ekonomikas sektors, vērojamas pozitīvas tendences. Idelsons uzskata, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju lejupslīde pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbību kopumā, tomēr, lai gan pašreizējā tendence ir likmju samazināšana, tas neturpināsies mūžīgi. Idelsons prognozē, ka ECB procentu likmes apstāsies pie aptuveni 2,5%, kas tiek vērtēts kā jauns normāls līmenis. Šāds likmju līmenis Idelsona ieskatā radīs stabilu vidi uzņēmējdarbībai un finanšu plānošanai, kas ļauj uzņēmējiem pieņemt stratēģiskus lēmumus bez bažām par dramatiskām izmaiņām.

Salīdzinājumā ar periodu, kad procentu likmes bija 0%, jaunais 2-3% līmenis veido prognozējamu pamatu ilgtspējīgai biznesa attīstībai, norāda Idelons. Savukārt, ja ECB izvēlētos procentu likmju līmeni ap 4% vai augstāku, tas būtu ievērojams izaicinājums uzņēmumiem, kuri nesen pieraduši pie zemas procentu likmju vides. Baltijas valstīm šāda scenārija risks ir mazāks, pateicoties zemākam parāda slogam un stabilai banku sistēmai, komentē Idelsons.

Mājsaimniecību un uzņēmumu parāda slogs Baltijā ir ievērojami zemāks nekā Skandināvijā, uzsver Idelsons. Zviedrijā mājsaimniecību parāda līmenis 2023.gadā sasniedza 85% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tostarp hipotekārie parādi veido 83% no mājsaimniecību parādiem, kamēr Latvijā tas bija tikai 22% (hipotekārie parādi veido 60% no mājsaimniecību parādiem). Lietuvā šī attiecība ir 28%, kamēr Igaunijā 30%.

Tas pats attiecas uz uzņēmumu parāda slogu, kas Zviedrijā ir 92,4% pret IKP, Latvijā – 38,7% pret IKP. Kopš 2008.gada Skandināvijas banku atzari Baltijā ir ieviesuši konservatīvāku kreditēšanas politiku salīdzinājumā ar saviem vietējiem tirgiem, kamēr Skandināvijā zemas procentu likmes veicināja agresīvu kreditēšanu un mājsaimniecību parādu uzkrāšanos, skaidro Idelsons.

Kā piemēru Baltijas konservatīvai kreditēšanas pieejai Idelsons min Latvijas banku kreditēšanas dinamiku. Laikā no 2009. līdz 2023.gadam kopējais izsniegto kredītu apjoms Latvijā pieauga tikai par 2,8%. Savukārt Zviedrijā tas pats rādītājs pieauga par 36,1%.

Šis zemais kreditēšanas līmenis var šķist kā izaugsmes ierobežojums, tomēr tas arī samazina sistēmisko risku, skaidro Idelsons. Viņaprāt, Latvijas banku sistēma ir samēra labi kapitalizēta un gatava potenciāliem satricinājumiem. 2023.gadā Latvijas banku sistēmas kapitāla pietiekamības rādītājs bija 19,6%, kas ir virs 15% līmeņa, un klasificēts kā labi kapitalizēts, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti.

Idelsona ieskatā Latvijas piesardzīgā kreditēšanas politika arī turpmāk būs nozīmīgs faktors, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi. Idelsons norāda, ka Latvijas Bankas kā regulatora piekoptā politika pēdējos gados ir kļuvusi par būtisku atbalstu bankām un kapitāla tirgus dalībniekiem, īstenojot riskos balstītu pieeju. Šāda pieeja palīdz bankām efektīvāk pielāgoties regulācijām un veicina ilgtspējīgu attīstību, stiprinot kopējo finanšu sistēmu. Tas dod pozitīvu pienesumu gan vietējiem, gan starptautiskajiem investoriem, uzsver Idelsons.

Viņš piebilst, ka Latvijas ēnu ekonomikas augstais līmenis var tikt uzskatīts par negaidītu sabiedroto šajā kontekstā, palīdzot saglabāt zemāku parādu līmeni. Lai gan lielāka ēnu ekonomika veicina kredītu pieprasījuma ierobežošanu, tā arī samazina banku sektora atkarības risku no aizdevumiem, skaidro Idelsons.