Nestimulē ieguldījumus vietējā tirgū

Atvērto fondu izplatīšanas jautājumi Baltijā ir ļoti svarīgi, bet šobrīd iespējas piesaistīt atvērto fondu ieguldītājus ārpus mātesbankas klientu loka ir ļoti ierobežotas, praktiski neiespējamas.

“Saistībā ar vietējā tirgus investoriem galvenā problēma saistās ar naudas atmazgāšanas novēršanas (Anti Money Laundering) un “zini savu klientu” (Know Your Customer) prasībām. Pārvaldniekiem attiecībā uz fonda ieguldītājiem jāpiemēro visas šīs prasības, padarot to ļoti grūti izpildāmu ārpus vienas finanšu iestāžu grupas. Šo prasību izpilde būtu jānodrošina finanšu instrumentu konta apkalpotājiem, kas veic klientu līdzekļu norēķinus, – parasti tās ir bankas. Fondu pārvaldnieki varētu plašāk paļauties uz šo banku veiktajām analīzēm, pilnībā nedublējot šo procesu,” saka CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Signet Asset Management Latvia valdes priekšsēdētāja Pētera Stepiņa redzējuma pamatā ir vienkāršota, riskos balstīta pieeja. Ņemot vērā, ka ieguldītāju līdzekļi nāk no Latvijas vai citu ES dalībvalstu kredītiestādēm, kur jau ir veikta klientu un to līdzekļu izcelsmes izpēte, dubulta pārbaude no fondu pārvaldnieku puses standarta situācijā šķiet lieka. “Rosinām veidot procesu, kura pamatbūtība ir – standarta situācijā pārvaldnieks pārliecinās, ka maksājums nāk no paša topošā ieguldītāja konta, un pārbauda potenciālo ieguldītāju tikai sankciju sarakstos, bet padziļināta izpēte un papildu informācijas pieprasīšana no ieguldītāja pamata bankas notiktu tikai tad, ja parādītos specifiskas paaugstināta riska pazīmes,” norāda P. Stepiņš.

Var atrisināt

Šobrīd notiek diskusijas ar Latvijas Banku par iespējām šīs prasības mainīt. Nozare raugās samērā optimistiski, ka šo jautājumu tuvākajā nākotnē izdosies atrisināt ar regulatora iesaisti. Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis skaidro, ka ieguldījumus var veikt arī no citas bankas, taču ir jāveic klientu izpēte. Tas ir jādara saskaņā ar riska izvērtējumu, un tas nozīmē, ka līdzekļu izcelsme ir jānoskaidro tikai paaugstināta riska gadījumos.

“Praksē, lai ieguldījumu fonda pārvaldītājam nebūtu jāveic izpēte, tiek izvēlēts risinājums, ka fondu daļas tiek piedāvātas tikai turētājbankas vai bankas, kam pieder pārvaldes sabiedrība, klientiem, jo tādējādi ir iespējams saņemt šīs izpētes no bankām. Lielā daļā gadījumu fondu daļu pirkšana ir saistīta ar zema riska darījumiem,” atzīmē K. Markovskis.

Ierobežo konkurenci

Šis temats ir svarīgs Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, jo pašreizējā situācija rada mākslīgas barjeras vietējiem pārvaldītājiem un ierobežo konkurenci. “Attiecībā uz konkurenci situācija ir nevienlīdzīga. Lielajām bankām ir plašs klientu loks, kam tās piedāvā savus produktus. Savukārt mazākie tirgus dalībnieki, kas bieži vien piedāvā unikālas un specifiskas investīciju stratēģijas tieši Baltijas reģionā, paliek aiz slēgtām durvīm, jo klienti nevēlas iet cauri laikietilpīgajam konta atvēršanas procesam vēl vienā bankā,” norāda P. Stepiņš.

