Ekonomiku sildīs cilvēku maki – kas gaidāms 2026. gadā?

2026. gadā Latvijas ekonomikas galvenais dzinējspēks nebūs eksports vai ārējie tirgi, bet pašu iedzīvotāju maciņi, prognozē ekonomisti. Algas turpina augt straujāk par inflāciju, pirktspēja atgūstas, un iekšējais patēriņš kļūst par ekonomikas siltuma avotu. Tas sola dzīvību mazumtirdzniecībai, pakalpojumiem un mājokļu tirgum – nozarēm, kas tieši izjūt cilvēku noskaņojumu.

Taču šai atkopšanās stāstā ir arī savi “bet”. Darba tirgus kļūst arvien saspringtāks, darbinieku trūkums ierobežo uzņēmumu izaugsmi un liek arvien skaļāk runāt par imigrāciju kā ekonomisku nepieciešamību. Tajā pašā laikā budžeta deficīts un aizsardzības izdevumi samazina valsts manevra iespējas.

Un visam pāri – ārējā nenoteiktība.

Prognozes par to, kas gaida Latvijas ekonomiku 2026. gadā, portālam “Delfi” izsaka“Signet Bankas” investīciju analītiķis Kārlis Mārtiņš Gulbis, “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Iekšējā patēriņa spēks

2026. gadā Latvijas ekonomika, visticamāk, virzīsies uz mērenu izaugsmi, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam sasniedzot aptuveni 2-2,5% robežu, lēš “Signet Bankas” investīciju analītiķis Kārlis Mārtiņš Gulbis. Inflācija saglabāsies kontrolētā līmenī, svārstoties no 2-3%, kas nodrošinās salīdzinoši stabilu cenu vidi.

“Tomēr darba tirgū gads, visticamāk, iezīmēsies ar strukturālu darbaspēka trūkumu un bezdarba samazināšanos līdz aptuveni 6% robežai, kas pastiprinās nepieciešamību pēc aktīvākām diskusijām par imigrācijas politikas pielāgošanu un ārēja darbaspēka piesaisti,” pauda eksperts.

Tajā pašā laikā valsts fiskālā politika saskarsies ar izaicinājumiem, jo pieaugošais budžeta deficīts (3,3% no IKP 2026. gadā pret 2,9% 2025. gadā) un aizsardzības izmaksas (līdz 5% no IKP) ierobežos telpu nodokļu grozījumiem vai neplānotiem izdevumiem.

“Signet Bankā” prognozē, ka galvenais ekonomikas dzinējspēks 2026. gadā būs iekšējais patēriņš, ko atbalstīs iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās. Vidējās bruto algas kāpums (prognozēts 6-7% apmērā) apsteigs inflāciju, radot reālu ienākumu pieaugumu mājsaimniecībām. Šis, iespējams, tiešā veidā sekmēs mazumtirdzniecību, pakalpojumu sektoru un aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū, kur pieprasījuma ietekmē sagaidāms mērens cenu kāpums.

Izaugsmi varētu nobremzēt ārējā ekonomiskā nenoteiktība un ģeopolitiskie riski, tomēr iekšēji galvenais šķērslis būs darba tirgus neatbilstība. Papildu risku rada globālās recesijas draudi, kas varētu mazināt investīciju apetīti un piespiest vietējos uzņēmējus ievērot pastiprinātu piesardzību attiecībā uz jauniem projektiem, skaidroja Gulbis.

Rentabilitātes kritums IKT nozarē

Pēc vairāk nekā diviem stagnācijā vai pat nelielā ekonomikas lejupslīdē pavadītiem gadiem, Latvijā 2025. gads bijis pakāpeniskas izaugsmes gads, pauda “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Kredītiestādē prognozē, ka arī 2026. gadā turpināsies ekonomikas atkopšanās – IKP pieaugums tiek lēsts 2,3% apmērā.

