Investīciju vides apskats 01/2023

Nesenās ECB un FOMC sanāksmes nesagādāja investoriem īpašus pārsteigumus. Tirgus parādīja, ka tas ir “iekļāvis cenās” pašreizējo un nākamo procentu likmju pieaugumu, uzskatot, ka šis agresīvās monetārās politikas cikls nebūs ilgs. Tāpat tas ignorēja amatpersonu norādījumus, ka likmes saglabāsies augstas ilgu laiku, līdzīgi kā ignorēja agrīnos brīdinājumus par likmju paaugstināšanu. Kopumā, mēs varam piekrist, ka obligāciju ienesīgumi ir tuvu saviem lokāli augstākajiem punktiem, tomēr joprojām pastāv risks, ka varēsim ieraudzīt vēl vienu lēcienu augšup, pirms tirgus nolems pagriezties. Šī iemesla dēļ, šobrīd ir ērtāk sadzīvot ar īsāka dzēšanas termiņa vērtspapīriem – nevēlamies steigties ar pāreju uz lielākām obligāciju durācijām. Uzskatām, ka akciju tirgi ir pietuvojušies saviem pretestības līmeņiem un, visticamāk, virzīsies zemāk, nevis turpinās janvāra ralliju.

Optimisms virza augšup gan akcijas, gan parāda tirgu

Šobrīd akcijas izbauda savas labās dienas. Salīdzinot ar rudeni, nākotne, šķiet, neizskatās tik drūma. Tirgus ir pārliecināts, ka procentu likmes tiks samazinātas jau šī gada beigās – sasniedzot pieņemamus līmeņus ap 3% līdz 2025. gada sākumam. Šāds scenārijs ir īpaši labvēlīgs riskantiem aktīviem un izaugsmes akcijām (growth stocks), jo zemu likmju periodi liek investoriem meklēt uzņēmumus ar lielām izaugsmes iespējām.

Arī rezultāti parādu tirgū nelika vilties, šajā vispārējā optimisma laikā. Obligāciju indeksi, kopš gada sākuma, sākot ar Eiropas suverēno un beidzot ar spekulatīva reitinga obligāciju indeksiem, ir pakāpušies par 2-4.5%, atgūstot daļu pagājušā gada zaudējumu.

Eiropas un ASV akciju tirgi

Inflācijas temps ASV sarūk jau piecus mēnešus pēc kārtas, savukārt Eiropā – divus. Etalona obligāciju ienesīgums ASV samazinās jau trīs mēnešus, bet Eiropā šis process tikai tagad ir sācies. Pašreizējais pozitīvais noskaņojums finanšu tirgos ir balstīts uz cerībām, ka ļaunākais ir aiz muguras, un inflācijas tempa samazināšanās ļaus centrālajām bankām pabeigt bāzes likmju celšanas ciklu. Šis uzskats balstās uz, mūsuprāt, greizu loģiku. Proti, pieņēmums ir, ka attīstītajās valstīs recesija ir tepat “aiz stūra”, taču tā būs viegla un turklāt piespiedīs centrālās bankas atteikties no tālākas ierobežojošās politikas īstenošanas.

Tikmēr centrālo banku retorikā un plānos ir turpināt, vēl vismaz nākamajās pāris sanāksmēs, celt bāzes likmes.

Galvenie baņķieri ir izseni slaveni ar savu pragmatisko lēnīgumu, tāpēc, mūsuprāt, investori uzvedās pārāk nevērīgi. Pašreizējā disonance, starp bāzes likmēm un obligāciju ienesīgumiem, ilgi nevar turpināties – kādai no pusēm nāksies piekāpties.

Etalona 10-gadu obligācijas

Daži interesanti novērojumi alternatīvo aktīvu klasēs

EUR/USD pāris turpināja lēni virzīties augšup, mēģinot “pārbaudīt” ilgtermiņa trenda līniju, kas ir “novilkta” no sen-seniem 1980. gadiem. Dolāram ir tendence noteikt gada maksimumus vai zemākos punktus jau janvārī, tāpēc, kā jau minējām pirms mēneša, ir jāseko līdzi 1.0480 un 1.0950 punktu atzīmēm, kas varētu potenciāli noteikt pāra virzienu visam gadam. Mēs joprojām redzam 1.1000 kā spēcīgu pretestības punktu un sagaidām, ka tuvākajās nedēļās pāris virzīsies lejup, lai gan (jebkura) mēneša noslēgšana virs 1.1300 punktu atzīmes būtu jāuzskata par svarīgu ilgtermiņa signālu.

