Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Apmeklētāji tiek apkalpoti tikai ar iepriekšēju pierakstu. Lūdzu, piesakiet bankas apmeklējumu pie sava baņķiera vai piesakot vizīti vismaz vienu dienu iepriekš. Tālrunis: +371 67 080 000 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9.00 līdz 17.30
Šogad spēkā stājies jaunais nodokļu režīms dividendēm, kas padarīs Latviju pievilcīgāku ārvalstu ieguldītājiem un var palielināt pašvaldību ieņēmumus.
Valsts budžeta paketē iekļautie grozījumi noteic, ka turpmāk nodokļus dividendēm uzņēmumos, kuru īpašnieki ir fiziskas personas, var sadalīt – 15% maksāt kā uzņēmumu ienākuma nodokli un 6% kā iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Ir Nauda uzrunātie lietpratēji vērtē, ka šie grozījumi atrisina ilgi zināmu nepilnību. Izmaiņas varētu padarīt Latviju pievilcīgāku privātiem ārvalstu investoriem. Vienlaikus ieguvums varētu būt pašvaldībām, jo vietējo investoru samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no dividendēm nonāks vietvaru budžetā.
Līdz šim Latvijā uzņēmuma peļņai bija 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, bet fizisko personu saņemtās dividendes bija atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
Līdz šim Latvijā uzņēmuma peļņai bija 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, bet fizisko personu saņemtās dividendes bija atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa,
skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
Izmaiņas nodrošina starptautiski samērīgu nodokļu režīmu, saglabā budžeta ieņēmumu līdzsvaru, kā arī rada skaidrākus noteikumus investoriem, viņa turpina.
Izmaiņas nodrošina starptautiski samērīgu nodokļu režīmu, saglabā budžeta ieņēmumu līdzsvaru, kā arī rada skaidrākus noteikumus investoriem,
viņa turpina.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis papildina, ka dalītā sistēma ļaus saglabāt kopējo nodokļu slogu 20%, taču nodrošina līdzsvaru starp Latvijas un ārvalstu investoriem. Proti, 15% uzņēmumu ienākuma nodokļa likme atbilst starptautiski noteiktajam minimālajam līmenim un ir samērīga ar citām Eiropas Savienības valstīm. Savukārt ārvalstu investoriem Latvijā samaksāto iedzīvotāju nodokli ir iespēja ieskaitīt kā samaksātu savā rezidences valstī, ja to paredz vietējie normatīvie akti.
Tiesa, jaunais regulējums attieksies tikai uz uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas. Pārējiem paliek spēkā līdzšinējais regulējums. Grozījumi neattiecas arī uz peļņu, kas gūta līdz 2017. gadam un vēl nav sadalīta dividendēs, jo šai daļai jau ir piemērots cits nodokļu režīms, norāda Finanšu ministrijā.
Latvijas Pašvaldību savienībai gan vēl nav datu par to, kāds ieguvums no dividenžu nodokļu pārdales fiskāli gaidāms pašvaldību budžetā, kurām iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir svarīgākā ieņēmumu daļa, Ir Nauda atzīst priekšsēdis Gints Kaminskis.
Mēs zinām garantēto kopējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu summu, un Finanšu ministrija var ieskaitīt pārpildi saskaņā ar saviem aprēķiniem,» skaidro Kaminskis, «pašvaldības neredz ieņēmumu dalījumu pozīcijās. Pērn tikai konstatējām, ka samazinājusies ierastā pārpilde gada beigās – tā bija ap 25 miljoniem eiro, salīdzinot ar 125 miljoniem eiro 2024. gadā.
Savukārt budžeta paketē iekļautajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumu skaidrojumā paredzētais ieguvums pašvaldībām pēc dividenžu nodokļu maiņas gadā būs neliels – 318 tūkstoši eiro, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem.
Problēma, ko mēģina risināt ar jauno nodokļu režīmu dividendēm, bija praktiska un investoru vidē labi zināma, pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris.
Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma pati par sevi ir konkurētspējīga, taču tā ne vienmēr strādāja investoru labā, it īpaši gadījumos, kad uzņēmuma īpašnieki ir fiziskas personas, tajā skaitā ārvalstu investori. Tradicionālajā režīmā nodokli samaksā tikai uzņēmuma līmenī, un formāli dividendes fiziskai personai Latvijā vairs neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tomēr praksē tas nozīmēja, ka ārvalstu investori bieži nevarēja Latvijā samaksāto nodokli izmantot kā nodokļu kredītu savā mītnes valstī, jo to neuzskatīja par nodokli dividendēm, bet gan par uzņēmuma nodokli. Rezultātā kopējais nodokļu slogs varēja kļūt augstāks un mazāk prognozējams, situāciju skaidro eksperts.
Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma pati par sevi ir konkurētspējīga, taču tā ne vienmēr strādāja investoru labā, it īpaši gadījumos, kad uzņēmuma īpašnieki ir fiziskas personas, tajā skaitā ārvalstu investori. Tradicionālajā režīmā nodokli samaksā tikai uzņēmuma līmenī, un formāli dividendes fiziskai personai Latvijā vairs neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tomēr praksē tas nozīmēja, ka ārvalstu investori bieži nevarēja Latvijā samaksāto nodokli izmantot kā nodokļu kredītu savā mītnes valstī, jo to neuzskatīja par nodokli dividendēm, bet gan par uzņēmuma nodokli. Rezultātā kopējais nodokļu slogs varēja kļūt augstāks un mazāk prognozējams,
situāciju skaidro eksperts.
