Mācīties no svešām kļūdām

Vizīte pie finanšu konsultanta uzņēmējiem nereti ir kā ģimenes ārsta apmeklējums ikvienam no mums. Ideāli, ja jādodas tikai profilaktiskos nolūkos, lai pārrunātu nākotnes plānus un iespējas uzlabot situāciju. Tomēr biežāk nākas vērsties pie speciālista tad, kad kaut kas jau nogājis greizi un pirms turpmāko soļu modelēšanas vēl jātiek galā ar samilzušām problēmām.

Lai no tā izvairītos, vērts laikus meklēt kompetentu padomu un par naudas pārvaldību domāt ilgtermiņā. 

Esmu pārliecināts, ka nav vērts būt kompleksainiem un, ja sanācis kļūdīties, par to vajag runāt, jo labāk mācīties no svešām kļūdām nekā no savām,

saka Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Lai gan situācija pamazām mainās un izpratne par finanšu plānošanu uzlabojas, bieži nākas saskarties ar uzņēmējiem, kuru biznesā naudas plūsma ir nesakārtota un trūkst kvalitatīva finanšu plāna.

Lielākais trūkums ir tieši nekvalitatīvi izstrādāti finanšu plāni. Diemžēl uzņēmēji nereti atsūta biznesa plānus, kuros ir pat tīri matemātiskas kļūdas, kas pēc tam jālabo,

vaicāts par uzņēmēju biežāk pieļautajām kļūdām, saka Idelsons.

Jāiegulda komandā

Lai gan ikviens biznesmenis saprot, ka uzņēmumam nepieciešams grāmatvedis, jautājums par finanšu pārvaldnieku, kas var būt gan ārēji algots konsultants, gan pastāvīgi kompānijā strādājošs profesionālis, piemēram, finanšu direktors, nereti ir otršķirīgs. 

Ir uzņēmumi pat ar vairāk nekā desmit miljonu eiro gada apgrozījumu, kuri ļoti pavirši izturas pret finanšu plānošanu un finanšu rezultātu analīzi,

stāsta baņķieris.

Protams, uzņēmēja galvenais uzdevums ir domāt par sava biznesa audzēšanu. Tomēr finanšu pārvaldība ir būtiska tā daļa. 

Nauda ir jātērē, lai algotu cilvēkus, kuri spēj sagatavot kvalitatīvus finanšu pārskatus un finanšu plānus. Pretējā gadījumā tas ilgtermiņā rezultēsies daudz lielākos zaudējumos vai neiegūtā peļņā.

Brīdī, kad uzņēmums lemj par straujāku attīstību un nepieciešams piesaistīt papildu līdzekļus, finanšu direktora loma var kļūt vēl nozīmīgāka.

Ja uzņēmējam blakus ir labs finanšu konsultants vai finanšu direktors, ar uzņēmumu ir krietni vieglāk strādāt. Tas var iegūt labākus finansēšanas nosacījumus, vieglāk piesaistīt finansējumu un pareizāk rīkoties ar naudu,

skaidro baņķieris.

Jā, pat tik šķietami triviāls un kopējā naudas plūsmā maznozīmīgs aspekts kā dažādu finanšu pakalpojumu komisijas maksas var iegriezt nevēlamu robu uzņēmuma kasē vai, tieši pretēji, sekmēt attīstību. Līdzīgus zaudējumus var radīt arī kredītnosacījumu neievērošana, par ko var nākties maksāt soda naudu.

Ja uzņēmēji vairāk uzmanības veltītu šīm lietām, daudzi no viņiem sasniegtu vairāk,

saka Idelsons.

Finanšu pratība

Lielā mērā jautājums ir ne tikai par līderību un veiksmīgu pārvaldību, bet arī par finanšu pratību. 

Zināt, kā strādā finanses un kapitāla tirgi, kā piesaistīt finansējumu un kā rīkoties ar naudu, nav tikai investoru vai iedzīvotāju jautājums. Tas ļoti lielā mērā ir arī uzņēmēju jautājums,

saka Idelsons.

