Prāta Vētras “atmiņu bibliotēkā” apkopoti un saglabāti vairāk nekā 400 stāstu

Signet Bankas un Prāta Vētras pērn aizsāktā stāstu kampaņa “Izstāsti savu stāstu par Prāta Vētru” šogad turpinājās koncerttūres noslēguma koncertā Liepājā. Divu gadu laikā Prāta Vētras “atmiņu bibliotēkā” apkopoti un saglabāti vairāk nekā 400 stāstu, tostarp 182 šogad iesūtītie stāsti.

Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad aktīvākie stāstnieki bijuši vidzemnieki – saņemti 75 stāsti jeb 41,2% no visiem šogad iesūtītajiem stāstiem. No Kurzemes saņemti 56 stāsti, no Zemgales – 41, bet no Latgales – 10. Aktīvākas bijušas sievietes, kuras iesūtījušas 110 stāstus jeb 60,4% no kopējā skaita, savukārt vīrieši dalījušies ar 72 stāstiem jeb 39,6%.

Aiz šiem skaitļiem slēpjas vairāki simti personisku mirkļu – stāsti par cilvēkiem, attiecībām un dzīves notikumiem, kuros Prāta Vētras mūzika ieņēmusi īpašu vietu.

Iesūtītie stāsti, lai arī katrs ar savu personisko atmiņu un emociju, kopā veido daudz plašāku stāstu par mums visiem – par Latviju, mūsu ģimenēm, draudzībām, mīlestību un īpašiem dzīves notikumiem, kuros Prāta Vētra un tās mūzika kļuvuši par nozīmīgu un neatņemamu daļu no piedzīvotā. Signet Bankai ir svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kas palīdz saglabāt šādas kultūras liecības nākamajām paaudzēm. Esam patiesi pateicīgi ikvienam, kurš šogad papildināja šo kopīgo atmiņu bibliotēku un palīdzēja tai kļūt vēl bagātākai!

stāsta Ineta Done, Signet Bankas valdes locekle.

Katrs no 182 iesūtītajiem stāstiem ir unikāls – tajos atspoguļojas gan negaidītas sakritības, gan humora pilni atgadījumi un personiski dzīves mirkļi. Izvēlēties spilgtākos stāstus arī šogad nebija viegli. Grupa īpaši izcēla stāstus, kuros visspilgtāk atklājas dzīves neparedzamība, cilvēcīgums un emocijas. To autori saņēma iespēju pirms “Pirmās dienas tūres” noslēguma koncerta Liepājā satikt grupas dalībniekus – Renāru Kauperu, Jāni Jubaltu, Māri Mihelsonu un Kasparu Rogu.

Šī kampaņa ne tikai atnesusi mums klausītāju stāstus un atmiņas, bet ļāvusi mums pašiem vēlreiz ielūkoties savos piedzīvojumos. Paldies gan stāstu rakstītājiem, gan apkopotājiem un lasītājiem! Pateicamies visiem, kuri izvēlējušies kādu no “Prāta Vētras” dziesmām par skaņu celiņu saviem dzīves lielajiem notikumiem,

pateicas “Prāta Vētras” dalībnieki.

Stāsts par vienu uzvārdu un daudzām sakritībām

Kaspars Roga dalījās stāstā par kādu neparastu sakritību – viņa vārds un uzvārds sakrīt ar Prāta Vētras bundzinieka vārdu. Lai gan ikdienā tas radījis arī dažādus pārpratumus, Kaspars šo situāciju uztver ar humoru un pat atradis tajā negaidītu ieguvumu:

