Investīciju vides apskats 01/2021

Gada pirmais mēnesis akciju tirgos pagāja diezgan garlaicīgi. Jāsaka, ka mums nebūtu gandrīz nekas, par ko rakstīt, ja nenotiktu “Reddit revolūcija”. Mēs negribam ieslīgt dziļās detaļās vai nostāties kāda pusē, bet šis fenomens kā tāds ir jāizceļ. Jā, tas bija lielāks notikums par negatīvu cenu jēlnaftas fjūčeros aprīlī, ar daudziem svarīgiem secinājumiem.

Vive la résistance!

Desmitiem gadu gudrā nauda ir slikti izturējusies pret privātajiem ieguldītājiem. Dot-com burbuļa laikā Volstrīta bezvērtīgas kompānijas nogrūda cilvēkiem, kuriem nebija nojausmas, ko tie pērk, iznīcinot to iekrājumus. Pēc astoņiem gadiem nāca uz likumu robežas balansējošā hipotekāro kredītu krīze. Tad nāca algoritmi un algoritmiskā tirdzniecība, lietotāju datu pirkšana, lai apsteigtu Meinstrītu. 2021. gada janvārī mazie (privātie) investori beidzot nolēma “sist” pretī. 

Tāpat kā cilvēki lieto sociālos tīklus, lai organizētu protestus, treideri izmantoja mājaslapu “Reddit”, lai rīkotu veiksmīgu Volstrītas hedžfondu īso pozīciju spiešanu (short-squeeze). Protams, “lielie zēni” ātri atbildēja – Robinood, WeBull un citi brokeri ierobežoja tirdzniecību ar vairākām akcijām (lai gan mēs nevaram nepieminēt svarīgus nosacījumus nodrošinājuma prasībām). Protams, sekoja dusmīgas balsis (arī no politiķiem) un pat kolektīvas prasības tiesās.

Eiropas un ASV akciju tirgi

Bez laimīgām beigām

Kā šis īsais stāsts beidzās? Problēmas vienmēr rodas tad, kad cilvēki beigu beigās vēlas pārdot savas akcijas. “Reddit komanda” bija / ir “bagāta uz papīra”, taču, lai pārvērstu savas akcijas atpakaļ naudā, tās kādam ir jāpārdod. Taču kam tās var pārdot? Parasta tirgus sastāvdaļa – katrai transakcijai ir nepieciešams gan pircējs, gan pārdevējs, cenai kalpojot par vienojošo faktoru. Gudrie ir jau tikuši ārā (visi dzirdējām stāstus par cilvēkiem, kas nomaksājuši savus hipotekāros un mācību kredītus). Pārējie attapsies diezgan komplicētā situācijā. Cenām ātri krītot, pārdevēji ievērojami nomāc pircējus, un iegūstam brutālu un strauju kritumu. Tiem no mums, kas gribēja redzēt ļauno ciešam (ja šeit tāds vispār ir), tad, nu, visticamāk, ka šis būs kārtējais slavenais stāsts, kurā “ļaunais” tiks cauri vien ar dažām skrambām.

Etalona 10-gadu obligācijas

ASV augsta ienesīguma papīri visu laiku augstākajos līmeņos

Daudz mierīgākajā fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū mēs redzējām kāpumus šur un tur, bet nekas no tā nelīdzinājās mežonīgajām svārstībām “meme” akcijās. Ilgtermiņa etalonu ienesīgumi pieauga par 15 bāzes punktiem ASV vērtspapīros un 5 bāzes punktiem Vācijas valsts obligācijās. Investīciju reitinga spredi saglabājās gandrīz nemainīgi gan ASV, gan Eiropas tirgos. Pat augsta ienesīguma tirgu spredi atrodas tuvu pagājušā gada zemākajiem līmeņiem.

Attiecīgi Bloomberg Barclays Pan-European High Yield indekss janvārī pieauga par 0.58%, pārspējot US Corporate High Yield Total Return indeksu, kas pieauga tikai par 0.33%.

Viena atzīmēšanas vērta lieta ir tas, ka absolūtos līmeņos, ASV augsta ienesīguma vērtspapīru tirgus ienesīgums līdz dzēšanai ir visu laiku zemākajos līmeņos 4.18% apmērā konkrētajam indeksam. Eiropas indeksa vidējais ienesīgums līdz dzēšanai ir 3.14%, un tam vēl ir mazliet telpas līdz 2017. gadā uzrādītajam visu laiku zemākajam līmenim 2.68%. Kā redzams, fiksēta ienesīguma tirgus ir sasniedzis vietu, kur tālāka izaugsme ir ierobežota. Taču šādi līmeņi kādu laiku var tikt uzturēti, pieņemot stabilus etalona ienesīgumus un apjomīgu riska apetīti. Neskatoties uz visu, korekcijas riska varbūtība palielinās un ieguldītājiem to vajadzētu paturēt prātā.

