Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Apmeklētāji tiek apkalpoti tikai ar iepriekšēju pierakstu. Lūdzu, piesakiet bankas apmeklējumu pie sava baņķiera vai piesakot vizīti vismaz vienu dienu iepriekš. Tālrunis: +371 67 080 000 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9.00 līdz 17.30
Arī tad, ja konflikts Tuvajos Austrumos pārāk neieilgs pasauli sagaida inflācijas lēciens, vienlaikus aktuālākam kļūstot jautājumam, vai slāpējot patēriņa cenu kāpumu centrālās bankas ķersies pie procentu likmju paaugstināšanas, kas novedīs arī pie dārgākiem un grūtāk apmaksājamiem aizdevumiem finanšu iestādēs.
Monetārajiem uzraugiem, arī Eiropas Centrālajai bankai, viens no galvenajiem uzdevumiem ir cenu stabilitātes veicināšana. Laikā, kad inflācija būtiski palielinās, tās tradicionāli kāpina procentu likmes.
Šomēnes atsevišķas pazīmes par gaidāmo likmju kāpumu jau bija sākušas virmot, taču martā tās vēl netika mainītas. Kā stāsta “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis, interesanti esot tas, ka jaunās darbinieku sagatavotās prognozes izņēmuma kārtā ietvēra informāciju līdz 11. martam, kas ir vēlāks laika periods nekā līdz šim ierasts.
Šī neierasti vēlā datu iekļaušana nozīmēja, ka inflācijas un izaugsmes prognožu izmaiņas bija lielākas nekā gaidīts, secina ekonomikas speciālists.
Šī neierasti vēlā datu iekļaušana nozīmēja, ka inflācijas un izaugsmes prognožu izmaiņas bija lielākas nekā gaidīts,
secina ekonomikas speciālists.
To, ka likmes varētu tikt celtas jau tuvākajā laikā pienāk signāli arī no pašas ECB, tajā skaitā vadošo amatpersonu komentāros.
Komentējot situāciju, Somijas finanšu grupas “OP Pohjola” vecākais ekonomists Jona Vidgrēns TVNET Bizness vērš uzmanību uz to, ka pašlaik finanšu tirgi jau ieceno vairākus procentu likmju paaugstinājumus šajā gadā. Gaidas par procentu likmju izmaiņām joprojām ir ļoti jutīgas pret notikumu attīstību Tuvajos Austrumos.
Galvenais jautājums ir, cik ilgstoša būs situācija Persijas līča reģionā. Jo ilgāk tā ieilgs, jo lielāka kļūs procentu likmju celšanas iespējamība, skaidro ekonomists.
Galvenais jautājums ir, cik ilgstoša būs situācija Persijas līča reģionā. Jo ilgāk tā ieilgs, jo lielāka kļūs procentu likmju celšanas iespējamība,
skaidro ekonomists.
D. Gašpuitis piebilst, ka tirgus procentu likmes ir piedzīvojušas ļoti strauju pārcenošanu, un jau ir sasniegušas inflācijas šoka scenāriju.
Tas paredz, ka ECB šogad paaugstina likmes par 75 bāzes punktiem. Scenārijā tiek pieņemta naftas cena 100 ASV dolāru, Eiropas dabasgāzes cena 100 eiro par MWh, elektroenerģijas cenas par 50% augstākas un 50% no šī pieauguma tiek pārnests uz pamatinflāciju, kopainu ieskicē “SEB bankas” eksperts.
Tas paredz, ka ECB šogad paaugstina likmes par 75 bāzes punktiem. Scenārijā tiek pieņemta naftas cena 100 ASV dolāru, Eiropas dabasgāzes cena 100 eiro par MWh, elektroenerģijas cenas par 50% augstākas un 50% no šī pieauguma tiek pārnests uz pamatinflāciju,
kopainu ieskicē “SEB bankas” eksperts.
Pamatinflācija ir tā inflācijas daļa, no kuras aprēķina tiek izslēgts enerģētisko resursu, pārtikas, alkohola un tabakas izstrādājumu cenu izmaiņas.
Viņš gan pieņem, ka gadījumā, ja inflācija īslaicīgi pieaugs, piemēram, līdz 3–4% un būs saredzama iespēja tranzīta plūsmai atjaunoties, ECB var nogaidīt. Likmju celšana kļūs aktuāla, ja inflācija noturīgi pārsniegs aptuveni 2,5–3% līmeni un sāks veidoties otrās kārtas efektu riski, spriež D. Gašpuitis.
