Investīciju vides apskats 12/2022

Jau 2022. gada pats sākums pareģoja nopietnas grūtībās, ar kurām investoriem nāksies saskarties visā gada garumā. Papildus militārajām darbībām, politikai un starptautiskajām attiecībām, sankcijām un pretsankcijām, nogurdinošajai pandēmijai un augošajai inflācijai tirgus izrādījās absolūti nesagatavots rekordlielam procentu likmju pieaugumam un no tā izrietošām cenu izmaiņām. Investorus satricināja akciju indeksu kritumi, milzīgi zaudējumi riska kapitāla tirgū, kriptovalūtu kapitulācija, straujš kredītrisku lēciens jaunattīstības tirgos un augsta ienesīguma obligācijas un pat haoss dažu attīstīto valstu valdības parāda tirgū.

Mazliet par visu

S&P 500 gada laikā zaudēja 19,5%, bet Nasdaq 100 pakritās par 33%. Uzņēmumi sāk samazināt darba vietas un finanšu rezultāti pasliktinās. Dārgs kapitāls padara ieguldījumus akcijās mazāk izdevīgus, un mēs pagaidām neredzam šeit iemeslu optimismam. Arī investīciju baņķieri nav savā rožainākajā noskaņojumā. Pēdējie gadi ir bijuši rekordlieli IPO un obligāciju emisiju skaita ziņā, un šobrīd objektīvu iemeslu dēļ to skaits samazinās, tāpēc lielās investīciju bankas ir ziņojušas par ienākumu kritumu par 30-50% gada ietvaros.

Gada pirmajā pusē mēs piedzīvojām naftas, gāzes, graudu un mēslošanas līdzekļu cenu kāpumu, taču gada beigās Brent jēlnaftas cenas kāpums bija diezgan pieticīgs (ap 10%), savukārt graudu cena gandrīz nemainījās (+2,76%). Bitcoin pēdējā gada laikā ir zaudējis aptuveni 65% no savas vērtības, un šobrīd kriptoentuziastu tēze, ka digitālās valūtas var kalpot par aizsardzību pret inflāciju, izskatās ļoti šaubīgi.

Lizu Trasu atcerēsies kā Lielbritānijas (nu jau bijušo) premjerministru, kura pie varas bija visīsāko laiku – 44 dienas. Šo precedentu var uztvert kā būtisku signālu daudzām valdībām – valsts finanses labāk uzturēt kārtībā. Tos, kas to nesaprot, tirgus soda.

Eiropas un ASV akciju tirgi

Obligāciju tirgus atgriešanās

2023. gada pirmajās dienās varam diezgan droši apgalvot, ka negatīvo obligāciju ienesīgumu ēra, kas ilga pēdējos astoņus gadus, ir noslēgusies. Valsts obligāciju tirgus Eiropā gandrīz 10 gadus bija praktiski “neieguldāms”, taču 2022. gadā tas atgriezās ar blīkšķi. Vācijas valsts 2 gadu obligāciju ienesīgums gada laikā no -0.65% ir izaudzis līdz 2.65%, un tas lieliski parāda ievērojamās izmaiņas, kas notikušas obligāciju tirgos nieka 11 mēnešos. Abstrahējoties no pašreiz pievilcīgajiem 2.5-3.0% zema riska obligāciju ienesīgumiem, aizvadītais gads ir bijis vēsturiski sliktākais gads obligāciju investoriem.

Eirozonas valstu parāda vērtspapīri, spriežot pēc Bloomberg indeksiem, zaudēja 11-17% no savas vērtības, investīciju reitinga komercsabiedrību obligāciju indekss “atdeva” 15%, savukārt spekulatīvā reitinga Eiropas obligāciju indeksam zaudējumi ir “nieka” 11%. Tiešām bezprecedenta gads, kura laikā spilgti izpaudās procenta likmju kāpuma risks, kas vissmagākās sekas atstāja uz zema riska papīriem.

