Lielie uzņēmumi ceļā uz biržu: kurš spers pirmo soli?

Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs

Latvijas kapitāla tirgū izveidojusies paradoksāla situācija. Vienā pusē ir investori, kuriem ir uzkrāti līdzekļi un interese ieguldīt tos perspektīvos uzņēmumos. Tikmēr šī vienādojuma otrā pusē ir Latvijas lielie uzņēmumi, kuriem startēšana Latvijas kapitāla tirgū varētu kļūt par nākamo attīstības soli. Taču arī tie gaida. Abu pušu nogaidošās pozīcijas liek domāt, ka visvairāk iegūs tas uzņēmums, kuram pietiks drosmes rīkoties pirmajam.

Dati liecina, ka investoru puse nebūt nav pasīva. Pērn Latvijas kapitāla tirgus apgrozījums pieauga par 24%, un darījumu skaits – par 10%, salīdzinot ar 2024. gadu, kas liecina, ka privātpersonas arvien vairāk līdzekļu novirza investīcijām, aktīvāk iesaistās arī institucionālie investori. Tāpat Signet Bankas īstenotais “Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometrs 2025”^[1] sasniedza līdz šim augstāko līmeni, un kāpuma pamatā primāri ir pieaugošā investoru aktivitāte un kapitāla tirgus aktualitāte informatīvajā telpā.

Vienlaikus piedāvājuma pusē attīstība bija daudz lēnāka – Rīgas biržā 2025. gadā nebija neviena IPO. Aktivitāti redzam vien obligāciju tirgū: pērn Latvijā 32 emisiju darījumos tika piesaistīti 1,5 mljrd. eiro. Arī 2026. gada notikumi rāda, ka investoru apetīte ir. Latvenergo 300 milj. eiro zaļo obligāciju emisijai investoru pieprasījums pārsniedza divus miljardus eiro. Tas apliecina, ka tirgū netrūkst kapitāla kvalitatīviem emitentiem. Tomēr tirgū joprojām trūkst ļoti svarīga elementa – lielu un sabiedrībā atpazīstamu Latvijas uzņēmumu akciju piedāvājuma.

Kāpēc gan nekļūt par pirmo lielo biržas uzņēmumu?

Runājot ar uzņēmējiem par akciju kotēšanu, diezgan regulāri dzirdam vienus un tos pašus argumentus: parādiet man veiksmīgu Latvijas piemēru, un tad es apsvēršu iespēju darīt to pašu. To apliecina arī jaunākā Signet Bankas veiktā Latvijas uzņēmēju finanšu noskaņojuma aptauja^[2]. Tikai 44% aptaujāto uzņēmēju ir dzirdējuši par kapitāla tirgus piedāvātajām finansējuma piesaistes iespējām. Zināšanu un veiksmīgu vietējo IPO piemēru trūkums joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē uzņēmumu lēmumu pieņemšanu.

Var teikt, ka novērojam tādu kā apburto loku, no kura izrauties šķiet teju neiespējami – uzņēmumi gaida veiksmīgu piemēru, bet veiksmīgais piemērs neuzradīsies, kamēr kāds no šiem pašiem uzņēmumiem neuzdrīkstēs būt pirmais. Turklāt lielākie Latvijas uzņēmumi šo nogaidošo pozīciju stiprina ar vēl vienu argumentu. Ja uzņēmuma gada apgrozījums jau pārsniedz simts miljonus eiro, rodas jautājums – kāpēc vispār kotēties Rīgas biržā? Varbūt uzreiz skatīties Varšavas, Stokholmas vai Londonas virzienā?

Ambīcija ir pareiza un pat uzteicama. Vienlaikus realitātē ārvalstu biržās pat Latvijas lielākie uzņēmumi ir tikai viens no daudzajiem emitentiem, kas sacenšas par investoru uzmanību. Tikmēr Latvijas kapitāla tirgū tas pats uzņēmums var kļūt par vienu no centrālajiem tirgus notikumiem. Līdz ar to uz Rīgas biržu nevajadzētu raudzīties kā uz mazāk tīkamu alternatīvu starptautiskām ambīcijām. Tieši pretēji – tā var kalpot par ļoti labu starta platformu ceļā uz tām.

Pirmais iegūs vairāk nekā kapitālu

Latvijā liels un sabiedrībā atpazīstams IPO automātiski kļūtu par vienu no nozīmīgākajiem tirgus notikumiem. Tas nozīmē ne tikai plašāku publicitāti, bet arī lielāku analītiķu, institucionālo investoru un privāto investoru uzmanību.

No uzņēmuma perspektīvas tā ir būtiska priekšrocība. Uzņēmumam, kas pirmais izveidos plašu investoru bāzi un regulāru dialogu ar tirgu, būs spēcīgāka pozīcija arī nākotnē, piesaistot papildu kapitālu vai apsverot sekundārus akciju piedāvājumus.

Svarīgi arī saprast, ka IPO nav tikai finansējuma piesaistes instruments. Tas ir uzņēmuma attīstības posms, kas paaugstina korporatīvās pārvaldības kvalitāti, veicina caurspīdīgumu un palīdz veidot starptautiski atpazīstamu uzņēmuma reputāciju. Tieši šie faktori ilgtermiņā kļūst par konkurences priekšrocību gan klientu, gan partneru, gan potenciālo investoru acīs.

Turklāt kotēšanās Rīgas biržā nav alternatīva starptautiskām ambīcijām. Gluži pretēji. Uzņēmums iegūst publiska emitenta pieredzi, izveido akciju cenu vēsturi, investoru bāzi un tirgus noteiktu uzņēmuma vērtējumu. Tas ir būtisks arguments brīdī, kad uzņēmums vēlāk izvēlas uzrunāt investorus lielākos Eiropas kapitāla tirgos.

Igaunijas Enefit Green piemērs rāda, cik nozīmīga lielam uzņēmumam var būt vietējo investoru interese. Uzņēmuma 2021. gada sākotnējā akciju piedāvājumā piedalījās 60 tūkstoši privāto investoru. Tie ir aptuveni 4% no visiem Igaunijas iedzīvotājiem. Tas negarantē tikpat lielu atsaucību Latvijā, tomēr parāda, ko var iegūt liels uzņēmums, kas nāk klajā ar pārliecinošu, vietējiem investoriem saprotamu piedāvājumu: ne tikai kapitālu izaugsmei, bet arī plašu vietējo akcionāru bāzi, kas ir ieinteresēti uzņēmuma tālākajos panākumos.

Latvijas kapitāla tirgum šobrīd netrūkst ne kapitāla, ne investoru. Tam nepieciešami kvalitatīvi emitenti. Uzņēmums, kas pirmais izmantos šo iespēju, iegūs ne tikai finansējumu turpmākai izaugsmei, bet arī pozīciju, kuru vēlākajiem sekotājiem atkārtot būs daudz grūtāk. Tāpēc jautājums vairs nav par to, vai Latvijas tirgus ir gatavs lielam privātam IPO. Jautājums ir par to, kurš uzņēmums būs gatavs izmantot šo brīdi.

[1] Signet Bankas un LETA Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometra 2025 dati.

[2] Signet Bankas aptauja “Latvijas uzņēmēju finanšu noskaņojums”, ko 2026. gada februārī veica aģentūra Mindshare Latvia. Aptaujā piedalījās 505 uzņēmumu īpašnieki, vadītāji un finanšu direktori, sniedzot vērtējumu par situāciju un attīstības perspektīvām 2025.–2026. gada periodā.