Dārgmetāliem mēnesis bija neviennozīmīgs. Zelts pakāpās augstāk un tagad tuvojas XAU/USD 2000 atzīmei, savukārt sudrabs nolēma nedaudz atpūsties. Pastāv risks, ka 2000–2050 punktu apgabals dzeltenajam metālam atkal izrādīsies pārāk grūti pārvarams, kamēr sudrabam var pietikt spēka pārvarēt 25 dolāru par Trojas unci pretestības līmeni.

Naftas cenas joprojām ir ierobežotas salīdzinoši šaurā diapazonā. Plašāka aina izskatās pozitīva enerģētikas sektoram, lai gan spēlētājiem ir pārāk grūti saprast, kā “cenu griesti” un citi ierobežojumi ietekmēs tirgu ilgtermiņā. Tikmēr ASV dabasgāzes cenas šobrīd ir nokritušās zem pirmskara līmeņiem un pat zem vidējās 30 gadu cenu līnijas. Mēs šīs cenas uzskatām par “lētām”, taču jautājums paliek – kad lētāka enerģija palīdzēs ekonomikai, un kad mēs ieraudzīsim, ka lētākas cenas atspoguļojas preču un pakalpojumu cenās?

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi

Eiropa patīkami pārsteidz, ASV neklājas viegli

Pēc 0.1 % pieauguma 2022. gada pēdējā ceturksnī Eirozona varētu atkal izvairīties no IKP samazinājuma 2023. gada pirmajā ceturksnī, jo uzņēmējdarbības aktivitāte blokā janvārī pieauga. Indekss S&P Global Composite PMI, kas tiek uzskatīts par labu vispārējās ekonomikas stāvokļa rādītāju, pieauga par vienu punktu līdz 50.3, kas ir septiņu mēnešu augstākais rādītājs. Blokā dominējošā nozare – pakalpojumu nozare atkal sāka augt, neskatoties uz dzīves dārdzības krīzi. Arī ražošanas aktivitāte uzlabojās, S&P Global galīgās ražošanas PMI indeksam pieaugot līdz 48.8 (piecu mēnešu augstākais rādītājs). Saskaņā ar Eurostat datiem, gada griezumā inflācija janvārī samazinājās līdz 8.5%, salīdzinot ar decembra 9.2%.

Covid-19 ierobežojumu atcelšana pozitīvi ietekmēja Ķīnas pakalpojumu sfēru. Caixin/S&P Global pakalpojumu PMI palielinājās līdz 52.9 salīdzinājumā ar 48,0 decembrī. Pretēji pakalpojumiem – rūpnīcu aktivitāte janvārī saruka, tomēr tas notika lēnāk nekā iepriekšējā mēnesī. Rezultātā Caixin/S&P saliktais PMI, kas apvieno gan ražošanu, gan pakalpojumus, janvārī palielinājās līdz 51.1, salīdzinājumā ar 48.3 pirms mēneša, iezīmējot pirmo paplašināšanos piecu mēnešu laikā.

Ražošanas aktivitāte ASV sarūk jau trešo mēnesi pēc kārtas, jo procentu likmju kāpums ierobežoja pieprasījumu. ISM ražošanas PMI samazinājās līdz 47.4 salīdzinājumā ar 48.4 decembrī. Atlaišanas gadījumu skaits ASV, janvārī, sasniedza augstāko līmeni vairāk nekā divu gadu laikā. Tehnoloģiju uzņēmumi samazināja darbavietas ar, līdz šim, otru augstāko tempu. Iespējamā recesija kaitē arī patērētājiem. Janvārī par gandrīz diviem punktiem samazinājās viņu uzticības indekss (un pieauga inflācijas gaidas), kas sasniedza 107.1 punktu.

Zelta cena, USD/oz