ASV priekšvēlēšanu kampaņu burzma

Sagaidāms, ka 2024. gada ASV vēlēšanas būs spraiga dramēdija ar augstām likmēm. Karstās tiešsaistes un bezsaistes debates norisinās uz starptautisku krīžu, svarīgu iekšpolitisku un sociālu problēmu, augoša akciju tirgus, slepkavību mēģinājumu, apsūdzību un skandālu, jaunu varoņu parādīšanās un veco spēlētāju aiziešanas fona. Sabiedrība uzmanīgi vēro, kurš vadīs “Pēdējo impēriju” šajā sarežģītajā laikā, kad saduras divas šķietami ļoti atšķirīgas Amerikas vīzijas. Abi kandidāti, Donalds Tramps un Kamala Harisa, ieņem stingras un atšķirīgas nostājas svarīgos jautājumos (izņemot jautājumā par lielākiem valdības izdevumiem), kuru iznākums būtiski ietekmēs turpmāko ASV politisko virzību.

Bukmeikeru prognozes un kopējais noskaņojums

Šobrīd sabiedrības viedoklis ir diezgan atšķirīgs un neparedzams. Trampam ir lojāls fanu atbalsts, un viņš, šķiet, ir līderis aptaujās, bukmeikeru un tirgus prognozēs. Viņa zvaigžņu spēks nav mazinājies, un viņa komanda aug kopā ar vēsturisko jaunākā Roberta Kenedija salto un Elona Maska nu jau slaveno deju Rokija Balboa stilā. Tikmēr Harisai ir jātiek galā ar sarežģīto iekšpolitikas vidi. Ekonomisko problēmu un administrācijas krīžu risināšanas dēļ Baidena reitingi ir zemi – 57% amerikāņu neatbalsta prezidentu. Lai gan Harisas fokusēšanās uz sociālo taisnīgumu, rīcību klimata jomā un progresīvām idejām uzrunā demokrātu bāzi, viņai jāspēj piesaistīt vairāk neizlēmīgo vēlētāju, kuri varētu būt skeptiski noskaņoti pret pašreizējās administrācijas veikumu.

Runājot par bukmeikeru prognozēm, pašreizējā situācija ir šāda: Trampa uzvaras iespējamība tiek lēsta 62 % apmērā, un tas ir nopietns pārsvars. Viņa politiskā bāze joprojām ir lojāla, un viņa populistiskie vēstījumi turpina rezonēt, īpaši svārstīgajos štatos. Harisai (38 % iespējamība uzvarēt) priekšā ir grūta cīņa, un viņas svārstīgie uzticības reitingi to vēl vairāk pasliktina. Tomēr, kā pirmā melnādainā un Āzijas izcelsmes amerikāniete, kas kandidē uz prezidenta amatu, viņa varētu piesaistīt vēl lielāku uzmanību no svarīgām demogrāfiskajām grupām un Demokrātu partijas progresīvā spārna.

Vēlēšanu rezultātu potenciālā ietekme

Ekonomika

Harisa ir uzsvērusi, ka vidusslāņa stiprināšana būs viņas prezidentūras galvenā prioritāte. Viņa koncentrēsies uz nodokļu samazināšanu strādājošiem un vidusslāņa amerikāņiem un tādu ikdienas izdevumu kā veselības aprūpe, īre un pārtikas produkti izmaksu samazināšanu. Harisa ir uzsvērusi, ka svarīgi ir aizsargāt sociālo apdrošināšanu, paaugstinot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi un nodokļus turīgajiem amerikāņiem. Pievērsusies arī tādiem jautājumiem kā valsts izglītības finansēšana, kredītiem mājokļa iegādei un sociālās apdrošināšanas pabalstu uzlabošanai.

Harisa atbalsta nodokļu atvieglojumu palielināšanu pirmreizējiem mājokļu īpašniekiem un ģimenēm. Pēc ekonomistu uzskatiem šāda stratēģija varētu ļaut labāk kontrolēt federālo budžeta deficītu, kas pēdējo 10 gadu laikā pieauga par 3,5 triljoniem dolāru, ar vidējo inflāciju 25% apmērā. 45% ekonomistu uzskata, ka viņas grozījumi veicinās ātrāku ekonomikas attīstību un stabilizēs to, vienlaikus veicinot taisnīgumu un priekšrocības vidusslāņa un zemākā slāņa amerikāņiem.