Decembrī centrālās bankas centās nesagādāt investoriem lielus (un pat mazus) pārsteigumus, lai gan vietām bija vērojamas nedaudz pretrunīgas tendences – Eiropas parādu tirgus sasniedza jaunus minimumus, kas nebija vērojams ASV parāda vērtspapīros. Šobrīd izskatās, ka sliktākais ir aiz muguras, proti, inflācijas kāpums sāk zaudēt spēku. Jā, tirgus sagaida augstākas procentu likmes februārī un vienīgais jautājums īstermiņā ir “cik augstākas”? Tomēr gada ietvaros centrālo banku plānos tiek minētas vairs tikai pāris likmju celšanas reizes. Aplūkojot valsts obligāciju grafikus, ir redzams, ka ienesīguma kāpums ir apstājies un lielāka varbūtība norāda uz tā samazināšanos nākamo pāris mēnešu laikā. Mūsu taktika paliek nemainīga – mēs turpināsim pirkt 2–3 gadu ASV valsts parādu pie 4,50–4,75% ienesīguma līmeņiem un tāda paša termiņa ES valdības vērtspapīrus ar aptuveni 2,75–3,00%.

Etalona 10-gadu obligācijas

Vai buļļu tirgus dārgmetālos ir tepat aiz stūra?

Forex tirgū gada pēdējās nedēļās liela aktivitāte nebija vērojama, lai gan dolārs kļuva vājāks. Pāris EUR/USD “pārbaudīja” 1,0600 apgabalu (un gandrīz sasniedza 1,0700 punktu atzīmi), tāpēc janvāris būs svarīgs, nosakot iespējamo cenu virzienu visam gadam. Kopumā mēs gribētu redzēt dolāru augot no tagadējiem līmeņiem, taču tirgum jāparāda, ka tas tiešām vēlas iet šo ceļu.

Līdzīga situācija bija novērojama arī naftas tirgū. Lai gan kopējā bilde joprojām liecina, ka pastāv diezgan liela varbūtība, ka naftas cenu virzība būs augšup, mēs esam uzmanīgi, it īpaši gada pirmajās nedēļās. Īstermiņā lāčiem ir pietiekami daudz iemeslu “spiest” cenas uz leju – dabasgāzes cenu kritums, kuras tagad ir atgriezušās pirmskara līmeņos, tādējādi mazinot spiedienu uz enerģētikas tirgiem, kā arī pieaugošie globālās lejupslīdes riski, obligāciju ienesīguma līknei joprojām esot ļoti “apgrieztai”.

Dārgmetāliem bija otrs labs mēnesis pēc kārtas, sudrabam pieaugot par 13%. Abi metāli, kuriem mēs rūpīgi sekojam, pieauga virs līmeņiem, kurus mēs uzskatām par nozīmīgiem – zelts gadu noslēdza virs 1800 dolāriem par Trojas unci, bet sudrabs pakāpās krietni virs 22 dolāru pretestības atzīmes. Mēs uzskatām, ka esam arvien tuvāk buļļu tirgum dārgmetālos, par kuru esam dārdējuši jau vairākus gadus, un tam ir jābūt gataviem. Pastāv liela iespējamība, ka XAG/USD nonāks pretestības zonā ap 25-25.5, un, ja tas notiks, mēs varēsim ieraudzīt cenu korekciju līdz pat 21-22 līmeņiem, kur būtu ērti palielināt garas pozīcijās metālā. XAU/USD cenu grafiki arī norāda uz 1750-1800 līmeņiem kā konstruktīvu atbalsta zonu.

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi

Neaizmirsīsim par ekonomiku

Decembrī Ķīnas pakalpojumu sektors saruka jau ceturto mēnesi pēc kārtas, ko ietekmēja straujš Covid-19 gadījumu skaita pieaugums pēc tam, kad valdība atviegloja vairākus ierobežojošus pasākumus. Samazinājuma temps gan bija nedaudz zemāks nekā iepriekšējā mēnesī, norādot, ka valdības rīcība veicināja dažus operacionālus uzlabojumus. Arī Ķīnas rūpnīcu darbība palielināja zaudējumus. Oficiālā PMI aptauja uzrādīja strauju kritumu, indeksam samazinoties par vienu punktu līdz gandrīz trīs gadu zemākajam līmenim 47,0, liecināja Nacionālā statistikas biroja dati.

