Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, portālam Delfi.lv sniedz komentāru par zviedru investoru investīcijām Latvijā un runām par viņu iziešanu no Latvijas

Šogad jau izskanējusi informācija par diviem būtiskiem zviedru investoru lēmumiem attiecībā uz Latvijas tirgu, kas daļā sabiedrības raisījis bažas, ka zviedru investori masveidā pamet mūsu valsti. “Delfi Bizness” pētīja, kāda pēdējos gados bijusi zviedru investīciju dinamika Latvijā, kā arī uzklausīja atbildīgo institūciju un ekspertu viedokli par investoru pašreizējo noskaņojumu. 

Jāatgādina – šā gada janvārī Zviedrijas meža nozares koncerns “Södra” informēja, ka sācis meža īpašumu un ar tiem saistīto darbību atsavināšanas procesu Baltijā. Tirgū tika izlikti apmēram 2% no Latvijas kopplatības. Tālāka informācija par šī darījuma progresu nav sekojusi.  

Savukārt pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Zviedrijas koncerns “ICA Gruppen” mazumtirgotāju “Rimi Baltic” nolēmis pārdot Dānijas mazumtirdzniecības uzņēmumam “Salling Group”. Darījuma cena – 1,3 miljardi eiro. 

“Delfi Bizness” rīcībā esošie dati liecina, ka abi šie uzņēmumi ir starp lielākajiem zviedru investoriem Latvijā. Iepriekš iezīmējušās arī iespējamas pārbīdes telekomunikāciju sektorā. 

Ievērojama daļa kopējā ainā 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Laura Štrovalde informē, ka šobrīd 30,5% no visām uzkrātajām investīcijām Latvijā, kuras pārsniedz 25,8 miljardus eiro, ir ieplūduši tieši no Zviedrijas. Arī 2024. gadā ar LIAA līdzdalību esot uzsākti vai jau realizēti trīs investīciju projekti par 14,6 miljoniem eiro.  

“Šobrīd mums nav indikāciju, ka Zviedrijas investori mainītu savu nostāju par investīcijām Latvijā,” apgalvo Štrovalde. Arī kopējās sarunas ar Zviedrijas kapitāla uzņēmumiem Latvijā esot uz sadarbību un attīstību vērstas. “Šobrīd mūsu investīciju portfelī ir vairāki desmiti investīciju projektu sadarbībā ar Zviedrijas uzņēmumiem,” pauž Štrovalde. 

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīcībā neesot informācijas, kas liecinātu par Zviedrijas investoru masveida aiziešanu no Latvijas tirgus. To “Delfi Bizness” apliecināja FICIL politikas eksperts Arnolds Arnis Ābelīte. “Protams, starptautiskās vides attīstība un ekonomiskie faktori var radīt bažas investoru vidū, taču šobrīd nav pamata apgalvot, ka Zviedrijas investori plāno masveidā atstāt Latvijas tirgu,” viņš pauda.  

Saskaņā ar FICIL 2024. gadā veikto pētījumu par investīciju vidi Latvijā (“Sentiment Index”) 67% no ilgtermiņa investoriem plāno turpināt investīcijas Latvijā, kas norādot uz stabilu uzticību tirgum. 
Augoša tendence 

Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis, analizējot faktiskos datus par ārvalstu tiešajām investīcijām mūsu valstī, secinājis, ka Zviedrijas tiešās investīcijas Latvijā kopš 2021. gada beigām līdz 2024. gada trešā ceturkšņa beigām ir palielinājušās par 1,85 miljardiem eiro. Arī viņš uzsver, ka Zviedrija ir izteikta līdere tiešo investīciju apjoma ziņā, kopējām investīcijām sasniedzot 7,86 miljardus eiro. Tuvākās sekotājas investīciju apjoma ziņā ir Igaunija ar 3,44 miljardiem eiro un Lietuva ar 2,12 miljardiem eiro. 
“Lai arī pieejamie dati ir pusotru ceturksni veci, spriežot pēc tiem, nekas neliecina par Zviedrijas investoru masveida aiziešanu no Latvijas, samazinot savas investīcijas. Gluži pretēji, investīciju apjoms palielinās, 2024. gada deviņos mēnešos pieaugot gandrīz par pusmiljardu eiro,” komentē Purgailis.  

Bijuši pārāk optimistiski 

“Zviedrijas kapitāls kopš 1998. gada un Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā bija kļuvis par dominējošu spēlētāju Latvijas ārvalstu investīciju kontekstā. Zviedru investori ir vēsturiski ieguldījuši dažādos sektoros, tai skaitā banku sektorā, un būtiskākie ieguldījumi tika veikti līdz 2008. gada finanšu krīzei,” stāsta “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. 