Zorgenfreija prognozē, ka mājsaimniecību tēriņi balstīs ekonomiku arī 2026. gadā. To noteiks tālāks pirktspējas kāpums. Salīdzinot ar 2025. gadu, algas augs vien nedaudz lēnāk, un inflācija būs mērenāka (3%), savukārt darba tirgus saglabāsies noturīgs un bezdarbs mazināsies.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto procentu likmju straujā krituma laiks ir noslēdzies, bet kāpumu ECB likmēs 2026. gadā “Swedbank” negaida. Līdz ar to aizņēmējiem svarīgais Euribor saglabāsies samērā tuvu esošajam līmenim, kas ir būtiski zemāks nekā pirms gada. “Tas nozīmē, ka kreditēšanā gaidām tālāku pieaugumu, kaut arī mazāk strauju, nekā vērots 2025. gadā. Tas palīdzēs augt privātā sektora – gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu investīcijām,” norādīja Zorgenfreija.

Ekonomiku 2026. gadā turpinās balstīt valsts sektors – budžeta deficīts būs lielāks nekā 2025. gadā, un gan valdības patēriņš, gan investīcijas augs. Paredzētas investīcijas aizsardzībā, “Rail Baltica” būvniecībā, līdz 2026. gada vasaras beigām jārealizē Atveseļošanas fonda projekti.

Liela neskaidrība ir ap eksporta iespējām. No vienas puses – šobrīd apstrādes rūpniecībā redzams straujš kāpums, eksporta pasūtījumi tuvākajiem mēnešiem aug, un daudzās partnervalstīs izaugsme solās būt straujāka nekā 2025. gadā. No otras puses – pilnu tarifu efektu uz Latvijas un Eiropas eksportu un izaugsmi vēl tikai redzēsim, neskaidrības līmenis joprojām ir augsts, un ar pasaules tirdzniecību un ģeopolitisko situāciju saistīto risku netrūkst.

“Pēdējā laikā noskaņojums lielā daļā sektoru uzlabojas, un patērētāji ir optimistiskāki nekā ilgtermiņā vidēji. Ja 2026. gadā pieredzēsim ģeopolitisko saspīlējumu kāpumu, var ciest arī ekonomikas dalībnieku noskaņojums un līdz ar to arī Latvijas ekonomikas izaugsme,” brīdina ekonomiste.

Vidējās algas kāpums turpināsies (7%), bet būs lēnāks nekā iepriekšējos gadus. No algu kāpuma perspektīvas raugoties, lielāki ieguvēji 2026. gadā būs privātajā sektorā strādājošie, jo algu kāpums vidēji būs straujāks nekā publiskajā sektorā, lēš bankā. Vidējo publiskā sektora algu pieaugumu ierobežos taupības pasākumi. Budžeta likums nosaka, ka publiskā sektora algas 2026. gadā nav plānots paaugstināt. Turklāt tiks arī ierobežotas naudas balvas un netiks izmaksātas novērtēšanas prēmijas par darbu 2026. gadā. Šis gan neattieksies uz valsts drošības iestādēm. Kopumā plānots, ka budžeta izdevumi atlīdzībai palielināsies par 3% (salīdzinājumam – 2025. gadā kāpums varētu sasniegt 6,8%). Izglītības sektora algas, domājams, augs straujāk nekā sabiedriskajā sektorā kopumā.

Daudzu uzņēmumu rentabilitāte pēdējos gados ir samazinājusies un līdz ar to ierobežo uzņēmumu spēju strauji kāpināt algas, atzīmē ekonomiste. Piemēram, būtisks rentabilitātes kritums redzams informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, kur jau 2025. gadā algas auga lēnākajā tempā no visām nozarēm. Visticamāk, arī 2026. gadā IKT nozares algu kāpums nebūs starp straujākajiem. Zorgenfreija gan atgādina, ka rentabilitāte IKT nozarē joprojām ir krietni virs vidējās ekonomikā. Arī algas ir augstas, un nozare ir otrajā vietā algu līmeņa ziņā – tādēļ gluži par “zaudētājiem” nozarē strādājošos nevarētu saukt.

Ieguvēji 2026. gadā būs ģimenes ar bērniem. Augs gan bērna piedzimšanas pabalsts, gan bērna kopšanas pabalsts, gan pabalsti ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem. Tiek arī saglabāts vecāku pabalsts 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem. Tas viss palīdzēs straujāk uzlabot pirktspēju.

