Jā, šī nav parasta banka. Izprast klientu vajadzības un viņu pieredzi ir viens no mūsu galvenajiem darbības principiem. Mums nav standarta pieeju klientu mērķu sasniegšanai, ikkatrs risinājums tiek atrasts, pamatīgi analizējot katru situāciju individuāli un sekojot līdzi nozares globālajām tendencēm.
Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Tālrunis: +371 67 080 000 Fakss: +371 67 080 001 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9:00 līdz 17:30
“Atslēgšanas cunami” – 20 miljoni ASV mājsaimniecības kavē elektrības rēķinu apmaksu. Augošās elektrības cenas izraisa visu laiku lielāko krīzi novēlotu komunālo maksājumu jomā[i]”. Ar šādu virsrakstu viens no pasaules lielākajiem finanšu portāliem Bloomberg informēja lasītājus par satraucošās krīzes raksturu un apmēru ASV komunālo pakalpojumu jomā (un enerģētikā kopumā), kā arī ar mājsaimniecību spēju ar to tikt galā.
20 miljoni ir aptuveni viena sestā daļa no visām mājsaimniecībām valstī un šobrīd šie 20 miljoni kavē komunālo maksājumu apmaksu. Saskaņā ar Nacionālās enerģijas palīdzības direktoru asociācijas (Neada) teikto, šī ir smagākā krīze, ko asociācija jebkad ir dokumentējusi. Problēmas avots ir straujais elektroenerģijas cenu kāpums, ko izraisa vēl straujāks dabasgāzes sadārdzinājums.
Kopējā ASV kavēto komunālo maksājumu bilance
Elektrības piegādātāju skaitļi neizskatās labi. Kalifornijā bāzētā kompānija PG&E Corporation ziņo, ka privāto klientu skaits, kuriem ir maksājumu kavējumi, t.i. kavējums vismaz 90 dienas (un tas ir tikai kopš marta) ir pieaudzis par vairāk nekā 40%, bet Ņūdžersijas New Jersey’s Public Service Enterprise Group dati liecina, ka pieaugums ir 30%. Vidējā cena ko patērētāji maksāja par elektroenerģiju jūlijā ir pieaugusi par 15%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tas ir lielākais cenu kāpums 12 mēnešu laikā kopš 2006. gada.
Pandēmijas pirmajos mēnešos daži štati un komunālie uzņēmumi neizmantoja strāvas padeves pārtraukumus, lai aizsargātu klientus grūtajos laikos. Šobrīd, pieaugot inflācija, šī palīdzība ir ievērojami samazināta. Kā liecina dati, ASV mājsaimniecības ir parādā aptuveni 16 miljardus ASV dolāru kavētos elektroenerģijas rēķinos, kas ir divas reizes vairāk nekā pirms pandēmijas. Nacionālās enerģijas palīdzības direktoru asociācija ir secinājusi, ka daudzas mājsaimniecības šos rēķinus vienkārši nevar atļauties apmaksāt.
Jāsaka gan, ka ilgstoši elektrības padeves pārtraukumi parādniekiem nav ierasta prakse, lai gan daudzās mājsaimniecībās pakalpojumu sniegšana tiek pārtraukta pat vairākas dienas. ASV privātajiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem finansiālā ietekme, ko rada parādu uzkrāšanās no neapmaksātiem klientu rēķiniem, ir ierobežota. Tas ir tāpēc, ka ASV valdības regulatori nereti ļauj uzņēmumiem atgūt savus zaudējumus, palielinot maksu klientiem, kuri savus rēķinus apmaksā laikus.
Pēc Nacionālās enerģijas palīdzības direktoru asociācijas ekspertu domām, gandrīz 80% ASV komunālo pakalpojumu klientu, kuriem ir strāvas padeves pārtraukums, dažu dienu laikā var šo problēmu atrisināt. Tomēr atlikušie 20% diemžēl var nonākt uz ielas, kas skaitliski rēķinot ir vairāki tūkstoši mājsaimniecību.
Situācija Eiropā ir atšķirīga. Valdības ir piešķīrušas aptuveni 280 miljardus eiro, lai palīdzētu mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk pārdzīvot enerģētikas krīzi. Kas ir desmit reizes vairāk, nekā ASV Kongress atvēlēs saviem tautiešiem. Bet, neņemot vērā šādu pasākumu ietekmi uz inflāciju, kontinents saskaras ar elementāriem dabasgāzes deficīta un enerģijas patēriņa ierobežojumiem, kas faktiski jau notiek atsevišķās Eiropas valstīs.
[i] https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-08-23/can-t-pay-utility-bills-20-million-us-homes-behind-on-payments-facing-shutoffs
Globāli “lokdauni” un naudas drukāšana rada globālu spiedienu resursu cenām. Lai arī dabas gāzes cenas pieaugums visvairāk jūtams tieši Eiropā, kur cenu pieauguma temps ir 4 līdz 5 reizes lielāks par ASV tirgū novēroto, šis fakts liek domāt, ka pie tik strauja cenu pieauguma drīzāk vainojami īstermiņa lokālie faktori. Londonā kotētais dabasgāzes nākotnes kontrakts pirms...
Pozitīvas procentu likmes – pagājušā gadsimta 90. gados, kad sāku studēt ekonomiku un strādāt bankā, šis jēdziens bija pats par sevi saprotams un situācija Japānā, kur īstermiņa bankas noguldījumiem tika piemērota negatīva procentu likme, tika uztverta kā īslaicīgs pārpratums. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, un “nulles” vai pat negatīvas procentu likmes ir kļuvušas...
Mēneša sākumā rakstīju, ka pēc iespaidīgā rallija attīstīto valstu tirgos no februāra/marta minimumiem, es gaidīju konsolidāciju/korekciju. Pēdējo nedēļu notikumi noteikti atbilst minētām “cerībām”. Tajā pašā laikā tirgus, maigi izsakoties, kļuvis “nervozāks”, tāpēc no tā var sagaidīt nepatīkamus (vai arī patīkamus) pārsteigumus. Tāpēc jau pagājušajā reizē teicu, ka “tirgus nekur neaizbēgs”, t.i. tie, kuriem nesanāca “iepirkties”...
Ģeopolitiskie pavērsieni uz kādu laiku lika (un liek) tirgiem piemirst par Covid-19 un Centrālo banku politiku. Situācija pie Ukrainas robežām paildzina gada sākumā iesākto korekciju un volatilitāti. Gandrīz visas aktīvu klases tagad atrodas ļoti jūtīgās pozīcijās, asi reaģējot uz ziņām, baumām, pieņēmumiem un hipotēzēm. Eiropas akciju indeksi ir atpakaļ pie saviem janvāra minimumiem, ASV akciju...
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?