Tomēr, pēc viņa vārdiem, jau kādu laiku zviedru investori apzinoties, ka “ir pārinvestējuši un bijuši pārāk optimistiski attiecībā uz riskiem Latvijā un Baltijas reģionā”.  

“Sakritības dēļ pēdējā laikā dažādu nozaru zviedru investori vienlaikus paziņojuši par iziešanu no Latvijas tirgus, taču tas nenorāda uz tendences pastiprināšanos. Piemēram, “Rimi” pārdošana Dānijas kompānijai apliecina, ka Ziemeļeiropas investoru interese par Latvijas tirgu saglabājas. Kopumā ārvalstu investori joprojām aktīvi interesējas par ieguldījumiem Latvijā un Baltijā, kas norāda uz stabilu reģiona pievilcību,” pauž “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs. 

“Kopumā zviedru investoru pakāpeniskā aiziešana no dažādiem sektoriem ir ilgstošs process, kas saistīts ar vēsturisko pārinvestēšanu. Tādēļ pēdējie notikumi nav uzskatāmi par jaunu tendenci vai tiešu reakciju uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju,” viņš akcentē.  

Arī zviedru investoru vēlme iziet no “Tet” un LMT nav jaunums – šis process ir bijis zināms jau ilgstoši un sarunas ar Latvijas valdību ir bijušas sarežģītas, par iespējamām pārbīdēm telekomunikāciju jomā saka Idelsons. “Iespēja, ka šogad darījums tiks noslēgts un viņi pārdos savu līdzdalību, ir ilgstošo sarunu rezultāts un būtu vērtējams pozitīvi, jo Latvijas interesēs ir šo uzņēmumu straujāka attīstība, ko bieži vien bremzēja tieši Zviedrijas investors “Telia”,” viņš vērtē. 

Darījumu skaits krities 

Zviedrijas investīcijas Latvijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījušās, taču ir vērojamas tendences, kas liecina par šo investoru intereses mazināšanos Baltijas reģionā, “Delfi Bizness” norāda “Lursoft” valdes loceklis Ainārs Brūvelis. Viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas par to liecina, ir darījumu aktivitāte. Pēdējos gados tā ir samazinājusies, un 2024. gadā Zviedrijas uzņēmumi Latvijā veikuši tikai 137 darījumus, kas ir aptuveni trīs reizes mazāk nekā iepriekš. 

Šī tendence atspoguļo kopējo attieksmes maiņu pret Baltijas valstu tirgu, ko, pēc Brūveļa domām, ietekmē ne tikai reģiona ģeopolitiskā situācija, bet arī ekonomiskie faktori, tostarp maksātspējas rādītāji. Par to liecinot arī “Rimi Baltic” pārdošanas darījums, kas ir viens no nozīmīgākajiem pēdējā laika darījumiem Baltijā. Tomēr, raugoties tikai no investīciju viedokļa, Brūvelis norāda, ka “Rimi Baltic” ieguldījumu apjoms nav bijis īpaši liels – tie ir vien padsmit miljoni eiro. Krietni būtiskāka ir darījuma netiešā ietekme, kas saistīta ar veikalu tīkla apjomu, darbinieku skaitu un kopējo mazumtirdzniecības sektora attīstību. 

Pēc Brūveļa teiktā, “Rimi Baltic” pārdošanai, visticamāk, ir vairāki iemesli, no kuriem galvenais nav tikai ģeopolitiskā situācija, bet arī ekonomiskā vide. Latvijas tautsaimniecība neuzrāda izaugsmi, un tas visdrīzāk ir viens no faktoriem, kas licis pieņemt šo lēmumu. “Zviedrija ir labklājības valsts, un “Rimi” tradicionāli orientējas uz Skandināvijas tirgu, kur dzīvo turīgi cilvēki. Ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju, ir grūti saskatīt izaugsmes perspektīvas šajā segmentā,” skaidro “Lursoft” valdes loceklis. 

Turklāt nākotnes prognozes arī nešķiet iepriecinošas – demogrāfiskā situācija Latvijā pasliktinās un sabiedrības attieksme pret darbaspēka imigrāciju tuvākajā laikā, visticamāk, nemainīsies. Šo faktoru kombinācija, pēc Brūveļa domām, bijusi būtiska, pieņemot lēmumu par “Rimi Baltic” pārdošanu. 

Tikmēr jaunais īpašnieks – Dānijas uzņēmums – jau ir nostiprinājies tirgos, kuros dominē zemāka cenu segmenta veikali, piemēram, Polijā un Vācijā. Tas arī izskaidrojot uzņēmuma interesi par šo darījumu – tieši šajā segmentā tas saskata lielāko izaugsmes potenciālu.

Avots: https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120064692/zviedru-ieguldijums-ap-30-no-visam-investicijam-latvija-vai-vini-patiesam-masveida-dodas-prom