Aktualitātes finanšu tirgos uz 19.03.2020

19.03.2020

Šo nedēļu tirgus dalībnieki atcerēsies ļoti ilgi. Tā vēl nav beigusies, taču jau tagad var teikt, ka šo dažu dienu laikā piedzīvotais spētu arī veselu kvartālu padarīt dinamisku. Brīžiem bija grūti noticēt grafikiem un tirdzniecības ekrānos redzamajiem cipariem – sarkanie divciparu skaitļi likās sirreāli un vienlaikus diezgan autoritatīvi, kā stingra skolotāja, norādot uz tiem trūkumiem, ko radīja sistēma pēc 2008. gada krīzes un sodot tos, kas tā arī nav sapratuši tirgus iekšējās darbības mehānismus.

Bažas, ka pēc daudzu banku faktiskas “aiziešanas” no augsta riska obligāciju tirgus (de facto pārtraucot “market making” pakalpojuma sniegšanu ), tas kļūs ļoti sekls piepildījās, un to ļoti labi nodemonstrēja šīs dienas. Pat dažu labu valstu parādzīmju pārdošanas mēģinājumi bija diezgan bezjēdzīgs pasākums, nemaz nerunājot par, piemēram, to pašu airBaltic, kura obligāciju pārdošanas cena ekrānos uzrādījās 55% no nominālvērtības. Bet pat pie šādas cenas nav atrodami faktiskie pircēji.

Arī citos tirgos pircēju skaits bija, maigi sakot, ļoti mazs. Izskatās, ka milzu masa pasīvo investoru (biržās tirgotie fondi, kuri replicē tirgus indeksus, pensiju plāni u.c.), kurus daudzi slavēja šo gadu garumā, pēkšņi izdomāja realizēt daļu no pozīcijām, bet neatrada pircējus. Pieļauju, ka tā saucamie algoritmu treideri saskarās ar līdzīgu problēmu. Atgādināšu, ka tūkstošiem cilvēku no banku tirdzniecības departamentiem, atbrīvojot veselus stāvus, tika atlaisti šo vairāk nekā desmit gadu garumā, bieži tos aizvietojot ar pāris kompjūteriem un algoritmiem, kas mierīgos tirgus apstākļos veiksmīgi spēja kalpot kā darījuma otra puse. Bet šie nav mierīgi tirgus apstākļi, jo šai krīzei (ja šī “asinspirts” par tādu kļūs) sakne nav meklējama finanšu pasaulē, bet gan ekonomikā. Problēmas ekonomikā var pārvērsties arī par problēmām finanšu tirgos. Tas būtu tieši otrāds scenārijs 2007 – 2008 gada krīzes laikā piedzīvotajam.

Centrālās bankas mēģina glābt situāciju, taču vismaz šajās dienās ticība FRS un citām centrālajām bankām izskatījās diezgan sagrauta – pēc to “palīdzības” (vēl lielākas naudas masas apsolīšanas) tirgus krita vēl straujāk, interpretējot šos signālus kā “pēdējās cerības” pasākumus. Valstu līderu solījumi arī nelīdzēja – biržas un veselais saprāts sāka uzdot nepatīkamus jautājums par valstu spējām dzīvot ar vēl lielākiem parādiem, liekot arī etalona obligācijām krist kopā ar visu pārējo tirgu.

Kā rakstījām pirmdien, šīs nedēļas ir liels pārbaudījums visiem tirgus dalībniekiem. Pagaidām “cīņas” rezultāti nav diez ko daudzsološi.