Finanšu pratība nozīmē arī spēju izvērtēt, kā un kad piesaistīt naudu uzņēmuma attīstībai. Tiesa, neīstajā brīdī izvēlēts neīstais finansējuma veids vēl uzreiz nenozīmē problēmas uzņēmuma likviditātei.

Nepareizi izvēlēts finansējums parasti nenoved pie tā, ka uzņēmums uzreiz bankrotē. Tas visbiežāk nozīmē, ka uzņēmuma izaugsme ir lēnāka un tas rada mazāku vērtību. Jo rūpīgāk uzņēmējs strukturē finansējuma piesaisti, jo lielāku vērtību viņš ilgtermiņā rada savā uzņēmumā.

Savukārt lielāka uzņēmuma vērtība nenozīmē tikai papildu līdzekļus biznesam, efekts ir daudz plašāks.

No uzņēmuma radītās vērtības ir atkarīga ne tikai īpašnieka personīgā labklājība, bet arī nodokļi, ko uzņēmums samaksā valstij, darbavietas un algas,

saka Idelsons.

Tāpēc arī uzņēmēju finanšu pratība ir tik būtiska.

Ar ko sākt? 

Ļoti palīdz padomāšana par to, kur uzņēmums gribētu būt pēc pieciem gadiem, nevis tikai šodien vai nākamajā gadā,

saka Idelsons. 

No ilgtermiņa mērķiem izriet arī to īstenošanai nepieciešamā finansējuma izvēle – nereti visvieglāk pieejamais ir banku kredīts, tomēr pastāv arī daudzi citi līdzekļu piesaistīšanas veidi. 

Jautājums – kāds finansējums būs nepieciešams, un kā to pareizi strukturēt?

Tajā skaitā akciju un obligāciju emisija. Statistika rāda, ka vietējos uzņēmumus lielākoties biržā atbalsta vietējie investori gan individuālā, gan institucionālā līmenī. Tomēr šaurākam potenciālo ieguldītāju lokam nevajadzētu būt šķērslim uzņēmuma mērķu īstenošanā.

Latvijā ir ļoti daudz naudas. Mums ir pensiju fondi, ieguldījumu fondi un privātie investori, kuri ir gatavi ieguldīt kvalitatīvos piedāvājumos. Ar investoru bāzi mums problēmu nav. Problēma ir ar kvalitatīviem emitentiem – uzņēmējiem, kuri uz kapitāla tirgu pagaidām skatās diezgan skeptiski,

saka Idelsons.

Taču viens no faktoriem, kas skepsi var palīdzēt mazināt, ir tieši veiksmīga uzņēmuma finanšu plānošana un iespēju izpēte.

Uzņēmēju finanšu pratības trīs galvenās prioritātes

Plāno attīstību ilgtermiņā!

Nepietiek domāt tikai par šodienu vai nākamo gadu – svarīgi saprast, kur uzņēmumam vajadzētu būt pēc pieciem gadiem. Sagatavot kvalitatīvu finanšu plānu. Regulāri jāanalizē uzņēmuma finanšu rezultāti, naudas plūsma un iespējamie riski.

Izvēlies piemērotāko finansējumu!

Pirms aizņemties, jāizvērtē, cik daudz naudas nepieciešams un no kāda avota to vislabāk piesaistīt – no bankas, obligāciju tirgus, nebanku finansētājiem vai investoriem. Tikpat svarīgi ir rūpīgi izvērtēt finansējuma nosacījumus un uzņēmuma spēju tos pildīt ilgtermiņā.

Domā ne tikai par organisku izaugsmi!

Jāvērtē, vai izaugsmei pietiek ar paša uzņēmuma attīstīšanu, vai to iespējams paplašināt, piemēram, pārpērkot konkurējošus uzņēmumus vai apvienojoties. Finanšu lēmumi jāpieņem, domājot, kā tie ilgtermiņā ietekmēs uzņēmuma vērtību, peļņu un attīstības iespējas.

Avots: https://ir.lv/nauda/macities-no-svesam-kludam.222124