Kā vēl vienu vietējo investoru piesaistes problēmu K. Purgailis min finanšu pakalpojumu tirgus konjuktūru. “Lielās skandināvu bankas ekonomisku apsvērumu dēļ nav ieinteresētas saviem klientiem izplatīt ne savā grupā izveidotos un pārvaldītos ieguldījumu fondus. Eiropas MiFID II regulējums kopš 2018. gada sarežģī, praktiski liedz fondu pārvaldniekiem monetāri stimulēt izplatītājus, lai tie konkrētus fondus piedāvātu saviem klientiem. Šis regulējums ir izrādījies labvēlīgs lieliem starptautiskiem fondu pārvaldniekiem, izspiežot mazo pārvaldnieku piedāvājumus no plašā tirgus. Šo problēmu esam izgaismojuši dažādos vietējos un starptautiskos forumos, tomēr reālu risinājumu tuvākajā laikā neredzam,” atzīst K. Purgailis.

Vietējie saprot

Jāņem vērā, ka ārvalstu lielie fondu pārvaldnieki Latvijas tirgū nav un, visticamāk, nebūs aktīvi. Tam ir divi galvenie iemesli: tirgus dziļums – Latvijas tirgus globālā mērogā ir pārāk mazs, ģeopolitika – atrašanās kaimiņos Krievijai liek globālajiem spēlētājiem mūs vērtēt kā paaugstināta riska zonu.

“Tāpēc vietējie fondu pārvaldnieki ir tie, kas vislabāk saprot un ir gatavi ieguldīt mūsu reģiona uzņēmumos, bet pašreizējie ierobežojumi kavē kapitāla plūsmu Latvijas ekonomikā. Ja vēlamies attīstītu un dzīvotspējīgu kapitāla tirgu, ir jāmazina barjeras, kas šobrīd apgrūtina Latvijas iedzīvotājiem iespēju vienkārši ieguldīt Latvijas fondos,” pauž P. Stepiņš.

Piemēram, CBL Eastern European Bond Fund aptuveni 25% no aktīviem iegulda Baltijas fiksēta ienākuma instrumentos, un, fonda apjomam straujāk augot, šie ieguldījumi sniegtu nozīmīgāku atbalstu vietējā kapitāla tirgus attīstībai. Tāpat Signet Baltic Bond Fund iegulda to uzņēmumu obligācijās, kuri ir dibināti, darbojas vai kuru galvenais birojs ir kādā no Baltijas valstīm.

Attiecībā uz ārvalstu investoriem K. Purgailis atgādina, ka tikai pirms pāris gadiem ir izdevies atrisināt ierobežojumus ar fondu apliecību turēšanu ieguldītāju kontos ārpus Baltijas, jo pēc nozares uzņēmumu iniciatīvas viens no lielākajiem depozitārijiem Eiropā Clearstream iekļāva Baltijā reģistrētu atvērto ieguldījumu fondu apliecības savā apkalpojamo finanšu instrumentu sarakstā.

“Tas ļauj ārvalstu investoriem tiešā veidā turēt un veikt pārvedumus ar Baltijas atvērto fondu apliecībām, tomēr sarežģījumi saglabājas ar darījumu rīkojumu iesniegšanu. Lai izmantotu kādu no fondu izplatīšanas platformām, kas šos rīkojumus apstrādā, pārvaldnieki saskaras ar nesamērīgām regulatora prasībām, pielīdzinot platformas pakalpojumus deleģētam izplatīšanas procesam. Šo platformu izmantošana pārvaldniekiem kļūst ekonomiski nepamatota nesamērīga papildu operacionālā sloga dēļ. Šo prasību izmaiņām šobrīd nav redzama tuvākā laika atrisinājuma, neskatoties uz mūsu iniciētajām diskusijām ar Latvijas Banku,” norāda K. Purgailis.

Viņš secina, ka kopumā visi šie izaicinājumi ir ļoti ierobežojuši atvērto fondu industrijas attīstību Latvijā, rezultātā cieš arī reģionālā kapitāla tirgus attīstība. “Tā ir problēma, kas Latvijā ir traucējusi attīstīties fondu tirgum. Līdz ar to mums Latvijā ir tikai divi pārvaldnieki ar atvērtajiem fondiem. Un tā mēs zaudējam citām valstīm,” rezumē P. Stepiņš.

Avots: Diena.lv; Dace Skreija