Aktualitātes finanšu tirgos uz 14.05.2020

Aprīļa beigās mēs runājām par to, ka akciju tirgum būs grūti atrast iemeslus turpināt savu ceļu uz ziemeļiem: “[..] pat ar visu FRS palīdzību turpināt uzvaras gājienu buļļiem nebūs tik viegli – labās ziņas sāk diezgan strauji izsīkt un bez tiešām stipriem argumentiem [..] gaidīt atgriešanos februārī sasniegtajos tirgus maksimumos būtu pārāk optimistiski”. Tā arī notika – S&P 500 apstājās tuvu pie 2950, pēc tam uztaisīja “yo-yo gājienu” (jā, mūsu bērnības gadi pagāja “sūros deviņdesmitajos”) 2950-2800-2950-2800 un tagad izskatās, ka tomēr noslīdēs līdz 2650-2750 līmeņiem.

No otras puses, mūsu komentārs par to, ka “[..] visu nosaka sentiments, un, ņemot to vērā, arī lāčiem jāsagādā tiešām vērā ņemami argumenti (papildus sliktiem ekonomiskajiem datiem), kāpēc tirgum būti jāatgriežas marta līmeņos” arī paliek spēkā. Mēs neatkārtosimies un nerunāsim par to, ka (ASV akciju) tirgus un ekonomikas stāvoklis ir izteiktā konfliktā. Šim nelielajam rakstiņam tas nav svarīgi. Pieņemsim to kā faktu – tuvākajā laikā ekonomikas un finanšu tirgus sinhronizācija nepastāvēs (vainīgos neminēsim).

Tieši šī iemesla dēļ izskatās, ka tuvākajā laikā gaidīt jaunus tirgus minimumus būtu pārāk pesimistiski. Protams, šis scenārijs arī jāņem vērā, bet, izvērtējot visus faktus un notikumus, izskatās, ka uzmanīgi (!) būvēt garās pozīcijas pie S&P 500 līmeņiem 2650-2750 varētu būtu tiešām loģiski, pieņemot 3100-3200 līmeņus kā mērķi (un noteikti neaizmirsīsim par portfeļa diversifikāciju). Taču agri vai vēlu ekonomika un tirgi noskaidros, kuram tad ir taisnība. Un šo procesu ietekmēt nespēs ne FRS, ne ECB, ne vienas visiem zināmas lielvalsts dīvainais prezidents.

Voldemārs Strupka, CFA,  
Signet Bank ieguldījumu eksperts