Var gaidīt ciklisko augšupeju

“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš sagaida, ka 2026. gadā turpināsies izaugsmes paātrinājums, kas ir sācies 2025.gadā. “Ja aizejošajā gadā IKP pieaugums būs ap 2%, tad nākamgad apmēram 3%,” teic ekonomists.

Pēc viņa domām, ekonomikas galvenie vilcēji varētu būt apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi. “Nekad neko droši zināt nevar par lauksaimniecību un mežsaimniecību, kā arī citu rūpniecību, kas ir galvenokārt enerģētika. Tās ir laikapstākļu virzītas nozares,” norāda Strautiņš.

Izaugsmes paātrināšanos noteiks gan ārējie, gan iekšējie faktori, ar lielāku uzsvaru uz otrajiem. Eiropas, jo īpaši tās ziemeļu puses, ekonomiku turpinās sildīt pārapbruņošanās programma, savukārt ASV palīdzēs ļoti ekspansīvā fiskālā un monetārā politika, kā arī ar mākslīgo intelektu saistīto investīciju bums. Ļoti strauji uzlabojas Zviedrijas ekonomiskā situācija, tā mums ir nozīmīgs tirgus.

Savukārt Latvijā var gaidīt ciklisko augšupeju, kuras galvenās sastāvdaļas ir banku kreditēšanas pieaugums, mājsaimniecību optimisma nostiprināšanās un mājokļu tirgus aktivizēšanās. Palīdzēs arī aizvadīto trīs gadu investīcijas rūpniecībā, kuru rezultātus pamazām ieraugām, jo īpaši pārtikas, kokapstrādes nozarē, arī dažās mazākās rūpniecības nozarēs (piemēram, elektrotehnika). Ekonomiku sildīs arī ES fondu aprite.

“Lielākais šobrīd nojaušamais bremzējošais faktors būs ziņu fons, kas ir saistīts ar ģeopolitisko situāciju. Eksporta nozarēm arvien spēcīgāka bremze būs darbaspēka tirgus, taču tas vienlaikus var veicināt mājsaimniecību aktivitāti,” saka “Luminor Bank” eksperts.

“Es nesagaidu, ka sabiedrība kaut kā īpaši dalīsies ieguvējos un zaudētājos. Jau vairākus gadus algu kāpums nozarēs ar sākotnēji zemāku atalgojumu ir bijis drīzāk straujāks. Tas ir likumsakarīgi situācijā, kad darba tirgus iesilst, veidojas darbaspēka trūkums, tas parasti ir nevienlīdzību samazinošs apstāklis. Ļoti ticami, ka 2026. gadā stiprāk būs jūtama mākslīgā intelekta ietekme, tā vairāk varētu būt izjūtama tieši nozarēs ar augstāku atalgojumu – finanses, IT pakalpojumi, komercpakalpojumi. Iespējams, ka tieši t.s. zilo apkaklīšu profesijas kļūs arvien izdevīgākas,” spriež Strautiņš.

Latvijai ir raksturīga ļoti liela starpība starp vīriešu un sieviešu bezdarbu, pirmais ir daudz augstāks. Varbūt šo starpību samazinās celtniecības bums, kā arī transporta nozares stabilizēšanās pēc ilgstošas lejupslīdes, viņš piebilst.

Zināšanas un laba veselība

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis paredz, ka 2026. gads Latvijas ekonomikai būs stabilas izaugsmes gads ar piesardzīgu optimismu – IKP pieaugums būs ap 1,9 %, kas ir nedaudz virs iepriekšējām gaidām. Galvenie pavērsieni būs saistīti ar investīciju cikla aktivizēšanos – būvniecības kāpumu, ko veicinās ES fondu ieplūde un kreditēšanas apjomu pieaugums. Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanas tirgus pamazām atdzīvojas, un gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi realizē atliktās investīcijas, pauž ekonomists.

