Jauns risks Baltijas tirgiem

Vairākas ASV biržas (Nasdaq, NYSE, 24X National Exchange) decembra sākumā plāno sākt tirdzniecību gandrīz visu diennakti.

No šāgada 6. decembra Nasdaq birža plāno ieviest jaunu nakts tirdzniecības sesiju, ļaujot ar akcijām tirgoties gandrīz 23 stundas diennaktī piecas dienas nedēļā. Šis solis jau ir saņēmis ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (US Securities and Exchange Commission) apstiprinājumu un atspoguļo pieaugošo starptautisko investoru pieprasījumu,

teic Luminor bankas investīciju stratēģiju eksperts Igors Lahtadirs.

Savukārt Signet bankas investīciju analītiķis Kārlis Mārtiņš Gulbis vērtē, ka spiediena no investoru puses pēc garākām sesijām nav, iemesli ir citi, jo nakts tirdzniecība pērn veidoja 0,11% no ASV akciju apgrozījuma. Nasdaq šobrīd vairs nekonkurē tikai ar citām biržām, bet arī ar kriptovalūtām, prognožu tirgiem (Polymarket, Kalshi) un tokenizētām akcijām (atspoguļo to vērtību, izmantojot blokķēžu tehnoloģiju), kas nekad «neaizveras». Nasdaq birža pati nesen nopirka vienu no lielākajām ASV alternatīvajām tirdzniecības platformām, un tas, analītiķa ieskatā, par motivāciju pasaka vairāk nekā jebkurš paziņojums publiskajā telpā. Aptuveni 70–80% no ASV nakts tirdzniecības plūsmas nāk no Āzijas, kur tajā laikā ir darba dienas vidus.

Var novērst uzmanību

Latvijas laika zonā nakts sesija notiks no plkst. 4.00 rītā līdz 11.00 dienā, līdz ar to no decembra mūsu sesijas laikā blakus darbosies aktīvs ASV tirgus. Tomēr K. M. Gulbis nedomā, ka tas radīs būtisku investoru aizplūšanu no Baltijas biržas. Tie, kuri vēlējās koncentrēties uz ASV tirgu, lielākoties jau to ir izdarījuši, un biržas darba laiks nekad nav bijis galvenais iemesls šādai izvēlei. Tomēr pieaugs konkurence par investoru uzmanību, un privātajā investēšanā uzmanība ir vienīgais resurss, kura tiešām vienmēr ir par maz.

Ņemot vērā Baltijas tirgu salīdzinoši nelielo apgrozījumu un ierobežoto likviditāti, I. Lahtadirs uzskata, ka pat mērena privāto investoru uzmanības pārorientēšanās uz ASV akcijām varētu būt nozīmīga. Fundamentāli Baltijas un ASV akcijas ir ļoti atšķirīgas. Tāpēc maz ticams, ka privātie investori, kuri pieraduši tirgoties Baltijas tirgos, pēkšņi pilnībā atteiksies no vietējām akcijām par labu ASV uzņēmumu akcijām. Tomēr Baltijas tirgiem pastāv risks, ka daļa aktīvāko privāto investoru uzmanības, likviditātes un tirdzniecības aktivitātes arvien vairāk varētu pārcelties uz daudz dziļāko ASV tirgu, kas vēsturiski arī ir nodrošinājis būtiski augstāku atdevi.

Sliktākais, ko Baltijas birža varētu izdarīt, ir mēģināt konkurēt ar pulksteni. Mūsu galvenā priekšrocība ir koncentrācija – likviditāte un investoru uzmanība satiekas vienā sesijā un vienā vietā. Savā ziņā te ir zināma ironija, jo Nasdaq ir gan ASV biržas operators, kas virza gandrīz diennakts tirdzniecību, gan arī Baltijas biržu, tostarp Rīgas biržas, īpašnieks,

atzīmē K. M. Gulbis.

Diskusiju objekts

ASV par 23 stundu tirdzniecību biržās ir polarizēti uzskati, piemēram, Wells Fargo banka ziņojumā saviem klientiem norādīja, ka nevarot iedomāties citu darbību, kas ar vienu paņēmienu vēl vairāk akciju tirgu padarītu par spēli. Finanšu tirgus ziņas un cenu izmaiņas varētu notikt ārpus ierastajiem tirdzniecības laikiem, mudinot ASV mazumieguldītājus pieņemt finanšu lēmumus nakts stundās, vēsta Barron’s. Djūkas Universitātes Juridiskās augstskolas tiesību profesors Džeimss Kokss izdevumam norādījis, ka šis ir sens stāsts – privātie ieguldītāji var nonākt neizdevīgā situācijā, kamēr lielie ieguldījumu fondi un investīciju bankas izmantos finanšu tirgu iespējas.

