Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometrs 2025 iezīmē asimetrisku attīstību: spēcīgu obligāciju segmentā, bet nepietiekamu akciju tirgū

Šodien, 25. martā, Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA prezentēja “Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru 2025” (turpmāk – Barometrs). Izveidoti divi pārskati: pirmais aptver periodu no 2018. līdz 2024. gadam un iezīmē tirgus attīstības trajektoriju, savukārt jaunākais pārskats analīzē 2025. gada dinamiku, kad kapitāla tirgus sasniedzis augstāku brieduma pakāpi un rekordaugstus rezultātus obligāciju emisiju segmentā.

Barometrs ir pirmais šāda veida analītiskais pārskats Latvijā, kas apkopo gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, politikas veidotāju, mediju un sabiedrības – lomu Latvijas ekonomikas stiprināšanā. Tas sniedz strukturētu ieskatu tirgus attīstības tendencēs, izaugsmes šķēršļos un motivācijā izmantot kapitāla tirgus finanšu instrumentus.

Signet Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons:

“Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir mūsu kopējā spēja domāt ambiciozāk par valsts ekonomikas nākotni. Progress pēdējo piecu gadu laikā ir bijis nozīmīgs – lielāks, nekā dažkārt tiek pieņemts, salīdzinot Latviju ar lielākiem vai attīstītākiem tirgiem. Pat relatīvi neliels aktivitātes pieaugums var būtiski ietekmēt uzņēmumu attīstības iespējās un investīciju vidi kopumā. Ar lielāku investoru uzticību, augstāku finanšu pratību un drosmīgākiem uzņēmēju lēmumiem kapitāla tirgus var kļūt par vienu no svarīgākajiem izaugsmes instrumentiem Latvijas ekonomikā.”

2025. gads pārsniedzis prognozēto izaugsmi obligāciju segmentā

Aizvadītajā gadā kapitāla tirgus attīstību lielā mērā atbilda prognozēm – dinamika bija pozitīva, bet tikai obligāciju segmentā. Sasniegti rekordlieli rādītāji gan piesaistītā finansējuma apjomā, gan darījumu skaita ziņā: Latvijā piesaistīti 1,5 mljrd. EUR un īstenoti 32 darījumi. Pagājušā gada lielākais darījums – Latvenergo obligāciju emisija 400 milj. EUR apjomā.

Lai kapitāla tirgus radītu lielāku ietekmi uz Latvijas ekonomiku, izšķiroša nozīme ir akciju tirgus (IPO) segmenta attīstībai, kur progress šobrīd ir ierobežots. Trūkst pārliecinošu vietējo uzņēmumu piemēru, kas demonstrētu kotācijas priekšrocības un palīdzētu veidot plašāku izpratni par šo procesu. Šādu piemēru trūkums kavē gan uzņēmēju lēmumu pieņemšanu, gan finanšu pratības attīstību šajā jomā.

“Valsts loma kapitāla tirgus attīstība ir būtiska. Latvijas valsts ir lielākais akcionārs ekonomikā, pārvaldot ievērojamo skaitu kapitālsabiedrību dažādās nozarēs. Kaimiņvalstu pieredze rāda, ka valsts uzņēmumu kotēšana biržā kalpojusi kā katalizators tirgus attīstībai, veicinot investoru uzticību un tirgus aktivitāti. Latvijā līdzvērtīgu piemēru līdz šim nav bijis, un tas ietekmē arī privātā sektora gatavību pieņemt līdzīgus lēmumus. Rezultātā veidojas apburtais loks – valsts nerada pietiekami spēcīgu precedentu, privātais sektors nogaida, un akciju tirgus segments attīstās lēni”,

uzsver R. Idelsons.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometrs sasniedz rekordaugstu līmeni

Barometrs 2025. gadu noslēdzis ar rekordaugstu līmeni, pieaugot par 12% g/g (gadu no gada pieaugums), sasniedzot vērtību 226 (2018. gads = 100). Izaugsmi veicinājusi pieaugošā investoru aktivitāte un kapitāla tirgus aktualitāte informatīvajā telpā (+14% g/g, savukārt tirgus apjoms palielinājies par 5%.

Investoru aktivitāte turpina pieaugt gan investīciju apjoma, gan darījumu skaita ziņā. Tirgus apgrozījums audzis par 24% g/g, bet darījumu skaits par 10%. Tas liecina, ka vidējā investīciju summa vienā darījumā kļūst lielāka – privātpersonām arvien vairāk līdzekļu novirzot investīcijām, un aktīvāk iesaistoties institucionālajiem investoriem. Vienlaikus mediju interese par kapitāla tirgus tematiku saglabājas augsta – publikāciju skaits pieaudzis par 18% g/g, bet auditorijas apjoms par 11%.

Tomēr tirgus piedāvājuma pusē attīstība joprojām ir salīdzinoši gausa. Lai gan gada laikā Rīgas biržā nebija neviena IPO, esošo akciju cenu kāpums veicināja kopējās kapitalizācijas pieaugumu par 10% g/g. Obligāciju segmentā kopējā kapitalizācija saglabājusies stabila, pieaugot par 1% g/g.

“Secinājums paliek nemainīgs no iepriekšējā gada – investori arvien aktīvāk meklē ieguldījumu iespējas vietējā kapitāla tirgū, un kapitāla piesaiste ir pilnībā iespējama, ko apliecina iepriekšējās veiksmīgās emisijas. Vietējā kapitāla tirgū pieprasījums aug, un tajā ir vieta jauniem dalībniekiem”,

skaidro Valters Smiltāns, Signet Bankas investīciju analītiķis.