Svarīgs faktors būs arī privātā patēriņa atdzīvošanās, ko veicinās augošas reālās algas un inflācijas mazināšanās. Ja 2025. gadā inflācija bija ap 3,7 %, tad 2026. gadā SEB bankā to prognozē 2,4 %, gada beigās – pat 2,2 %. “Eksporta izaugsme, īpaši pakalpojumu jomā, kā arī apstrādes rūpniecības atgūšanās būs papildu stimuls ekonomikai. Tomēr optimismu ierobežo ārējās vides nenoteiktība – karš Ukrainā, globālās tirdzniecības spriedze un politiskie lēmumi pašmājās,” saka Gašpuitis.

Viņa skatījumā galvenais dzinējspēks būs investīcijas un kreditēšana. ES fondu ieplūde un būvniecības projekti turpinās veicināt izaugsmi, savukārt kreditēšanas tirgus atdzīvošanās radīs jaunas iespējas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Privātais patēriņš, ko balstīs augošas reālās algas un patērētāju pārliecība, kļūs par nozīmīgu izaugsmes faktoru. Eksports, īpaši pakalpojumu sektorā, un apstrādes rūpniecības atgūšanās papildinās šo pozitīvo dinamiku.

“Taču izaugsmi var nobremzēt ārējie riski – ģeopolitiskā spriedze, tirdzniecības nenoteiktība un tarifu politika. Iekšējie faktori, piemēram, nodokļu izmaiņas, infrastruktūras ierobežojumi vai populistiskas idejas, var ietekmēt investīciju noskaņojumu. Pārmērīga regulējuma slodze, kas kavē uzņēmumu elastību, ir vēl viens būtisks izaicinājums,” uzskaita SEB bankas ekonomists.

Gašpuitis uzskata, ka ieguvēji būs tie, kas aktīvi investē un veido uzkrājumus. “Sabiedrībā pieaug interese par ieguldījumiem, kapitāla tirgus attīstību un digitālajiem risinājumiem, piemēram, pensiju “abonementiem”. Mājsaimniecības ar stabiliem ienākumiem jutīs inflācijas krituma un algu pieauguma pozitīvo ietekmi. Uzņēmumi ar eksportspēju un inovācijām, īpaši pakalpojumu un apstrādes rūpniecības sektoros, būs starp lielākajiem ieguvējiem,” viņš paredz.

Savukārt zemāko ienākumu mājsaimniecībām var rasties izaicinājumi – pakalpojumu cenu spiediens un nodokļu izmaiņas palielinās finansiālo slogu. Uzņēmumi ar augstu atkarību no Krievijas tirgus, kā arī tie, kas nespēs pielāgoties digitalizācijas tendencēm, riskē palikt zaudētājos.

“Ieguvumu un zaudējumu vērtējums vienmēr ir relatīvs. Lai gan budžets ir dāsns un pabalsti palielināti, tie nespēs pilnībā novērst visas vajadzības un nevienlīdzības problēmas. Inflācijas temps būs lēnāks, mazinot negatīvo ietekmi uz pirktspēju, savukārt ekonomikas izaugsme radīs jaunas iespējas strādājošajiem. To, kā katrs šīs iespējas izmantos, nosaka individuāla rīcība. Svarīgi atcerēties, ka zināšanas un laba veselība ir galvenais cilvēka kapitāls,” atgādina ekonomists.

Būs jālemj par imigrācijas politiku

Arī bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis lēš, ka 2026. gadā Latvijas ekonomikai ir potenciāls turpināt mērenu, bet stabilu izaugsmi ap 2 % apmērā, ko balstīs iekšējais patēriņš, ārvalstu un vietējās investīcijas, kā arī kreditēšanas un mājokļu tirgus aktivitāte. Būtisks pavērsiens var būt aktīvāka ES fondu apguve, kas sniegs impulsu būvniecībai, ražošanai un transporta nozarei. Vienlaikus var saasināties strukturālās problēmas darba tirgū, noturot spiedienu uz algu kāpumu un pastiprinot diskusijas par imigrācijas politiku un darbaspēka pieejamību.

Bezdarbs Latvijā saglabāsies vēsturiski zemā līmenī un turpinās samazināties, jo pieprasījums pēc darbiniekiem joprojām būs augsts, radot izaicinājumus. “Sagaidāms, ka agri vai vēlu nāksies lemt par imigrācijas politiku un darba tirgus atvēršanu ārējiem darba ņēmējiem, jo spiediens uz darba tirgu ir ekonomiku bremzējošs,” teic Purgailis.

