Investīciju vides apskats 9/2025

Septembrī globālie akciju tirgi turpināja stabilu kāpuma trajektoriju piekto mēnesi pēc kārtas, galvenajiem indeksiem sasniedzot jaunas virsotnes. Investoru noskaņojumu uzlaboja FRS pirmais šā gada procentu likmju samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika pazemināts līdz 4,00-4,25%, centrālajai bankai reaģējot uz arvien izteiktākām ASV darba tirgus atdzišanas pazīmēm. S&P 500 un Nasdaq Composite indekss pieauga attiecīgi par 3,5% un 5,6%, kas ir labākais šo indeksu septembra sniegums kopš 2010. gada. Pat ASV valdības darbības pārtraukšana oktobra sākumā nespēja satricināt tirgu, un Nasdaq Composite indekss 2. oktobrī sasniedza jaunu rekordu, kamēr S&P 500 indekss tam sekoja dienu vēlāk. Eiropas akcijas arī uzrādīja labāko septembra sniegumu kopš 2019. gada, ko veicināja optimisms par iespējamu turpmāku procentu likmju samazināšanu ASV, STOXX 600 indeksam mēnesī pieaugot par 1,2%. CSI 300 indekss mēnesī pieauga par 2,6%, pateicoties rekordaugstai privāto investoru aktivitātei un optimismam par mākslīgo intelektu un čipiem. Bitcoins turpināja augt un mēnesi noslēdza pie 114 000 ASV dolāru līmeņa, kas ir 6% pieaugums mēnesī.

ASV valdība pārtrauc darbu pirmo reizi 7 gadu laikā

1. oktobrī ASV valdība pirmo reizi gandrīz septiņu gadu laikā pārtrauca savu darbību, Kongresa demokrātiem un republikāņiem nespējot vienoties par budžeta likumprojektu pirms pusnakts termiņa. Partijas bija domstarpībās par veselības apdrošināšanas subsīdijām saskaņā ar Affordable Care Act (tā saucamais “Obamacare” likumprojekts): demokrāti pieprasīja nodokļu atvieglojumu pagarinājumu, kamēr republikāņi uzstāja uz “tīru” turpinājuma rezolūciju.

ASV akciju tirgi lielākoties nenoreaģēja uz šīm ziņām, tomēr obligāciju tirgi atspoguļoja minimālu nenoteiktību, Valsts kases 10-gadīgo obligāciju ienesīgumiem samazinoties par 5 bāzes punktiem līdz 4,105%. Tirgus dalībnieki izrādīja īpašas bažas par ekonomisko datu novēlotu publicēšanu, tostarp svarīgiem septembra nodarbinātības datiem, kas var likt FRS strādāt ar ierobežotu informāciju pirms oktobra beigās plānotās sanāksmes.

Politiskā nestabilitāte izraisa franču akciju kritumu un valsts parāda ienesīguma pieaugumu

8. septembrī Francijas premjerministrs Fransuā Bairū tika atcelts no amata uzticības balsojumā, zaudējot ar izšķirošu 364 pret 194 balsu pārsvaru. Balsojums notika pēc Bairū pretrunīgi vērtētā 44 miljardu eiro taupības budžeta plāna pieņemšanas, kurā tika ierosināti izdevumu samazinājumi, tostarp pensiju samazinājumi, veselības aprūpes izdevumu samazinājumi un divu valsts svētku dienu atcelšana. CAC 40 indekss pirms balsojuma samazinājās par vairāk nekā 2%, un visa septembra garumā bija novērojama tā palielinātā volatilitāte.

Francijas valsts obligāciju tirgus arī piedzīvoja ievērojamu spiedienu, 10-gadīgo OAT ienesīgumiem sasniedzot 14 gadu augstāko līmeni pie 3,61%, savukārt 30-gadīgo OAT ienesīgumi pieauga līdz 4,5% līmenim, kāds netika novērots kopš 2011. gada Eirozonas parādu krīzes.