Sveiki! Mani sauc Kaspars Roga! Jā… Tieši tā – Kaspars Roga! Ne reizi vien nācies skaidrot, ka neesmu tas Kaspars no Prāta Vētras, jo pat vecums gandrīz tāds pats un sliktākas kvalitātes bildēs pat esam līdzīgi pēc skata. Nav jau tā, ka jūtos kā aizvainots par savas personības zagšanu (ja tā var teikt), bet ir bijuši mirkļi, kad nākas īpaši uzsvērt savu ES! Mans hobijs ir rakstniecība. Izdodot savu pirmo grāmatu, kā jau jauns censonis pēc darba izdošanas internetā meklēju kādu atsauksmi par savu darbu. Tad nejauši uzdūros kādam rakstam Latvijas fantāzijas un fantastu biedrības mājaslapā (šķiet, tieši tā viņus sauca). Un tavu pārsteigumu! Fantāzija viņiem strādāja. Mana grāmata tika reklamēta kā Prāta Vētras bundzinieka debija literatūrā. Sazinājos ar lapas uzturētājiem un laipni palūdzu, lai nomaina informāciju un nemaldina cilvēkus, bet tiku ignorēts… Nu nav jau ļaunuma bez labuma! Kas zina, varbūt tieši tāpēc neitrāls lasītājs nopirka tieši manu grāmatu, pateicoties slavenā mūziķa Kaspara Rogas vārdam uz izdevuma vāka!

Prāta Vētra arī operācijas zālē

Litas stāsts apliecina, ka mūzika var būt līdzās ne tikai svētku brīžos, bet arī dzīves sarežģītākajos mirkļos. Gatavojoties operācijai, viņa lūdza, lai operāciju zālē skan Prāta Vētras dziesmas, un tās kļuva par mierinošu klātbūtni laikā, kad bija nepieciešams saņemties:

Man nākamnedēļ jau 56 gadi, nekaunos par vecumu un nekaunēšos par to, ka man patīk, nu tā, ka ļoti patīk, dziesma “Karalienes valsis”. Pagājušajā gadā dzīve mani “nolika uz pauzes”, un bija jātiekas zem ārsta skalpeļa. Kā zināms, operācijas zālē skan mūzika. Galvenokārt to izvēlas ārsti un komanda, bet es, lai mazinātu bailes un stresu, pajautāju, vai nav iespējams pasūtīt Prātniekus. Ko domājat? Divas stundas es guļu, un fonā skan “Ogles”, “Karalienes valsis” un vēl, un vēl… Ideāli piemērots fons operācijai. Pēc pusgada gāju uz otro operāciju un atkal bailīgi jautāju, vai varētu skanēt Prātnieku mūzika, uz ko ārsts atbildēja: “Bez problēmām!” Paldies Jums un paldies Liepājas reģionālajai slimnīcai!

Tiešām? Uz koncertu ar slidām?

Uldis atceras kādu jaunības dienu piedzīvojumu, kad vēlme doties uz Prāta Vētras koncertu Liepājas Ledus hallē radīja pavisam negaidītu situāciju:

Bija reiz sen atpakaļ Prāta Vētrai koncerts Liepājas Ledus hallē. Protams, ka mums trīs draugiem padsmitgadniekiem tur bija jābūt! Vieta koncertam gan likās tāda interesanta, bet pieņēmām lietas, kādas tās ir. Par laimi, uz to brīdi tikai vienam no mūsu trijotnes bija mājās normālas slidas, kuras viņš tad arī paņēma līdzi, lai nav jāņem nomas slidas. Viņš, starp citu, nebija vienīgais, tāpēc laicīgi pamanījām, ka tos, kam slidas līdzi, pie ieejas dzina prom, un sapratām, ka ar slidām iekšā nelaiž – paspējām vēl noķert drauga tēti, kas mūs atveda uz koncertu, lai slidas noliktu mašīnā. Koncerts, lai arī bez slidošanas, bija varen labs, bet par slidām vēl ilgi smējāmies, kad sapratām, cik muļķīgi tomēr bija iedomāties, ka klausītāji slidos pa ledu.

Kampaņas “Izstāsti savu stāstu par Prāta Vētru” iesūtītie stāsti apkopoti īpašajā Prāta Vētras “atmiņu bibliotēkā”: signetbank.com/pratavetra/stasti/.

Tā ir vieta, kur katrs stāsts glabā kādu īpašu mirkli – satikšanos, piedzīvojumu, pārmaiņas vai sajūtu, ko cauri gadiem palīdzējusi saglabāt kāda dziesma. Kopā šie stāsti veido plašu liecību par mūzikas spēju vienot dažādu paaudžu cilvēkus un kļūt par daļu no mūsu kopīgās kultūras atmiņas.

Foto autori: Justīne Zonne un Nauris Veiss.