Tramps ir arī ieplānojis virkni nodokļu samazinājumu – plāno pagarināt 2017. gadā īstenotos nodokļu samazinājumus, kuru termiņš beigsies 2025. gadā. Nodokļu samazinājums 2017. gadā bija lielākā nodokļu revīzija pēdējo desmit gadu laikā ASV, ar mērķi veicināt ekonomikas izaugsmi un ieguldījumus. Lielākie nodokļu samazinājumi tika piešķirti uzņēmumiem un turīgajiem amerikāņiem, ko demokrāti ir aicinājuši atcelt. Tramps plāno arvien vairāk samazināt nodokļu likmes, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi samazinot no pašreizējiem 21% līdz 15%.

Tramps ir paziņojis par plānu piemērot visaptverošu tarifu no 10% līdz 20% visām importētajām precēm un līdz pat 60% vai vairāk Ķīnas precēm, ar mērķi atgriezt darbavietas ASV rūpnīcās. Šāda tarifu stratēģija varētu izraisīt tirdzniecības kara atsākšanos ar Ķīnu, ko viņš izraisīja savā pirmajā prezidentūras termiņā. Šāda pieeja rada bažas, ka inflācija varētu pieaugt virs 4% un nākamajos desmit gados radīt 7,5 triljonu ASV dolāru deficītu, kas ir divreiz vairāk nekā prognozēts Harisas uzvaras gadījumā. Lai gan daudzi analītiķi uzskata, ka viņa nodokļu samazināšana un ierobežojumu atcelšana varētu veicināt ekonomikas attīstību, daudzi pauž bažas, ka šāda politika palielinās inflāciju un finanšu nestabilitāti.

Finanšu tirgi

Ja Tramps stājas amatā un Republikāņi iegūst kontroli pār Senātu un Pārstāvju palātu, tirgi varētu piedzīvot īstermiņa stimulu. Fiskālā dominance, visticamāk, veicinātu augstāku deficītu un inflāciju, iespējams, mudinot FRS paaugstināt procentu likmes. Savukārt regulējumu atcelšana varētu veicināt uzņēmējdarbību un dažas aktīvu klases, piemēram, naftu un enerģētikas sektoru, dārgmetālus un kriptovalūtas. Pēc sākotnējā rallija gaidāms lielāks tirgus svārstīgums un grūti laiki obligāciju tirgiem, jo investori jau sāk iecenot Trampa iespējamo uzvaru.

Savukārt Harisas uzvaras gadījumā, un Demokrātiem iegūstot kontroli pār Senātu un Pārstāvju palātu (diezgan maz ticams), iespējams, redzēsim mazāk agresīvu fiskālo politiku nekā Trampa uzvaras gadījumā (un līdz ar to mazākus iespējamos inflācijas riskus un “mazāk nervozu” FRS), lai gan deficīts turpinās palielināties, kamēr regulatīvā vide būs stabilāka. Akcijas un obligācijas var saskarties ar grūtībām, un investori varētu meklēt drošību alternatīvajās aktīvu klasēs.

Krievijas karš Ukrainā

Harisa, esot plecu pret plecu ar Baidena administrāciju, ir bijusi nelokāma Ukrainas atbalstītāja. Demokrāti ir skaidri norādījuši, ka viņu atbalsts Ukrainai ir pielīdzināms demokrātijas aizstāvēšanai un pretestībai diktatūrai. Harisa ir aicinājusi turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai, noteikt sankcijas pret Krieviju un atbalstīt vienotu NATO fronti.

Savukārt Tramps nekautrējas paust šaubas par to, ka Ukraina saņems nebeidzamu atbalstu no ASV. Viņš ir paudis viedokli, ka Eiropai būtu jāuzņemas lielāka atbildība attiecībā pret Ukrainu un, ka Amerikas iesaistīšanās ir naudas izšķērdēšana, ko labāk būtu izmantot iekšzemē. Tramps ir vairākkārt atkārtojis vēstījumu, ka Eiropas valstis, kas nenovirza vismaz 2% no IKP militārajiem izdevumiem, uzbrukuma gadījumā netiks aizstāvētas no ASV puses. Trampa “Amerika pirmajā vietā” nostāja ir vērsta uz Amerikas izstāšanos no iesaistīšanās citu valstu problēmu risināšanā.