Francijas un Vācijas 10-gadīgo obligāciju ienesīgumu spreds pieauga līdz aptuveni 79 bāzes punktiem, atspoguļojot augstākas riska prēmijas Francijas valsts parādam. Rezultātā Francijas obligāciju ienesīgumi īslaicīgi tirgojās zemākā līmenī par Itālijas BTP, kas tradicionāli tiek uzskatītas par etalonu Eiropas valsts parāda tirgū ar augstu parādu slogu.

Ekonomikas dati vājinās; ASV nodarbinātības rādītāji arvien sliktāki

Septembrī abos Atlantijas blokos ekonomikas rādītāji galvenokārt uzrādīja negatīvu tendenci. Eirozonā inflācija pieauga līdz 2,2% gada izteiksmē, savukārt apstrādes rūpniecības PMI samazinājās līdz 49,8 no trīs gadu augstākā līmeņa, bezdarbs augustā pieauga līdz 6,3% no rekordzemā 6,2% līmeņa, kamēr pakalpojumu PMI uzlabojās līdz 51,3 no 50,5. ASV apstrādes rūpniecības PMI pieauga no 48,7 līdz 49,1, pakalpojumu PMI samazinājās no 52 līdz 50, kamēr inflācija paātrinājās no 2,7% līdz 2,9% gada izteiksmē.

Īpaši ievērojami bija briesmīgie ASV nodarbinātības dati. Privātajā sektorā tika zaudētas 32 000 darbavietas pēc 3 000 darbavietu zaudējuma augustā, pretēji prognozēm par 50 000 pieaugumu, kas ir straujākais kritums kopš 2023. gada marta un pirmie divi secīgie zaudējumi kopš 2020. gada. Kā minēts, 17. septembrī FRS samazināja procentu likmes par 25 bāzes punktiem līdz 4,00-4,25%, kas ir pirmais samazinājums kopš decembra, un līdz gada beigām prognozēti vēl divi samazinājumi. Savukārt ECB 11. septembrī procentu likmes nemainīja.

Dolārs nereaģē uz FRS lēmumu, kamēr dārgmetālu cenas strauji pieaug

FRS procentu likmes samazinājums īpaši neietekmēja FX tirgu. EUR/USD pāris īslaicīgi tirgojās virs 1,1900 līmeņa, bet ātri atgriezās savā diapazonā. Pieaugums virs 1,1930 līmeņa iespējams izraisītu lielāku USD kritumu.

Zelts joprojām izskatās “pārpirkts”, bet sasniedza mūsu XAU/USD 3 800–4 000 mērķi, tādēļ mēs esam gandrīz pilnībā ārpus pozīcijas.

Līdzīga situācija ir ar sudrabu, kurš auga vēl straujāk, pārvarot galveno XAG/USD 47 līmeni, un nākamais nozīmīgais pretestības līmenis tagad atrodas pie USD 50 par Trojas unci, kura pārvarēšana visiem šķiet tikai laika jautājums.

Platīns piedzīvoja īsu, veselīgu korekciju un tagad atkal kāpj, tādēļ saglabājam garās pozīcijas un iespējams tās palielināsim, ja tam radīsies labvēlīgi apstākļi.

Reģionālie jaunumi

OMX Baltic Benchmark Index indekss mēnesī zaudēja 2,2%. Tikmēr, 24. septembrī Vācijas aizsardzības uzņēmums Rheinmetall parakstīja memorandu ar Latvijas valdību par 275 miljonu eiro vērtas artilērijas munīcijas ražotnes izveidi, apliecinot Eiropas aizsardzības uzņēmumu turpinātu paplašināšanos Baltijas valstīs. Kopuzņēmums, kurā Rheinmetall pieder 51% kapitāldaļu un SIA “Valsts aizsardzības korporācija” pieder 49%, sākot no 2027. gada pavasara, ražos desmitiem tūkstošu 155 mm artilērijas lādiņu gadā.