Tomēr institucionālie investori šo iniciatīvu, visticamāk, vērtēs gan ar interesi, gan piesardzību. I. Lahtadirs norāda, ka būtiskākā priekšrocība ir elastība. Globālie aktīvu pārvaldītāji varēs reaģēt uz uzņēmumu paziņojumiem, ģeopolitiskajiem notikumiem un ASV ekonomikas jaunumiem, negaidot Ņujorkas biržas tirdzniecības sākumu. Taču vienlaikus var nākties saskarties arī ar augstākām operacionālajām, tehnoloģiskajām un personāla izmaksām, savukārt mazāka likviditāte nakts tirdzniecības laikā var apgrūtināt lielu darījumu izpildi. Ieguvumi privātajiem investoriem ir neskaidrāki. Iniciatīva automātiski nepadarīs tirdzniecību lētāku vai drošāku. Nakts tirgos likviditāte ir parasti zemāka, pirkšanas un pārdošanas cenu starpības (Bid-Ask spreads) plašākas, un cenu svārstīgums lielāks. Turklāt iespēja tirgoties gandrīz 24 stundas diennaktī var mudināt investorus veikt darījumus biežāk un saskarties ar augstākām darījumu izmaksām.

Birža nevar saražot likviditāti. Tirdzniecības stundas var pagarināt, kamēr likviditāti var tikai izstiept plānāk. Uzņēmumiem slēgts tirgus līdz šim bija vienīgais brīdis, kad rezultātus vai citu informāciju varēja publicēt un dot cilvēkiem laiku to izlasīt un izvērtēt. Profesionāļiem tās galvenokārt nozīmē papildu izmaksas. Privātajiem investoriem ērtība ir reāls ieguvums, taču reaģēt ātri un reaģēt pareizi nav viens un tas pats,

teic K. M. Gulbis.

Arī ietekme uz atsevišķu uzņēmumu akcijām varētu būt neviennozīmīga.

Nakts tirdzniecības likviditāte, visticamāk, nesasniegs dienas līmeni, īpaši mazāku uzņēmumu akcijām. Tas var nozīmēt plašākas pirkšanas un pārdošanas cenu starpības un straujākas cenu kustības, kad tirgū parādās negaidītas ziņas. Tirdzniecības laika pagarināšana varētu sadalīt svārstīgumu ilgākā laika periodā, nevis to samazināt,

teic I. Lahtadirs.

Eiropu ietekmēs

Eiropas investoriem šīs izmaiņas varētu būt īpaši nozīmīgas, spriež I. Lahtadirs. Jaunā tirdzniecības sesija aptvers agrās rīta stundas Eiropā, padarot ASV akcijas pieejamas vēl pirms Eiropas biržu atvēršanās. Jaunais tirgošanas režīms varētu mudināt vairāk Eiropas privāto investoru tirgoties ar ASV akcijām, nevis gaidīt līdz pēcpusdienai pēc Eiropas laika. Tas potenciāli var radīt izaicinājumu mazākām Eiropas biržām.

Savukārt K. M. Gulbis domā, ka tiešā ietekme uz Eiropas biržām un investoriem būs ievērojami mazāka, nekā izklausās. Šīs izmaiņas risina Āzijas problēmu, kur pieaug investoru interese par amerikāņu akcijām. Latvijas un Eiropas tirgi jau tagad pārklājas ar ASV pamatsesiju. Piemēram, Londonas Fondu birža jūlijā paziņoja par atsevišķu nakts tirdzniecības platformu, savukārt biržu operators Cboe decembrī gatavojas ieviest 23 stundu tirdzniecību. Tomēr Vācijā garās stundas pastāv jau pāris desmitgades, un divdesmit gados tas nav būtiski mainījis ne kotēto uzņēmumu skaitu, ne kapitāla piesaisti publiskajos tirgos. Eiropas privātajiem investoriem praktiski nemainās nekas.

Avots: https://diena.lv/raksts/uznemeja-diena/pasaule-83/jauns-risks-baltijas-tirgiem?utm_campaign=rss&utm_medium=links&utm_source=rss