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi

Sudrabs mēģina sākt ilgi gaidīto ralliju

Zelts janvārī neko diži neizdarīja, kamēr sudrabam šis bija diezgan interesants mēnesis. Mēneša beigās ievērojami palielinājās sudraba pirkšanas apjomi pēc tam, kad bija “izcili” izreklamēta pasakaina mērķa cena – USD 1000 par Trojas unci. Neņemot vērā “Reddit revolūciju”, mums ir sev jāatgādina, ka pēdējo 50 gadu laikā vidējā attiecība starp zeltu un sudrabu ir bijusi apmēram 60 reizes, tas ir, viena unce zelta bija vidēji 60 reizes vērtīgāka par vienu unci sudraba. Pagājušajā pavasarī šī attiecība uzleca līdz vēsturiskām 120 reizēm, kas nozīmēja, ka vai nu zelts ir pārāk dārgs, vai sudrabs pārāk lēts. Protams, vidējie rādītāji reti kad ir reāli novērojami dzīvē, bet tos ir vērts pieminēt. Tagad mēs beidzot redzam relatīvu normalizāciju, sudrabam sākot “dzīties” pakaļ zeltam.

Zelta cena, USD/oz

Neaizmirstiet par naftu

Naftas grafikā ir redzams viss nepieciešamais (sākot ar 2008. gada augstāko punktu un beidzot ar 2020. gada Covid-19 līmeņiem), lai varētu īstenot ralliju, uz kuru norādījām maijā. Mēs nevaram ignorēt to, ko tirgus mums dod, un, ņemot vērā pēdējos notikumus sudrabā (lai gan vēl viens vājuma mirklis būtu noderīgs), preču tirgus ieguldījumi šķiet kā ideāls papildinājums investīciju portfelim. Šī ir ilgtermiņa pozīcija, bet cenu svārstības pēdējos 11 mēnešos ir bijušas vairāk nekā iespaidīgas. Visreālistiskākais scenārijs būtu kustība līdz apmēram 70 dolāriem par barelu, pēc kā sekotu korekcija. Pirmais vilnis preču tirgus kāpumā ierasti ir diezgan lēns, un, runājot par “melno zeltu”, mums cena 35-40 dolāri par barelu šķiet diezgan “lēta”.

Daži vārdi par ekonomiku

Ķīnas ekonomikas atlabšana janvārī iebuksēja, rūpnīcu aktivitātes izaugsmei palielinoties ar lēnāko tempu pēdējo septiņu mēnešu laikā, kas skaidrojams ar vājāku sentimentu eksporta pasūtījumu samazinājuma un Covid-19 gadījumu palielinājuma dēļ. Pakalpojumu sektors janvārī pieauga ar lēnāko tempu pēdējo 9 mēnešu laikā. Jebkurā gadījumā, Ķīna publicēja lielāku IKP izaugsmi 2020. gada ceturtajā ceturksnī (6.5%) nekā tika gaidīts. No otras puses, Ķīnas fiskālie ieņēmumi 2020. gadā samazinājās par 3.9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kamēr izdevumi pieauga par 2.8%.

ASV ekonomika saruka ātrākajā tempā kopš 2. pasaules kara (3.5% kritums), kas ir pirmais pilna gada kritums kopš finanšu krīzes 2007-09. gadā. Patērētāju tēriņi, kuri veido vairāk nekā divas trešdaļas no ASV ekonomikas, decembrī samazinājās jau otro mēnesi pēc kārtas, atkal stājoties spēkā biznesa ierobežojumiem un īslaicīgi beidzoties valdības sniegtajam atbalstam.

Eirozonas ekonomika 2020. gada ceturtajā ceturksnī samazinājās mazāk kā tika gaidīts, balstoties Eurostat provizoriskajos rezultātos, 19 eirozonas dalībvalstu IKP samazinājās par 0.7% ceturksnis-ceturksnis griezumā un 5.1% gads-gads griezumā. Neoficiālie dati parādīja, ka bloka otrā un trešā lielākā ekonomika (Francija un Itālija) pavilka kopējo rādītāju uz leju, piedzīvojot attiecīgi 1.3% un 2.0% samazinājumu par ceturksni. Vācijas IKP savukārt pieauga par 0.1%, salīdzinot ar trešo ceturksni, kamēr Spānija pieauga pat par 0.4%. Eirozonas bezdarba līmenis decembrī bija stabils 8.3% apmērā, un ražošanas izaugsme saglabājās dzīvotspējīga.