Labs gads vietējām obligācijām

Vērtējot Baltijas uzņēmumu starptautiskās un vietējās obligāciju emisijas, 2025. gads ir bijis labāks par iepriekšējo. Obligāciju tirgus tiešām ir uzņēmis apgriezienus. Līdere šajā jomā ir Igaunija, kur mājvieta ir daudziem uzņēmumiem, kas emitējuši starptautiskās obligācijas, Igaunijai seko Lietuva un tad Latvija. Bet, atrēķinot starptautiskās emisijas, jo tik mazā tirgū kā mūsējais starptautisko obligāciju emisijas nedaudz kropļo statistiku, redzams, ka arī vietējo obligāciju emisijām ir bijis ļoti labs gads. Kaut Signet bankas Investment Banking pārvaldes vadītājs Edmunds Antufjevs atzīmē, ka nav tā, ka pieaugums būtu mērāms reizēs.

Skatoties tikai uz vietējo obligāciju emisijām, Latvijai un Lietuvai skaitļi ir aptuveni līdzīgi – virs 400 miljoniem eiro katrai (pagājušā gada 11 mēnešos), Igaunijā – nedaudz mazāk. Kopumā var teikt, ka Baltijas obligāciju jauno emisiju tirgus ir diezgan sabalansēts starp trim valstīm. Turklāt pēdējos gados ap 100 uzņēmumu Baltijā katru gadu ir emitējuši obligācijas un kopumā tendence ir augšupejoša. Uzņēmumu skaita ziņā visaktīvākā ir Lietuva, bet Latvija un Igaunija ir līdzīgas. «Pēdējos gados vērojamas būtiskas pārmaiņas un Baltijas obligāciju tirgus, īpaši Latvijā, strauji attīstās, arvien vairāk vietējiem uzņēmumiem izvēloties emitēt obligācijas,» teic nekustamo īpašumu kompānijas Lords LB Asset Management investīciju vadītājs Latvijā Igors Daņilovs.

Ar augstākām likmēm

Baltijā vislielāko apjomu obligāciju emitē banku un finanšu nozare (it īpaši starptautiski), bankas pērn ir bijušas īpaši aktīvas. Skatot vietējās emisijas, sektori ir sadalīti līdzvērtīgāk. E. Antufjevs norāda, ka būtisku lomu spēlē arī nekustamā īpašuma, pakalpojumu un enerģētikas uzņēmumi. Latvijā izteikti lielāko daļu obligāciju emitē bankas un finanšu jomas uzņēmumi, Lietuvā dominē nekustamā īpašuma nozare, bet kopumā sadalījums starp nozarēm ir vienmērīgs, Igaunijā lielākie emitentu sektori ir bankas, finanšu uzņēmumi un nekustamais īpašums.

E. Antufjevs atzīmē vēl vienu svarīgu aspektu – jo obligāciju tirgus nobriest, jo vairāk ir atkārtoto emisiju. Uzņēmumi izmanto parāda vērtspapīru tirgu kā finansēšanas instrumentu.

«Baltijas reģionā korporatīvās obligācijas pašlaik vidēji nodrošina ap 8% gada likmi, savukārt dzēšanas termiņš ir ap trim gadiem. Tas būtiski atšķiras no banku noguldījumu un norēķinu kontu likmēm, kas šobrīd parasti ir 0–3% robežās. Rietumeiropā rādītāji ir ievērojami zemāki: augstākas kvalitātes investīciju kategorijas uzņēmumi piedāvā obligācijas vidēji ar 3,2% gada likmi, bet augstāka riska spekulatīvās kategorijas emitenti – vidēji 4,9%,» vērtē I. Daņilovs.

Skaidrojums lielā mērā ir strukturāls, proti, Eiropā, atšķirībā no ASV, nav vienota finanšu tirgus, bet gan nacionālu tirgu kopums ar atšķirīgām normām, investīciju platformām un investoru paradumiem. Piemēram, Vācijas vai Francijas investori reti apsver iespēju investēt Latvijas korporatīvajās obligācijās, jo šie piedāvājumi ir mazāk pazīstami un nereti grūtāk pieejami. Attiecīgi, ja tirgū piedalās mazāk investoru, uzņēmumiem visbiežāk ir jānodrošina augstāks ienesīgums. Vietējiem investoriem tas dod priekšrocību nopelnīt vairāk, ieguldot uzņēmumos, kuru biznesa modeļi ir saprotami un operē vietējā tirgū. I. Daņilovs atzīmē, ka Eiropas finanšu sistēmas sadrumstalotība un nepietiekama kopējā attīstība ir ļāvusi Baltijas bankām ilgstoši uzturēt zemākas noguldījumu un augstākas kreditēšanas likmes nekā Rietumeiropā. Taču līdz ar Baltijas obligāciju tirgus straujo attīstību bankām Baltijā nāksies aktīvāk konkurēt par noguldītāju un aizņēmēju piesaistīšanu.

Turpinās izaugsme

«Baltijas obligācijas parasti ir mazāk likvīdas nekā lielo Rietumu tirgu obligācijas, tāpēc nepieciešamības gadījumā ātra pārdošana ne vienmēr var būt iespējama,» atzīmē I. Daņilovs. Bet otrreizējais obligāciju tirgus ir ļoti svarīgs institucionālajiem investoriem.

2024. gads bija ļoti veiksmīgs otrreizējā tirgū, un pagājušā gada rezultāti nav sasnieguši aizpērn iespēto. Tomēr kopumā, ilgtermiņā vērtējot gan apjomu, gan skaitu, obligāciju otrreizējais tirgus aug. «Tas liecina, ka tirgus ir veselīgs. Bet, ņemot vērā, ka pirmreizējo obligāciju emisiju tirgus ir ļoti aktīvs, tas noņem daļu aktivitātes no otrreizējā tirgus. Gandrīz visu laiku ir kāda jauna uzņēmumu obligāciju emisija, kurā piedalīties,» teic E. Antufjevs.

Viņš min, ka nesen tika aptaujāti Latvijas mazumieguldītāji, vai viņi uzskata, ka obligāciju tirgus pārkarst. Un tikai 15% pieļāva, ka tā varētu būt. Kopumā privātie investori pozitīvi vērtē obligāciju tirgus nākotnes perspektīvas.

Raugoties nākotnē, I. Daņilovs prognozē, ka Baltijas korporatīvo obligāciju tirgus turpmāka attīstība ir neizbēgama. Arvien vairāk uzņēmumu novērtē tirgus finansējuma elastību un konkurētspēju, un mājsaimniecības pakāpeniski kļūst atvērtākas dažādu veidu ieguldījumiem. Kamēr Eiropas finanšu vide saglabāsies sadrumstalota, Baltijā ienesīgums, visticamāk, saglabāsies virs Rietumeiropas līmeņa. Vietējiem investoriem šī kombinācija ar augstāku ienesīgumu, īsākiem maksājumu termiņiem un iespēju ieguldīt pazīstamos uzņēmumos padara obligāciju tirgu pievilcīgāku.

Avots: Diena; Dace Skreija