Kapitāla tirgus kļūst pieejamāks, izpratnes jautājums joprojām izšķirošs

Jaunākie uzņēmēju aptaujas dati[1] rāda, ka 44% aptaujāto ir dzirdējuši par kapitāla tirgus iespējām (samazinājums par 7 procentpunktiem), bet pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri, kapitāla tirgu neizprot – 30% salīdzinājumā ar 24% 2025. gadā. Tas apliecina, ka galvenais šķērslis joprojām ir zināšanu trūkums – 23% uzņēmēju norāda uz nepietiekamu izpratni par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām.

Savukārt tradicionālie šķēršļi pakāpeniski zaudē nozīmi – administratīvo slogu kā būtisku izaicinājumu min 16%, izmaksas un nevēlēšanās publiski atklāt informāciju par uzņēmumu – 16%, bet uzskatu, ka kapitāla tirgus ir pārāk dārgs, pauž tikai 7% uzņēmēju. Tas liecina, ka kapitāla tirgus kā instruments kļūst pieejamāks no praktiskā viedokļa.

Runājot par finansējuma avotu izmantošanas plāniem, uzņēmēji joprojām koncentrējas uz tradicionālākiem un labāk zināmiem instrumentiem. Dominē valsts atbalsta finanšu instrumenti – ALTUM programmas – 70%, ES programmas – 44%. Kapitāla tirgus instrumentu izmantošana ir mērenāka:  obligāciju emisija – 27%, IPO – 26%,kapitāla piesaiste no fondiem – 35%. Kopumā dati iezīmē strukturālu tendenci – finansējuma iespējas Latvijā paplašinās, taču uzņēmēju uztverē tas vēl nav nostiprinājies kā pirmās izvēles finansējums.

Mediju atspoguļojums koncentrējas ap atsevišķiem augstas redzamības projektiem

Mediju monitoringa dati[2] rāda, ka 2025. gadā kapitāla tirgus temati Latvijas medijos pieminēti 13 950 publikācijās, sasniedzot 394 milj. lielu potenciālo auditoriju – par 13% vairāk nekā 2024. gadā. Visbiežāk minētie temati bija obligācijas, IPO un kotācija biržā.

2025. gadā kapitāla tirgus tematika medijos koncentrējas ap nelielu skaitu uzņēmumu un atsevišķiem projektiem, īpaši izceļot diskusiju par iespējamo airBaltic kotēšanu biržā, kas liecina, ka plaša un konsekventa politikas vai ekonomikas diskusijas neveidojas.  

LETA datu pakalpojumu attīstības vadītājs Ivars Svilāns:

“2025. gadā kapitāla tirgus tematika Latvijas medijos veidojas kā divi paralēli stāsti – no vienas puses dominē plaša, bet mazāk pamanāma uzņēmumu finansēšana ar obligāciju un akciju emisijām, bet no otras – ļoti koncentrēta un politiski uzlādēta diskusija par airBaltic iespējamo kotēšanu biržā.”

Mediji kapitāla tirgus kontekstā pārsvarā pilda informētāja un uzrauga lomu, savukārt sabiedrības iesaistes veicināšana un kapitāla tirgus personīgās nozīmes skaidrošana joprojām ir ierobežota.

Raivis Vilūns, mediju pētnieks un raidījuma “Nākotnes kapitāls” vadītājs, izvērtējot kapitāla tirgus tematisko rāmējumu secina, ka:

“Latvijas mediji kapitāla tirgus saturu pasniedz no uzņēmumu un tirgus mehānismu perspektīvas. Cilvēkstāsti parādās reti. Tādejādi veidojas distancēts, uz nozares profesionāļiem vērsts rāmējums, kas pašā būtībā atgrūž “naudas lietās” mazāk ieinteresētos un var kavēt finanšu pratības apguvi.”

Privātā investora pieredze mediju saturā parādās salīdzinoši reti, un publikācijas biežāk fokusējas uz sistēmiskiem vai institucionāliem jautājumiem. Līdz ar to mediji kapitāla tirgus kontekstā pārsvarā pilda informētāja un uzrauga lomu, savukārt sabiedrības iesaistes veicināšana un kapitāla tirgus personīgās nozīmes skaidrošana joprojām ir ierobežota.”

Pasākuma laikā notika arī nozares ekspertu diskusija “Latvijas kapitāla tirgus: vai visi tirgus dalībnieki virzās vienā tempā un virzienā?”, kurā piedalījās: 

– Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs;
– Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs;
– Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja;
– Andris Grafs, Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā;
– Gundars Ruža, LATRAPS valdes loceklis.

[1] Dati iegūti “Latvijas uzņēmēju finanšu noskaņojuma aptaujā”, ko 2026. gada februārī veica aģentūra Mindshare Latvia. Aptaujā piedalījās 505 uzņēmumu īpašnieki, vadītāji un finanšu direktori, sniedzot vērtējumu par situāciju un attīstības perspektīvām 2025.-2026. gada periodā.

[2] LETA Analytics sadarbībā ar Signet Banku, Kapitāla tirgus aktivitātes barometrs, 2025. gads. Datu avots: STATION mediju monitorings; analīzes periods: 2025. gads