Informācija no Amerikas Savienotajām Valstīm arī sagādāja vilšanos: ražošanas sektors saruka otro mēnesi pēc kārtas, un uzņēmumi saskaras ar spiedienu no samazinājuma patērētāju pieprasījumā un paaugstinātām aizņēmumu izmaksām. Lai gan izejvielu cenas turpina kristies, liecinot par uzlabojumiem sagaidāmos inflācijas ciparos, uz nākotni vērstais jauno pasūtījumu ISM apakšindekss samazinājās līdz 45.2, paliekot zem 50 punktiem ceturto mēnesi pēc kārtas.

Ražošanas aktivitāte Eirozonā uzlabojās, S&P Global galīgajam ražošanas PMI pieaugot līdz 47,8 punktiem salīdzinājumā ar 47,1 punktu pirms mēneša. Produkcijas apjomi palielinājās vēl straujāk, atzīmējot augstāko rādītāju kopš jūnija. Ekonomiskās lejupslīdes tempi Eirozonā mazinājās otro mēnesi pēc kārtas, norādot, ka recesija varētu būt maigāka, nekā daudzi prognozē. S&P Global galīgais saliktais iepirkumu menedžeru indekss, kas tiek uzskatīts par labu ekonomikas stāvokļa rādītāju, decembrī palielinājās par 1,5 punktiem līdz 49,3 punktu atzīmei.

Zelta cena, USD/oz

Pēcvārds

Pārāk vaļīgā 2020.-2021. gadu monetārā politikas, piedāvājuma problēmas, straujš pieprasījuma un tēriņu pieaugums, ko pandēmijas laikā atbalstīja fiskālie pasākumi, vispirms izraisīja būtisku finanšu aktīvu inflāciju, bet pēc tam (“par laimi”, bija pietiekami daudz pastiprinošu papildu faktoru) sekoja cenu kāpums reālajā ekonomikā. Pēc tam mēs vērojām būtisku kritumu riskanto aktīvu cenās, un, mūsuprāt, 2023. gadā ir pietiekami daudz vietas turpmākam cenu samazinājumam. Pašreizējo situāciju var uzskatīt par augsta riska aktīvu tirgus stabilizāciju pēc ilgstoša paaugstinātu cenu cikla, ko izraisīja pārmērīga likviditāte, un pats centrālo banku noskaņojums liecina par atturīgu tirgus dinamiku.

Preču tirgus visu gadu draud būt ļoti volatils. Cenu veidošanu spēcīgi ietekmēs klimatiskie apstākļi (gāzes cenas), stabilizācijas pasākumi, kā arī gaidāmā recesija (galvenokārt naftas un parasto metālu cenas).

Gada lielāko daļu Ķīna īstenoja nulles tolerances politiku pret Covid-19, kas negatīvi ietekmēja galvenos ekonomiskos procesus. Attiecību saasināšanās ar Taivānu radīja nervozitāti arī Ķīnas tirgos. Ierobežojumu atcelšana, robežu atvēršana, kā arī notiekošā dažādu ekonomikas stimulēšanas programmu īstenošana kalpoja par labu motivāciju Ķīnas akciju tirgus izaugsmei gada nogalē. Kritums tehnoloģiju nozarē 2022. gadā bija ievērojams, padarot to īpaši pievilcīgu. Ja neņem vērā Ķīnas un Taivānas (ASV) attiecību pasliktināšanās faktoru, tad Ķīnas tirgus vidējā termiņā izskatās diezgan pievilcīgs investīcijām, lai gan fundamentāli mums joprojām vairāk patīk Indijas tirgus.