Izraēla un Irāna

Tuvajos Austrumos pieaugot spriedzei starp Irānu, Izraēlu un Hezbollah, sabiedrība rūpīgi seko līdzi kandidātu nostājai attiecībā uz Izraēlas un Irānas jautājumiem. Tāpat kā lielākā daļa demokrātu, Harisa atbalsta Izraēlas aizsardzību, taču vienlaikus uzsver deeskalāciju un sarunu nepieciešamību ar Irānu. Harisa, iespējams, necentīsies vienoties par jaunu kodolvienošanos ar Irānu, kā to darīja Obama, taču viņas administrācija visticamāk centīsies mazināt spriedzi un palielināt sadarbību.

Tramps ieņem stingrāku nostāju – steidz atgādināt amerikāņiem, ka ASV viņa prezidentūras laikā noteica stingras sankcijas Irānai un izstājās no Irānas kodolvienošanās. Apgalvojot, ka viņš ir Izraēlas aizstāvis, lepojas ar sevis īstenoto Ābrahāma vienošanos un sola izmantot visus pieejamos līdzekļus, arī militāru spēku, lai ierobežotu Irānas ģeopolitiskās ambīcijas.

Imigrācija

Imigrācija ir viens no karstāk apspriestajiem iekšpolitikas jautājumiem, un šajā jautājumā atšķirība starp Harisas un Trampa viedokļiem nevarētu būt vēl izteiktāka. Harisa ir visaptverošas imigrācijas reformas atbalstītāja, liekot lielu uzsvaru uz humānu attieksmi pret imigrantiem. Harisa atbalsta arī tā saucamo “Dreamers” iespēju iegūt pilsonību un robežu drošības uzlabošanu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Viņa uzskata Trampa ierosināto “robežas mūri” par novecojušu un šķeļošu un uzsver, ka imigranti ir būtiska Amerikas nākotnes sastāvdaļa.

Protams, Tramps pieturas pie savas vecās un labi iegaumētās frāzes: “būvējiet mūri!” (vai pagariniet to). Kritizējot Baidena administrāciju par nelegālās imigrācijas pieaugumu, viņš ir apsūdzējis Harisu un demokrātus par to, ko viņš dēvē par “haosu pie robežas”. Trampa imigrācijas plāns ietver deportācijas, stingrāku robežsardzi un finansējuma pārtraukšanu imigrantu patvēruma pilsētām. Viņa atbalstītāji, kuri robežu drošību uzskata par valsts drošības jautājumu, turpina atbalstīt viņa nostāju.

Dabas katastrofas

Klimata pārmaiņas un to seku mazināšana šobrīd tiek uzskatītas par vienu no galvenajām ASV nākotnes problēmām, jo pēdējais gads valstij iezīmējās ar postošām dabas katastrofām. Harisa stingri atbalsta Demokrātu partijas klimata politiku, kas aicina palielināt ieguldījumus atjaunojamajā enerģijā, ieviest stingrākus vides aizsardzības noteikumus un uzlabot gatavību dabas katastrofām. Viņa iestājas par tūlītēju rīcību pret klimata pārmaiņām, norādot, ka pašreizējās katastrofas ir tikai sākums, ja netiks veiktas būtiskas pārmaiņas.

Tramps atsakās pieņemt klimata paniku. Viņš uzskata, ka lielākā daļa demokrātu ieviesto vides regulējumu pārspīlē, un tie rada nopietnas sekas ASV rūpniecībai un uzņēmumiem. Tramps uzstāj uz vides regulējumu atcelšanu un iekšzemes enerģijas ražošanas paplašināšanu no neatjaunojamiem resursiem (akmeņoglēm, naftas un dabasgāzes), vienlaikus koncentrējoties uz tūlītēju palīdzību iedzīvotājiem un uzņēmumiem katastrofu gadījumos un infrastruktūras atjaunošanu. Lai gan viņš nenoliedz nepieciešamību pēc tīrākas enerģijas, viņš kritizē “klimata trauksmes cēlāju” iniciatīvas.

Pašreizējās prognozes atspoguļo to, cik neparedzamas ir šīs vēlēšanas. Tā kā Amerikā saasinās iekšpolitiskās problēmas un pieaug starptautiskā spriedze, cilvēki ir spiesti aizdomāties:

Kas vadīs valsti cauri šai vētrai?