Ņemot vērā apstākļus darba tirgū, bruto algas vidēji palielināsies par 6 %, un tas ir diezgan liels pieaugums, viņš piebilst.

Paredzams, ka inflācija vājināsies un pietuvosies 2 %. Attiecīgi, pieaugot algām un inflācijai saglabājoties zemai, turpinās uzlaboties iedzīvotāju pirktspēja. “Jācer, ka tas palīdzēs stimulēt iekšējo patēriņu, jo tas ir viens no faktoriem, kas nosaka ekonomikas izaugsmi,” atzīmē bankas galvenais ekonomists.

2026. gadā kredītiestādē sagaida izaugsmi visās nozarēs, kas augušas 2025. gadā – ražošanā, finanšu un citu pakalpojumu sektoros, arī mežsaimniecībā. Pateicoties mājokļu kreditēšanas un iegādes tirgus uzplaukumam, turpināsies izaugsme arī būvniecībā un ar to saistītajos sektoros. ES fondu apgūšana, kur varētu būt dažādi būvniecības projekti, visticamāk, dos papildu stimulu būvniecības sektoram. Līdz ar to iegūs arī transporta nozare, jo ražotāja būvmateriāli ir jānogādā uz būvniecības vietu.

Jaunākie sentimenta dati rāda, ka noskaņojums būvniecībā ir ievērojami uzlabojies, un, visticamāk, tas turpinās parādīties arī reālajos sektora rādītājos. Sentimenta datu uzlabojums vērojams arī ražošanā, kas šobrīd piedzīvo strauju izaugsmi. To apliecina arī statistikas dati – oktobrī 8,8 % produkcijas apjoma pieaugums gadā ir vērā ņemams. Pozitīvs sentiments ar pieaugošu tendenci ir arī pakalpojumu nozarē. Visticamāk, iekšējais patēriņš pieaugs, jo ir uzlabojusies pirktspēja. Tiesa, iedzīvotāji joprojām tērējot piesardzīgi un labprāt atliekot iekrājumiem.

“Ja abstrahējamies no ģeopolitiskajiem riskiem, nozīmīgākais risks Latvijas ekonomikas izaugsmei nākamajā gadā ir nenoteiktība, kas saglabājas attiecībā uz ASV ārējās tirdzniecības politiku. Ja vasarā šķita, ka viss ir izlemts un tarifu sāga ir beigusies, tad rudenī atsevišķām valstīm un atsevišķai produkcijai atkal tika palielināti tarifi. Tajā pašā laikā Ķīnai kopējie tarifi tika samazināti par 10 %, veicinot pozitīvu tendenci tirgū,” viņš atgādina.

Nekas neliecinot par to, ka ECB varētu strauji palielināt procentu likmes. Paredzams, ka depozīta likme tiks atstāsta nemainīga – 2,0 % līmenī, jo inflācija eirozonā ir vēlamajā līmenī ap 2 %. Ja eirozonas ekonomika sāks izrādīt vājuma pazīmes, pastāv iespēja nelielam likmes samazinājumam par 0,25 %. Attiecīgi turpināsies pozitīvā ietekme uz Latvijas kredītņēmējiem – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, kuru kredītsaistības 90 % gadījumu ir ar mainīgu procentu likmi.

“Visvairāk 2026. gadā, visticamāk, iegūs strādājošie ar pieprasītām prasmēm, īpaši ražošanā, būvniecībā, pakalpojumu sektorā un finanšu nozarē, kā arī mājsaimniecības ar hipotekārajiem kredītiem, kuras labvēlīgi ietekmēs stabilas vai zemākas procentu likmes. Savukārt relatīvos zaudētājos var nonākt publiskajā sektorā strādājošie, jo valsts budžets paredz atalgojuma “iesaldēšanu”, kā rezultātā lielai daļai šo iedzīvotāju paredzami salīdzinoši lēni augoši ienākumi,” rezumē ekonomists.

Avots: Delfi; Lelde Šuberte-Ķirse