Jaunais režīms piedāvā risinājumu, jo “dividendes kļūst redzamas no starptautiskās perspektīvas, tās apliek ar nodokli, kuru ārvalstu investors var reģistrēt rezidences valstī”. Tas novērš situācijas, kad investors faktiski maksā nodokli divreiz, teic Lielpēteris.
Jaunais režīms piedāvā risinājumu, jo “dividendes kļūst redzamas no starptautiskās perspektīvas, tās apliek ar nodokli, kuru ārvalstu investors var reģistrēt rezidences valstī”. Tas novērš situācijas, kad investors faktiski maksā nodokli divreiz,
teic Lielpēteris.
Viņš uzsver – ieguvums no šī risinājuma nav tikai zemāks vai konkurētspējīgāks kopējais nodokļu slogs. “Tikpat svarīga ir skaidrība un paredzamība – investoriem ir vieglāk saprast, cik nodokļu un kur tieši maksā, un salīdzināt Latviju ar citām valstīm. Šis režīms padara Latviju pievilcīgāku tieši privātajiem un ģimenes investoriem, ārvalstu fiziskām personām”, piebilst Lielpēteris.
Viņš uzsver – ieguvums no šī risinājuma nav tikai zemāks vai konkurētspējīgāks kopējais nodokļu slogs. “Tikpat svarīga ir skaidrība un paredzamība – investoriem ir vieglāk saprast, cik nodokļu un kur tieši maksā, un salīdzināt Latviju ar citām valstīm. Šis režīms padara Latviju pievilcīgāku tieši privātajiem un ģimenes investoriem, ārvalstu fiziskām personām”,
piebilst Lielpēteris.
Jaunais nodokļu režīms ir svarīgs solis, lai stiprinātu Latvijas pievilcību investoru acīs, jo ļauj samazināt nodokļu slogu, pauž Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Finanšu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa.
Investoriem tas nozīmē divas priekšrocības. Pirmkārt, zemāku nodokļu likmi peļņas sadalei, kas īpaši svarīgi uzņēmumiem augšanas fāzē, kuri vēlas elastīgi pārvaldīt naudas plūsmu vai reinvestēt. Otrkārt, jaunais modelis ievērojami samazina administratīvo slogu. Tas uzņēmējiem ļauj prognozēt izmaksas un veidot skaidrāku nodokļu stratēģiju, uzsver eksperte un piebilst, ka tas uzlabo Latvijas konkurētspēju.
Investoriem tas nozīmē divas priekšrocības. Pirmkārt, zemāku nodokļu likmi peļņas sadalei, kas īpaši svarīgi uzņēmumiem augšanas fāzē, kuri vēlas elastīgi pārvaldīt naudas plūsmu vai reinvestēt. Otrkārt, jaunais modelis ievērojami samazina administratīvo slogu. Tas uzņēmējiem ļauj prognozēt izmaksas un veidot skaidrāku nodokļu stratēģiju,
uzsver eksperte un piebilst, ka tas uzlabo Latvijas konkurētspēju.
Latvijas rezidentiem nekas daudz nemainās, tomēr izmaiņas ir pozitīvas ārvalstu investoriem un, iespējams, padarīs Latviju pievilcīgāku ārzemju ieguldījumiem, vērtē arī Signet Bankas investīciju analītiķis Kārlis Mārtiņš Gulbis.
Latvijas rezidentiem nekas daudz nemainās, tomēr izmaiņas ir pozitīvas ārvalstu investoriem un, iespējams, padarīs Latviju pievilcīgāku ārzemju ieguldījumiem,
vērtē arī Signet Bankas investīciju analītiķis Kārlis Mārtiņš Gulbis.
Grozījumu labvēlīgā ietekme gan varētu būt nenozīmīga, vērtē Sandija Novicka, Cobalt partnere, zvērināta advokāte un sertificēta nodokļu konsultante.
Ārvalstu investori Latvijas uzņēmumos bieži iegulda caur citiem ārvalstu uzņēmumiem. Turklāt daudzu Latvijas uzņēmumu akcionāri ir gan fiziskas, gan juridiskas personas, tad jaunais nodokļu režīms nebūs pieejams, nepilnības norāda Novicka.
Ārvalstu investori Latvijas uzņēmumos bieži iegulda caur citiem ārvalstu uzņēmumiem. Turklāt daudzu Latvijas uzņēmumu akcionāri ir gan fiziskas, gan juridiskas personas, tad jaunais nodokļu režīms nebūs pieejams,
nepilnības norāda Novicka.
Viņa atgādina, ka jaunais režīms atrisina problēmu, ko radīja 2017. gadā pieņemtais likums par uzņēmumu ienākuma nodokli. Tas mainīja līdz tam pastāvējušo divpakāpju nodokli uzņēmuma peļņai un dividendēm, palielinot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi un noņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tieši tāpēc ārvalstu fiziskām personām pieauga kopējais nodokļu slogs.
Par šo problēmu nodokļu konsultanti jau 2017. gadā informēja Finanšu ministriju, teic eksperte.
Par šo problēmu nodokļu konsultanti jau 2017. gadā informēja Finanšu ministriju,
teic eksperte.
Alternatīvais nodokļu režīms nemaina kopējo nodokļu slogu, bet ienākuma nodokļu struktūru, samazinot nodokļu slogu ārvalstu fiziskām personām par dividendēm no Latvijas uzņēmumiem, skaidro Novicka. Jauno regulējumu var izmantot arī Latvijas ieguldītāji, tomēr maksājamo nodokļu apmērs būs nedaudz lielāks, turklāt nodokļu aprēķināšana, deklarēšana un nomaksas kārtība ir sarežģītāka, vērtē Cobalt pārstāve.
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?