Tas tiek darīts ar nolūku palielināt arī aizdevumu likmes komercbankās, tādējādi ar dārgāku kredītu palīdzību slāpējot patēriņu. Vēl viens būtiska nianse. Ceļoties procentu likmēm, dārgāki kļūst ne tikai aizdevumi. Palielinās arī valdību parādu vērtspapīru likmes. Tas nozīmē, ka šie vērtspapīri kļūst interesantākie ieguldījumiem.
Piemēram, eirozonas gadījumā tas nozīmē to, ka investori vairāk ieinteresēti pirkt vietējos Eiropas monetārās savienības valstu prasījuma vērtspapīrus. Ja tos pērk ārvalstu investori, viņi par saviem dolāriem, Šveices frankiem, jenām utt. pērk eiro, tādējādi ceļot mūsu valūtas vērtību.
Arī tas dod kaut kādu artavu, lai inflācijas skrējiens būtu mazāk straujš.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlus Purgailis, zina teikt, ECB bāzes scenārijā inflācija 2026. gadā šobrīd tiek prognozēta 2,6 %, taču negatīvos scenārijos tā var sasniegt 3,5–4,4 % un pat vairāk, ja traucēta energoresursu piegāde caur Hormuza šaurumu saglabāsies.
Modelējot situāciju, un par palīgu izmantojot Latvijas Bankas kredītu likmju kalkulatoru, jau šobrīd var nonākt pie aptuveniem secinājumiem cik lielā mērā varētu mainīties ikmēneša maksājums par aizdevumu bankā. Piemēram, 50 000 eiro vērtam bankas aizdevumam (ar mainīgo procentu likmi), līdz kuram līdz atmaksas beigām palikuši 10 gadi, pie 2,1% vērtas 6 mēnešu Euribor likmes un bankas pievienotās likmes 2%, ikmēneša maksājums pirms likmju kāpuma finanšu tirgū bija 508,60 eiro. Ja Euribor likme ceļas par pusprocentpunktu līdz 2,6%, ikmēneša kredītu maksājums pieaug par 12 eiro līdz 520,60 eiro.
Pēc “Citadele” eksperta domām, likmju celšana kļūtu aktuāla, ja gada inflācija sāktu noturīgi virzīties virs ECB ilgtermiņa mērķa – 2%, un parādītos otrās kārtas efekti, proti, algu un pakalpojumu cenu straujāks kāpums. Viņš atsaucas uz ECB vadītājas Kristīnes Lagardas teikto, ka pat īslaicīgs, bet būtisks enerģijas cenu uzrāviens var prasīt rīcību, lai saglabātu līdzsvaru starp inflācijas gaidām un ekonomikas noturību. Inflāciju tuvākajos mēnešos var paātrināt ne tikai biržas cenu svārstības, bet arī pārrāvumi loģistikā, izejvielu un mēslojuma sadārdzināšanās, kā arī vājākas ražas risks, skaidro ekonomists.
“Signet Bankas” investīciju analītiķis Kārlis Mārtiņš Gulbis piebilst, ka šobrīd ECB drīzāk skatītos nevis uz vienu īslaicīgu enerģijas cenu lēcienu, bet uz to, vai tas sāk “ielīst” plašākā cenu pieaugumā – pakalpojumos, algās un inflācijas gaidās. Viņš piebilst, ka šobrīd eirozonā gada inflācija ir 1,9%, tajā skaitā pakalpojumu inflācija joprojām aizvien ir augsta – 3,4%, tātad bāzes scenārijs vēl nav likmju kāpums, bet jautājums ir par to, cik noturīgs kļūst šis spiediens.
Par to zināmā liecina arī J. Vidgrēna teiktais.
Ņemot vērā, ka 2022. gada inflācijas straujais kāpums joprojām ir labi palicis atmiņā, ECB, visticamāk, izvēlēsies piesardzīgu, bet savlaicīgu rīcību, lai saglabātu kontroli pār inflācijas attīstību, saka Somijas bankas eksperts.
Ņemot vērā, ka 2022. gada inflācijas straujais kāpums joprojām ir labi palicis atmiņā, ECB, visticamāk, izvēlēsies piesardzīgu, bet savlaicīgu rīcību, lai saglabātu kontroli pār inflācijas attīstību,
saka Somijas bankas eksperts.
