Temperatūra Latvijas kapitāla tirgū

Pirmais!

Jūnijā AS LAU Infra Grupa, kas agrāk bija zināma kā Latvijas Autoceļu uzturētājs, kļuva par pirmo valsts kapitālsabiedrību, kas kotēta biržā. Sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) no 10. līdz 19. jūnijam uzņēmumam izdevās piesaistīt gandrīz 6,2 miljonus eiro. Investori parakstījās uz 3 944 893 no pieejamajām 5 120 337 akcijām.

Secinājumi un mācības? Pirmkārt, valsts akciju sabiedrību IPO īstenot var. Otrkārt, pieprasījumu pēc tiem ar reālu rīcību ir apliecinājuši pensiju pārvaldnieki. Tie ir spēcīgi signāli nākamo valsts akciju sabiedrību startam biržā,

LAU Infra Grupa startu vērtē investīciju eksperts Kaspars Peisenieks.

Jauns fonds

2026. gads izcēlies ne tikai ar pirmo valsts uzņēmuma startu biržā, bet arī ar vietējā obligāciju fonda izveidi. Signet Baltic Bond Fund piedāvā diversificētu piekļuvi Baltijas kapitāla tirgum. Baltijas uzņēmumu obligāciju fondā ieguldīt var ikviens neatkarīgi no tā, kurā komercbankā atvērts ieguldījumu fonds. Minimālā iegādes summa – 100 eiro.

Obligācijas – uz augšu! Akcijas?

Pērn piedzīvots kārtējais rekords obligāciju tirgū – piesaistīts rekordliels finansējuma apjoms, un sasniegts līdz šim augstākais uzņēmumu skaits, kas emitējuši obligācijas. 

2025. gadā 32 Latvijas uzņēmumi emitēja obligācijas, kas ir jūtams pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad obligācijas emitēja 21 uzņēmums,

saka Edmunds Antufjevs, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītājs.

Savukārt akciju tirgus attīstība 2025. gadā bijusi daudz lēzenāka.

Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu

Pieprasījums pēc obligācijām dažkārt ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Piemēram, CleanR Grupa publiskajā obligāciju piedāvājumā 2026. gada februārī pieprasījums 2,5 reizes pārsniedza piedāvāto apjomu. Turklāt uzņēmums pievienojās Nasdaq Baltijas regulētajam tirgum, pametot First North sarakstu.

Neturas gaisā

Tomēr ne visas obligācijas piedzīvojušas izaugsmi. Augustā apstiprināja grozījumus airBaltic 380 miljonu eiro vērto obligāciju nosacījumos. Tika nolemts 14. augusta un 14. novembra procentu maksājumus kapitalizēt, nevis izmaksāt naudā, kā arī uzņēmumam piešķirt pagaidu atbrīvojumus no atsevišķām obligāciju prasībām.

12%

Tikai 12% uzņēmēju apsver kapitāla tirgu sava uzņēmuma finansēšanai, lai gan par kapitāla tirgus iespējām ir dzirdējuši 44%, rāda Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometrs. 23% uzņēmēju kā galveno šķērsli kapitāla tirgus izmantošanai min nepietiekamu izpratni. Savukārt administratīvo slogu kā būtisku šķērsli min 16%, informācijas publiskošanu un izmaksas – arī 16%, bet tikai 7% uzskata, ka kapitāla tirgus ir pārāk dārgs.

Līderis – Altum

Uzņēmēju vidū vislabāk zināmais alternatīvā finansējuma piesaistīšanas veids nemainīgi ir Altum programmas. Par tām ir zināms 70% uzņēmēju, citas Latvijas un Eiropas Savienības atbalsta programmas zināmas 44% aptaujāto biznesmeņu. Turpretim par obligāciju emisiju ir dzirdējuši tikai 27%, par sākotnējo publisko akciju piedāvājumu – 26%, bet par kapitāla piesaisti no fondiem – 35%, vērtēts Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometrā.

Avots: https://ir.lv/aktuali/temperatura-latvijas-kapitala-tirgu.222115