Akciju tirgus Latvijā – mūžīgā stagnācijā

Ar biržas tirgu Latvija, skatoties Eiropas kontekstā, joprojām ir tieši turpat, kur tā bijusi jau ilgi, – pašā lejā. Lai situāciju mainītu, politiski gadiem tiek runāts, ka biržā vajadzētu startēt valsts uzņēmumiem, bet no vārdiem līdz darbiem tā arī neviens nav ticis. Tikmēr uz dienvidiem mūsu kaimiņi lietuvieši vienu no saviem lielajiem uzņēmumiem padarījuši daļēji privātu, un no tā pirms pieciem gadiem ieguva gandrīz pusmiljardu eiro. 

Lai gan jautājums par to, ka vismaz atsevišķas valsts un pašvaldību kompānijas jālaiž uz biržu, politiski dienaskārtībā ir ilgi, Latvijā šajā jautājumā nav izdarīts teju nekas. Valdība pirms vairāk nekā diviem gadiem apstiprināja informatīvo ziņojumu, kas paredzēja trīskāršot tirgus kapitalizāciju jeb visu akcijās kotēto uzņēmuma kopējo vērtību attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Kopš šī ziņojuma rādītājs ne tikai nav pieaudzis pēc plānotajām prognozēm. Tas pat samazinājies. 

“Valsts un jebkura Latvijas iedzīvotāja interesēs ir spēcīgāks kapitāla tirgus, jo tas nodrošinās plašāk pieejamu finansējumu. Tas nodrošinās lētāku finansējumu, un tas savukārt nodrošinās labākas izaugsmes iespējas ekonomikai un iedzīvotājiem kļūt turīgākajiem. Līdz ar to šīs lietas atlikt nedrīkst,” pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. 

Tā kā nākamās Saeimas vēlēšanas notiks pēc mazāk nekā gada un jautājums par valsts uzņēmumiem biržā allaž bijis ļoti jūtīgs, pastāv iespēja, ka šī parlamenta sasaukuma laikā tā arī nekas no plānotā netiks izdarīts. 

“Es domāju – praktiski runāt par to, ka mēs dabūsim kādu no kompānijām biržā šajā ciklā, protams, tas tā nenotiks. Bet es domāju, kaut kādi lēmumi var tikt pieņemti šīs Saeimas laikā. Lēmumi tiks pieņemti, bet jāsaprot, ka to sagatavošanas darbs būs pēc tam, lai tas reāli notiktos kotāciju biržā,” sprieda “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

“Mēs plānojam decembrī pēc budžeta pieņemšanas startēt ar ziņojumu valdībā un lemt par tālākiem soļiem, kas notiktu ar kapitāla tirgus attīstību. Attīstība. Šeit ir trīs svarīgi aspekti. Viens ir vēsturiskais aspekts. Vēl joprojām parlamentā ir cilvēki, kuri cīnījās par to, lai būtu sastādīts valsts neprivatizējamo uzņēmumu saraksts. Šis nav aizskārums, un tā ir trauma no iepriekšējā privatizācijas procesa. Mums ir tā otrā daļa. (..)  Ir uzņēmēji un politiskās partijas, kuras uzskata, ka valsts uzņēmumiem ir jākalpo uzņēmēju interesēm. Trešais lielais stāsts visā tajā ir – vai mēs esam gatavi likt tās kompānijas tirgū?” sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”). 

Lai gan uz Eiropas fona arī Lietuvā akciju tirgus kopumā ir ļoti neliels, dienvidu kaimiņi mūs apsteidz vairākas reizes. Tam palīdzējis pirms pieciem gadiem izdarītais lēmums kotēt daļu no akcijām valsts lielajā enerģētikas kompānijā “Ignitis”, kas līdzīgs mūsu “Latvenergo”. Tādā veidā tika piesaistīti 450 miljoni eiro.

Galvenais, kas jums jāizdara, – tam vajag politisko gribu. Jums ir jāpaskaidro sabiedrībai ieguvumi. Un pēc tam jums nevajadzētu pārāk agresīvi virzīt uzņēmumu uz peļņas maksimizēšanu. Sabiedrības acīs reakcija ir ļoti dažāda. Piemēram, daži to saistīja ar neseno elektrības cenu pieaugumu. (..) Tas ir patiešām grūts uzdevums – visu izskaidrot un panākt, lai cilvēki to pieņemtu, un parādīt patiesos iemeslus, kāpēc notika cenu pieaugums. Tas būs izaicinājums arī jums.

Ieguvumi, protams, ir piesaistītais kapitāls. Jūs piesaistāt naudu. Jūs ieguldāt šo naudu šajā uzņēmumā, šajā nozarē, kurā uzņēmums darbojas, un visi šie ieguvumi nonāk arī pie sabiedrības,” skaidroja Lietuvas finanšu ministrs Kristups Vaitiekūns. 

Teorētiski pirmie biržā kotētie valsts uzņēmumi Latvijā varētu būt transporta nozarē. Vienlaikus nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” sākotnējais publiskais piedāvājums atlikts jau vairākas reizes. Savukārt otrs uzņēmums, kura akcijas varētu nodod publiskai iegādei – “Latvijas Autoceļu uzturētājs” –, sava salīdzinoši nelielā izmēra dēļ, visticamāk, kopējo tirgus dinamiku nemainīs pat veiksmīga starta gadījumā.

Avots: LTV Ziņu dienests; Krišs Kairis