Viņaprāt, īslaicīgs, ar enerģijas cenām saistīts inflācijas pieaugums, iespējams, nebūtu pietiekams pamats rīcībai, taču gadījumā, ja pieaugtu inflācijas gaidas un cenu spiediens kļūtu noturīgāks un plašāks, ECB, visticamāk, paaugstinātu procentu likmes.
ECB burtiski pirms pāris dienām pacēla 2026. gada inflācijas prognozi līdz 2,6%, vienlaikus samazinot IKP izaugsmes cerības līdz niecīgiem 0,9%. Ja šis ģeopolitiskais šoks pacels inflāciju virs 2% tikai uz īsu brīdi, ECB to, visticamāk, uztvertu kā pārejošu efektu, skaidro Kārlis Mārtiņš Gulbis.
ECB burtiski pirms pāris dienām pacēla 2026. gada inflācijas prognozi līdz 2,6%, vienlaikus samazinot IKP izaugsmes cerības līdz niecīgiem 0,9%. Ja šis ģeopolitiskais šoks pacels inflāciju virs 2% tikai uz īsu brīdi, ECB to, visticamāk, uztvertu kā pārejošu efektu,
skaidro Kārlis Mārtiņš Gulbis.
Savukārt, ja inflācija tuvosies ap 2,5-3% vai augstāk un turēsies tur vairākus mēnešus, vienlaikus pieaugot arī algu spiedienam, tad likmju celšana jau tiktu nopietni apspriesta. Kārlis Mārtiņš Gulbis vērš uzmanību tam, ka kopējo inflāciju noteiks tas, cik ātri enerģijas cenu šoks pārnesas uz pārējo ekonomiku – pieaugošas loģistikas izmaksas, dārgāki izejmateriāli, utt., kā arī, iespējams, vājāks eiro.
Tikpat svarīgi ir arī, vai uzņēmumi spēj šīs izmaksas pārnest uz gala cenām un vai pieaug algu spiediens. Savukārt strauju cenu kāpumu var bremzēt vājāks iekšējais pieprasījums, piesardzīgāki patērētāji, stabilas piegādes ķēdes un tas, ka enerģijas cenu kāpums neievelkas ilgstoši, bet ātri noplok, vērtē “Signet Bankas” eksperts.
Tikpat svarīgi ir arī, vai uzņēmumi spēj šīs izmaksas pārnest uz gala cenām un vai pieaug algu spiediens. Savukārt strauju cenu kāpumu var bremzēt vājāks iekšējais pieprasījums, piesardzīgāki patērētāji, stabilas piegādes ķēdes un tas, ka enerģijas cenu kāpums neievelkas ilgstoši, bet ātri noplok,
vērtē “Signet Bankas” eksperts.
No otras puses, bloķēts Hormuza šaurums, caur kuru plūst aptuveni 20-25% pasaules naftas un būtiska daļa LNG, rada ļoti konkrētu piedāvājuma šoku – Eiropai kā importētājai tas nozīmē straujāku cenu pārnesi ekonomikā, vērtē Kārlis Mārtiņš Gulbis.
Ja piegādes tiek traucētas ilgāk, bet bojātā LNG infrastruktūra atjaunojas tikai vairāku mēnešu laikā, šis efekts var kļūt noturīgāks. Papildu eskalācija Irānā, reģionā vai caur OPEC+ piedāvājuma ierobežošanu, palielina risku, ka sākotnēji īslaicīgs cenu kāpums pārvēršas ilgākā spiedienā cenām virzīties augšup, skaidro “Signet Bankas” eksperts.
Ja piegādes tiek traucētas ilgāk, bet bojātā LNG infrastruktūra atjaunojas tikai vairāku mēnešu laikā, šis efekts var kļūt noturīgāks. Papildu eskalācija Irānā, reģionā vai caur OPEC+ piedāvājuma ierobežošanu, palielina risku, ka sākotnēji īslaicīgs cenu kāpums pārvēršas ilgākā spiedienā cenām virzīties augšup,
skaidro “Signet Bankas” eksperts.
Avots: https://www.tvnet.lv/8441139/bus-ne-tikai-dargaka-degviela-un-partika-bet-ari-lielaki-kreditu-maksajumi
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?